Skrējējas trimestru piezīmes 8. Otrā trimestra sajūtas un statistika

Šonakt sapnī redzēju, ka rakstu laikrakstam Diena komentāru sleju un gatavojos kļūt par žurnālisti (ar nožēlu gan jāatzīst, ka ne par skriešanas, bet IT tēmām. Un nē, par žurnālisti kļūt negrasos). Tas un Darjas vakardienas jautājums par skriešanas/jogas biežumu forumā mani pamudināja, no rīta pamostostoties, pieķerties nākamajam rakstam, lai arī no iepriekšējā nemaz tik daudz laika nav pagājis.

Tad nu lūk šoreiz par otrā trimestra statistiku un sajūtām.

Par otrā trimestra sākumu un Renča skaitļa 2013.g. audzēšanu rakstīju vienā no iepriekšējiem ierakstiem, tāpēc sākšu ar 2014.gada sākumu.

Skriešana otrajā trimestrī ir jau zināms izaicinājums, jo sāk augt vēders, stiepjas vēdera muskuļi, arī bērns skriešanas laikā mēdz pagriezties vai kustēties, radot dažbrīd nekomfortablas sajūtas. Ap šo periodu ārsti sāk ieteikt valkāt arī speciālās grūtnieču jostas – muguras un vēdera atbalstam. Es biju nolēmusi, ka kamēr nejūtu diskomfortu, tikmēr ļaušu muskuļiem strādāt pašiem. Tā kā otrajā trimestrī sievietei vēl nākas strādāt, man pie tam bija arī projekta nodošanas laiks (vienmēr saspringts), šad tad bija spēka izsīkums. Vēdera vilkšana vai nespēks šad tad bija iemesli, kāpēc skriešanas laikā aizvien biežāk pārgāju soļos. Šajā laikā pa Rīgu arī klejoja dažādi vīrusi, vienu no kuriem tad nu es arī noķēru un kādu brīdi padzīvojos pa gultu bez sporta aktivitātēm.

Janvāris pagāja diezgan aktīvi, 3-5 reizes nedēļā skrēju – abas brīvdienas Ziemas Magnētā, parasti 3.distanci, kas ar manām orientēšanās spējām nozīmēja 8-10km, pa nedēļu kādu īso, lēno, dažreiz arī vēl ko garāku – līdz 12km. Kopējais nedēļas apjoms svārstījās 20-40km robežās, nonākot pie 35km+ atzīmes krājās nogurums un likās, ka tomēr ir nedaudz par daudz. Organisma reakcija uz garākiem skrējieniem bija izteiktāka – pēc sajūtām 12km garš paskrējiens atstāja nogurumu, kā agrāk 25+km. Lai atvieglotu organismam dzīvi, janvārī 2x nedēļā gāju uz jogu – 1x uz skrējēju un 1x uz grūtnieču jogu. Pēc garākiem skrējieniem mēdzu 10-15minūtes pastiepties arī mājās.

Foto ir jau no februāra Magnēta (39.posms, Lielupe R). Un mums ar māsu tik izmisis skats sejās, jo mēs jau ceturto reizi mēģinam saprast, kā var neatrast pirmo kontrolpuntu.

Neliela atkāpe par grūtnieču jogu – sāku iet uz to diezgan agri un, salīdzinot ar skrējēju jogu, sākumā man tā likās tāda viegla paelpošana/pastiepšanās. Laikam ejot, no skrējēju jogas nācās atteikties, tā kļuva pārāk nogurdinoša un arī daudzas pozas – nepieejamas. Grūtnieču joga tad nāca tieši laikā – tā nav tikai stīvo un saspiesto muskuļu un saišu izstiepšana, Ilvita (ļoti jauka un pieredzējusi pasniedzēja, kas ir arī dūla) pastāsta par ēšanu, iztaujā par diskomfortiem un dod padomus, kā tos atvieglot, kā arī meitenes regulāri praktizē gan pozas, gan elpošanu, kas būs noderīgas dzemdību laikā. Man ļoti palīdzēja arī tas, ka meitenes dalās pieredzē, jo daudzām šī nav pirmā grūtniecība, bet man ir, līdz ar to tas ir neatsverams pieredzes un zināšanu avots. Ļoti iesaku aktīvām dāmām (un neaktīvo, šķiet, mūsu klubiņā nemaz nav) iekļaut šo vai citu speciālo nodarbību arī tās informācijas apmaiņas dēļ.

Emocionāli janvārī arī notika galvenais pagrieziena punkts, man beidzot pieņemot, ka būšu mamma. Tas notika nākamajā dienā, kad uzzināju bērna dzimumu. No rīta likās, ka pamodos nedaudz citā pasaulē, kā dzīvoju pirms tam.

Februāris no janvāra daudz neatšķīrās – tie paši divi Ziemas Magnēta posmi nedēļā, tie paši pāris papildus izskrējieni/pasoļojumi pa nedēļas vidu plus pāris jogas. Izmaiņas notiek organismā, tā reakcijās – vēders aug, pret kalniem un kāpām Magnētā nu jau jāraušas, pūšot un stenot, un pēc puišiem mežā dzīties vairs nesanāk.

Vēl jāmin tāda svarīga lieta, kā apģērbs. Ikdienā valkāju skriešanas apģērbu izmēros XS-S, atkarībā no ražotāja un modeļa. Sākotnējais plāns bija mēģināt iztikt visu grūtniecību ar to apģērbu, kas ir, neko speciālu nepērkot. Ziemā mīļākais apģērbs ir Odlo jaka (XS), Odlo bikses (šķiet, slēpošanas, S izmērs) un Newline termokrekliņš (S/M). Ar tiem iztiku līdz pat aukstā laika beigām, jo vēders man auga lēnām, arī ķermeņa aprises īpaši nemainījās. Tomēr uz marta sākumu (otrā trimestra pašas beigas) bikses sāka atteikties turēties uz vēdera un krekliņi sāka rausties uz augšu. Tad arī nolēmu, ka negribu atlikušo laiku mocīties ar apģērbu un ķēros pie speciālā apģērba piedāvājuma izpētes. Es biju vīlusies. Apģerbs ir vai nu funkcionāls (iebūvēts atbalsts mugurai un/vai vēderam, iebūvēts krūšturis etc), vai nu simpātisks (kas manās prasībās – “nav melns/balts/rozā”), vai nu nepieejams izmēru/piegādes dēļ. Rezultātā pēc vairāku vakaru izpētes un domāšanas, nolēmu, ka funkcionāli varu papildināt apģērbu ar nepieciešamo arī savādāk, bet izbaudīt grūtniecību gribu ar prieku, tāpēc apstājos pie Two For Fitness krekliņiem un biksēm. Jāsaka, neko daudz izskriet ar tiem nepaspēju (par to kādu citu reizi), bet apģērbs ir ļoti ērts. Biksēm ir augstā josta, ko var pārvilkt pāri vēderam arī pēdējos mēnešos, krekliņi ir speciāli pagarināti un sānu malās savilkti, lai vēderam ir vieta, audumi kā jau sporta apģērbam – mīksti un mitrumu novadoši.

Foto jau no marta beigām (trešais trimestris), toties var redzēt krekliņu darbībā.

Tā nu sanāca, ka solīju par skriešanas tempiem un pulsiem jau šoreiz, bet nāksies atlikt uz nākamo reizi!