Otra mana galvenā Ceļa iezīme bija ļoti vienkāršā dzīve – viss vajadzīgais ir mugursomā, ir skaidri zināms, ka katrā ciematā būs kāds, kas sagaida ceļiniekus, ja kaut kas nav tā, kā vajag, viss vienmēr atrisinās tieši īstajā mirklī. Rezultātā veidojas ļoti labvēlīga vide pārdomām par piedzīvoto, kā arī savu sajūtu izprašanai.

Un, treškārt, tā ir brīvība. Vari iet viens vai ar kādu kopā, vari sarunāties vai klusēt. Nav savas vēlmes pilnīgi nevienam jāpakārto – ja tagad vēlies stundu gulēt šalcoša labības lauka vidū un skatīties debesīs – kāpēc ne?!

Arī es, dodoties uz lidostu, biju galvā sastādījusi sarakstu, ko es sagaidu no Ceļa. Es vismaz no šī saraksta tādā ļoti tiešā veidā neko neatradu. Tā vietā ieguvu daudz ko citu, kas liek man domāt, varbut mans sākotnējais saraksts nebija nemaz tas, kas man patiešām bija vajadzīgs.