Comments on: Es vairs neskriešu!

By: matiss

matiss — Mon, 28 Oct 2013 12:37:56 +0000

Aiva bija viena no pirmajām meitenēm, kas viņnedēļ atsaucās piedāvājumam baseina sezonā apgūt peldētprasmi pie treneres ;)

By: Lindams

Lindams — Mon, 28 Oct 2013 11:00:20 +0000

Paldies, Lāsma! :) Labi, ka nepazinu to monstru (labā nozīmē), citādi, ieraugot viņu aiz muguras, būtu no bailēm pamirusi tajā puskalnā :D
viagri, paldies par uzmundrinājumu, gan jau ka palīdzēja, lai arī, iespējams, nereaģēju adekvāti. To arī visiem citiem varu teikt – neņemt ļaunā, ja neko neatbildēju uz uzmundrinājumiem, ir reizes, kad nespēju saņemties atbildei, bet tas nenozīmē, ka nenovērtēju. Jebkādi uzmundrinājumi palīdz, lai arī reizēm tajās mokās gribas atbildēt rupji. :D

By: viagris

viagris — Mon, 28 Oct 2013 09:54:28 +0000

Diezgan patīkami bija atrast ceļabiedru otrajai pus distancei un pēc finiša dzirdēt pateicību, ka esmu turējis tempu kompanjonei (kaut gan pats biju stumjams un bīdāms). Kā pēc tam izrādījās, tad gandrīz vai aizvilku viņu līdz pjedestālam, jo mana kompanjone bija Tava konkurente :D
Tuvojoties finiša kalnam, redzēju priekšā Tevi ejam, kad salasīju vārdu uz muguras, uzsaucu – Linda saņemies vai ko līdzīgu un sāki skriet – ceru, ka tas nedaudz palīdzēja iegūt tās 12 sekundes pārsvara :)
Kaut gan nedaudz arī moca sirdsapziņa, ka ieslēdzās autopilots un finiša kalnā aizmirsu par savu kompanjoni, jo varēju varbūt aizvilkt līdz pjedestālam..
Varbūt nākamgad jāpiedāvā tempa turēšana vidējā distancē sievietēm.. Kaut gan pēc finiša noteicu, ka nekad un nemūžam vairs neskriešu SKM :D

By: LasmaO

LasmaO — Mon, 28 Oct 2013 09:44:57 +0000

Linda, apsveiciens ar lielisku rezultātu!
4. vietas ieguvēju nedaudz zinu, viņa ir monstrs, bet Tu, ja spēji viņu nepalaist garām, esi supermonstrs :)
Domāju, ka pēc pāris dienām Tev sava raksta virsrakstu nāksies nomainīt :))

By: Dziņa

Dziņa — Mon, 28 Oct 2013 06:46:13 +0000

Es laikam esmu dīvaina, bet es jau tuvojoties 14km finišam domāju, ka gan jau nebūtu nemaz tik traki piebeigt arī mierīgā tempā nesteidzoties 34km, jo kāda starpība vai tu pa trepēm nevari nokāpt dēļ 14 vai 34km :D, un domāju nevis par to, ka vairs to nedarīšu, bet par to, ka ar asfalta kurpēm to vairs nedarīšu un cik labāk būtu ar piemērotākiem apaviem un drēbju kārtu, kuru nav bail saplēst.
Bet varbūt tas ir tāpēc, ka es aizmirsu uzlikt pulsometru un skrienot nezināju ne savu pulsu, kurš drošvien bija kosmisks, ne cik ilgs laiks ir pagājis un to cik km vēl palikuši arī nedzirdēju nevienā brīdī trasē, pie finiša vēl pārprasīju vai VISS, jo domāju, ka būs jāskrien vēl.
Bet jā skriet uz rezultātu gan varētu būt skarbi, iedomājoties tos tempus bail paliek.

By: Lindams

Lindams — Mon, 28 Oct 2013 06:10:26 +0000

Paldies jums par rūpēm. Laikam vajadzēja pielikt smaidiņu virsrakstam galā, lai būtu skaidrs, ka pavisam nopietns tas mans sakāmais nevarētu būt. Nekādi kardināli lēmumi arī nav padomā. Tās vienkārši bija kārtējās pirmā mirkļa emocijas un pārdomas. Un nu jau arī paskrēju – lai arī tikai kādus 30 metrus līdz autobusam, bet paskrēju. :)
Viss jau ir labi – pēc finiša biju laimīga, uz pjedestāla kāpu ar prieku un esmu gandarīta par savu vietu, trase un dubļi ļoti patika, un beidzot varu izbaudīt patīkamās muskuļu sāpes. :) Sen tādas nebija baudītas pēc sacensībām.
Par skriešanu sacensībās uz rezultātu… Nav jau tā, ka es visās sacensībās skrietu uz maksimumu, pusmaratoni tomēr daudz, tajos ir tikai kādas pāris sacensības gadā, kurās sanāk pamocīties dēļ rezultāta. Bet Siguldas kalni man ir vienas no mīļākajām sacensībām, tikai reizi gadā. Tādos svētkos nespēju sevi turēt komforta zonā. :)