Comments on: Spēju robeža

By: Vaivars

Vaivars — Sat, 10 May 2014 16:08:40 +0000

Šogad stabili bija pasākums ‘kurš spēj izturēt vairāk aukstumu’. Trakās, TRAKĀS meitenes, kas pieveica distanci :) var jau teikt – tikai stiprajiem, bet nu ar tādu ‘servisu’ trases laikā un pēc, tiešām nopriecājos, ka latvieši ir Neiznīcināmi, nebija neviens līdz galam kritušais.

Kopš marta reti kad uzvelku botas vai ko garāku par šortām, ziemu dzīvoju bez jakas. Šoreiz jāatzīst, ka tiku līdz savai robežai, par to arī organizatoriem paldies. Basām, bez krekla skrienot, pārsalu kā nekad dzīvē :) Laikam vajadzēja no pirmās rindas startēt, lai nesanāk tik ilgi trasē pavadīt dēļ lēnajiem skrējējiem starp šķēršļiem, būtu divi plikie sacensušies :). Uz ikdienā tik vienkārši patīkamajiem monkeybars – palecos, pieķeros, pasniedzos – plunkš :) Finišā +- viegla tumsa. ~pusotru stundu tikai trasē pavadīju. Tiešām nespēju iedomāties kāda spīts ļāva meitenēm līdz četrām tur izturēt, ja pat no Tevis, Evita, šādi komentāri :)))

By: Daina

Daina — Thu, 08 May 2014 08:11:19 +0000

par 200% piekrītu Ilzei! :) vissvarīgākais ir saglabāt veselo saprātu, izvērtēt savas spējas gan piesakoties, gan esot trasē – tuprināt vai stāties ārā.
forši, ka tas visiem tas vairāk vai mazāk izdevās! esot vienai no tiem, kas ir apmeklejuši apdegumu centru, varu teikt, ka izstāties ir sāpīgi, bet laikus neaptvert savu patieso stāvokli un neizstāties reizēm ir vēl sāpīgāk, dumjāk un bezatbildīgāk.

Mik, “stāvokli daļēji varēja uzlabot otrajā pusē atceļot atsevišķus udensšķēršļus – tie tomēr katru reizi, kad kaut nedaudz izdevās atgūties no aukstuma, atkal iedzina bedrē” – uzlabot tieši KO? skarbu pasākumu var uzlabot, izņemot šķēršļus? tieši no skrējēju skatu punkta veroties, šī formāta skrējiens ir stiprākajiem, izturīgākajiem, labāk sagatavotajiem un tiem, kas ir trenējušies un ir gatavi stāties pretī aukstam ūdenim un visam pārējam. nīkuļi iet mājās (tieši šī iemesla dēļ es pati nepiedalos). šis JAU ir kļuvis par masu pasākumu (es pat nezinu, cik tūkstoši piedalījās, cik finišēja, zinu, ka DAUDZ), daudz mazāk ekskluzīvs, kā man to no malas patiktu redzēt. skarbi, bet man no malas gribas skatīties un apbrīnot nevis tos, kuri sēdējuši ofisā un pēkšņi grib piedalīties skrējienā un būt stipri, bet tā vietā zili un nekustīgi, pašiem nespējot pat paiet, kur nu vēl turpināt “skrējienu”, tiek novākti no trases. tas nav ne stipri, ne spēcīgi, ne varonīgi, ne arī rāda priekšzīmi.
[stulbums, protams, par plīsušo virvi un pārājiem gļukiem no organizatoru puses [tai skaitā arī par acīmredzamo nespēju izveidot trasi, kas uzņemtu visus piedalīties gribētājus, nepadarot to par vēl vienu NRM 5km distances, burtiskā nozīmē, burziņu], bet tiešām, vieglāk, kaut ko vajag vieglāk?]

beeet, visu cieņu dalībniekiem, jūs savā ziņā esat monstri! :) un sapratīs jūs tikai tie, kuri piedalījās paši :)

By: eees

eees — Thu, 08 May 2014 06:51:42 +0000

IlzeL- Paldies! :) Labi pateikts :)

By: IlzeL

IlzeL — Thu, 08 May 2014 05:29:36 +0000

Šādā pasākumā laikam vislielākais izaicinājums ir saglabāt veselo saprātu. Ar to arī Tevi apsveicu, ka tas izdevās! Un tas ir galvenais. Un dzīvē noteikti nav jāvar un jāizdara viss. Un varbūt pareizāk ir to citātu pārfrāzēt: “Tu vari visu, ko vēlies un ko atzīsti par saprātīgu” :) Esmu patiešām pārliecināta, ka Tu esi stipra un Tev ir gribasspēks. Bet galvenais – esi arī pietiekami gudra! :)

By: Rasels

Rasels — Wed, 07 May 2014 20:59:57 +0000

… ir uz pasaules vēl daudz citu mazohistisku pasākumu kur izpausties
Apmēram tajā pašā laikā Latvijā bija neliels laivu pasākums. Pagājušā gada Siguldas kalnu maratona ceturtās vietas ieguvēja tika līdz 170.kilometram. “Kuģi lēnām apledo”, turklāt palika žēl organizatoru, kuriem būtu jāgaida citādāk vēl kādas divas diennaktis.

By: Miks.

Miks. — Wed, 07 May 2014 05:58:21 +0000

Pati trase, man šogad likās salīdzinoši vieglāka kā ierpiekšējos gadus, bet nu aukstums to padarīja par pamatīgu pārbaudījumu. Smagākais sākās pie trim baļķu sienām, kur nācās pie katras labu brīdi stāvēt un gaidīt, un tad sāka tā pa īstam salt, no kā vaļā vairs īsti netiku līdz pat finišam. Iespējams, ka stāvokli daļēji varēja uzlabot otrajā pusē atceļot atsevišķus udensšķēršļus – tie tomēr katru reizi, kad kaut nedaudz izdevās atgūties no aukstuma, atkal iedzina bedrē.
Bet nu kopsumā jau pasākums attaisno nosaukumu – līdz finišam tikt vajadzēja daudz spēka.