Comments on: Kā es otrreiz braucu TDS lūkoties.

By: gasha

gasha — Sat, 17 Dec 2016 22:33:27 +0000

“Pēdējos kilometros mikroreljefs ir mokošs.”
Nuja, man arī kādreiz likās ka Gailands mežā kalnu nav :D

By: Sanita

Sanita — Sat, 17 Dec 2016 21:43:19 +0000

Foršs raksts. Lika atsaukt atmiņā manas izjūtas CCC. Būs man Z-svētku brīvdienās jāsaņemas uzrakstīt :)

By: guncha

guncha — Sat, 17 Dec 2016 11:53:31 +0000

Tas finiša kilometrs vien ir ko vērts. Aizraujošs stāsts, vilinoši, bet laikam ne priekš manis, ar Spartatlonā pieveikto 1060m augsto kalnu man pietika. :)

By: Rolands

Rolands — Fri, 16 Dec 2016 14:59:00 +0000

Skaisti, atdzisa pusdienas lasot :D

By: Ultralapsa

Ultralapsa — Fri, 16 Dec 2016 09:01:05 +0000

Paldies par stāstu, uzreiz piezogas atmiņas, lasot pilnīgi jutu pēdās to sajūtu, kas rodas plikšķinot kājas pret akmeņainām takām daudzu stundu garumā un to lipīgo, sāļo nogurumu… Es ar nesaprotu, kāpēc cilvēki atkārto TDS skrējienu, vienreiz bija forši, bet vairāk gan ne :) Malacis, ka nepadevies un tiki līdz galam, februārī izklaidēsimies bik ilgāk ;)

By: Lauma

Lauma — Fri, 16 Dec 2016 08:48:11 +0000

Ir tā, ka kalnos laikapstākļi dara ar tevi ko grib, Tev atliek tikai pielāgoties. Vai nu tu to spēj vai nespēj.
Vispār jau pāris nedēļas pirms izbraukšanas bažījāmies par laika prognozi, jo tā uz sacensību laiku solīja lietu. Bet, tiem kas pieteiksies, veiksmi, jo šķiet, ka iepriekšējais gads bija pēdējais, kur TDS bija praktiski bez loterijas (tos 46 netikušos francūžus neskaitām). Viegli nav.