Comments on: Stokholmas maratons; smagākā medaļa

By: a-anna

a-anna — Sun, 24 Jun 2018 19:13:49 +0000

Pat ja “smaga medaļa”, lieliski uzrakstīts, paldies! Labi gan, ka šis nebija pirmais maratons un neatņēma visu iedvesmu. Lai nākamie sacensību skrējieni daudz patīkamāki!

By: sandalman

sandalman — Thu, 14 Jun 2018 21:41:10 +0000

Topinam noteikti jaabrauc uz Stokholmu velreiz. Varu dereet, ka buus pavisam citas emocijas;) Apskatijos kaa tad citi latvieshi noskreja. Pec Topina atrakaa ir V.Fjodorovica … bet izskatas ka vina ir “saisinajusi” trasi – spliti neklapee un ir piezime “missed part of course”. Kaa tas ir iespejams, ja skrien baraa!? Vai tiesham “cheated”?

By: Kiky

Kiky — Thu, 14 Jun 2018 20:53:57 +0000

Tur tie tempa turētāji gan kaut kā neloģiski skrēja – daži par ātru, daži par lēnu un ļoti saraustītu tempu. Nezinu gan kādi viņiem beigās bija faktiskie finiša laiki. Viņi arī nebija īpaši runīgi ne savā starpā, ne ar citiem skrējējiem.
Par šo maratonu varu teikt – jauna pieredze, būs ko atcerēties un varbūt kādreiz var mēģināt atkārtot :)
Šis raksts lika vēlreiz izjust visu maratonu :D

By: Hiēna

Hiēna — Thu, 14 Jun 2018 18:38:54 +0000

Tik cilvēcīgi! Pilnīgi iedomājos, kā man tur arī gaismas ātrumā paskrietu garām tempa turētāji, tikai tie būtu uz kādām piecām stundām :D

By: Raitis

Raitis — Thu, 14 Jun 2018 18:21:55 +0000

“Trīsdesmit kilometri aiz muguras, pēc sajūtām – vēl gandrīz tikpat priekšā.” – šis ļoti labi raksturo sajūtu, kāda bija arī man. Tikai pats skrējiens bija DAUDZ lēnāks. :D

By: villijs78

villijs78 — Thu, 14 Jun 2018 16:18:12 +0000

Nez kā ir ar karstuma izturību tiem, kas ziemā skrien nevis ārā, bet uz tredmila siltās telpās? Derētu papētīt :)