Vēl tikai 2 stundas un ~20 minūtes lētāka reģistrācija Zilo kalnu Stirnu bukam! Jau pēc pusnakts vajadzētu sadārdzināties ;)

Atzīšos, ziemā vēl likās – a ja nu sanāk? Pat ar startu Līgatnē… pat man?
Tad pielika ~8 km klāt (45 km —> 53 km), nemainot (!) kontrolpūķi. Sapratu, ka vairs nav droši, neriskēju. … Varbūt vajadzēja. DNF gan būtu laikam, bet vismaz lielāka iespēja veikt pašu grūtāko – tikt līdz startam… :/ Njā, bet skops & trūcīgs arī jutos. Tā nu nesatikāmies.

Attiecībā uz GT līmeni – droši vien, ka bija labi, nemaz par to nestrīdos.

CET pieminēšana bija galvenokārt vienkārši atzīšanās, ka – līdzīgi Lindai – arī “pavilka nostaļģiju” :) Un kā tad nepavilks, ja finišam atkal jātuvojas pa Pils parka kāpnēm. Darīju to CET laikos, pat četras reizes. (Debijas reizē 2014. gadā laikam vēl nebija tās kāpnes.) Un arī citur tomēr manāmi “CET fragmenti”.

Par 10 kārtām (= 10 miljardiem reižu!) gan varētu būt neliels pārspīlējums :) ;)
[Piedod, nenocietos. Tādi nu tie matemātiķu klases (Cēsu 1. vsk., 1982.-1985.) absolventi reizēm ir. Viens otrs. Nostaļģijas mocīti pedanti :)) ]

Pasākums nereāli foršs, lai arī man DNF, tomēr sajūtas itkā tas nemaz nebūtu Latvijā. Fantastiski labi kontrolpunkti, vienkārši netaicami labs atbalsts, un skriešana – nu, kā jau skriešana. Vieglāk, grūtāk, utt. Bet forši. Nevienu brīdi nenožēloju ne dalību, ne savu DNF. Izbaudīju visu sprektru. No pacilātības līdz bedreiz, atdzimšanai un tad vēl ritīgālai bedrei un sāpēm, un sapratnei, ka turpināt nav jēgas.

Turēšu īkšķi (cik nu sanāks) par kolēģes diviem akmeņiem! :)