Comments on: Mans šī gada skriešanas stāsts

By: papucis

papucis — Mon, 10 Jun 2013 18:33:44 +0000

Pilnīgi piekrītu Andulim par to, ka, kas par daudz, tas par skādi .. kas tas par treneri un treniņu plānu, kurš liek pie traumām tikai kāpināt slodzi? :O Uzmetu acis autores treniņiem – tādas ārprātīgās distances nesagatavotam organismam, tas ir daudz par daudz un arī nelietderīgi – tā varētu gatavoties maratonam nevis pusmaratonam ;) un 20km pa stadionu?!?! cerams, ka ne vienā un tajā pašā virzienā?
skriet vajag, tikai nevajag eiforijai aizēnot veselo saprātu :)

By: matiss

matiss — Mon, 10 Jun 2013 15:06:52 +0000

Šis ir tikai sākums

By: OreMan

OreMan — Fri, 07 Jun 2013 16:59:04 +0000

Hmm, laikam jau autore arī pēc skata līdzīgai tai, ko sauc par Keriju (spriežu pēc autores mājas lapas `Par mani` sadaļā atrodamās bildes un vārgām televīzijas atmiņām no senajiem apspiestības gadiem)..

By: sominens

sominens — Thu, 06 Jun 2013 08:10:51 +0000

Forši! Apēdu kā saldējumu ar blenderētām zemenēm :D Man iekrita acīs “kāja nedaudz smeldz, bet par to nav laika domāt” un “tagad jāsadakterē kāja un jāturpina trenēties”. Šādā situācijā pat pie ideāliem laika apstākļiem iesaku aizmirst par personīgo rekordu labošanu un pieņemt drosmīgu lēmumu par skriešanas svētku atlikšanu. Tādu lēmumu esmu izdarījis šodien par dalības atsaukšanu Rīgas čempī. Samagi, ja pus gadu esi tam gatavojies, bet viegli kad iedomājies par to, ka pēc pāris dienām varēsi turpināt skriet ar smaidu nevis sāpēs savilktu seju. Noskrien!

By: Ilzefm

Ilzefm — Thu, 06 Jun 2013 07:28:07 +0000

Lieliski uzrakstīts! :) Paldies! Saskatīju šo to no sevis.

Arī mums ar draudzeni nu jau ir sena tradīcija savas “meiteņu lietas” izpļāpāt skrējienā.

Un par tām problēmām – skaidrs, ka skriešana ir labākais domu sakārtotājs.:) Tādā monotonā riksī risinājumi dažkārt atnāk paši no sevis. Vai arī saražotie endorfīni ņem virsroku, un problēma vairs nešķiet problēma.

Apbrīnoju Tavu (un essnee, un daudzu citu..) mērķtiecību un uzņēmību! Nav šaubu, ka ar tādu sparu pieejot tēmai, maratons nekur neizmuks.:)

Nedaudz sakaunējos, ka lai arī savā nodabā skrienu stipri sen, savu pirmo oficiāli reģistrēto pusīti noskrēju tikai šogad. Viegli, ar prieku, un ar “Vīna studijas” sarunām.:D Varbūt pat par daudz sevi saudzēju, bet pēdējos kilometros redzētais kritušo skaits nu galīgi nemudināja izlikt pēdējās rezerves.:) Pat slavenā “siena” izpalika.:)

Lai izdodas, mums visiem!

By: Zane Rambaka

Zane Rambaka — Thu, 06 Jun 2013 06:39:14 +0000

Vēlreiz, paldies, visiem:)
Un, jā – 19. maijā fakts, ka tie tomēr ir skriešanas svētki bija piemirsies. Turpmāk jācenšas to neaizmirst.
Skai-tlot-ajs, turu Tevi pie vārda, jo ar tādu līdzjutēju kā Tevi tie kilometri noteikti šķitīs vieglāki:)