Home
Topic RSS
14:42
14/01/2013
Offline
Skriešana pa it kā drošu vietu ne vienmēr var paglābt. Man vienreiz uzbruka gaišā dienas laikā pavisam drošā vietā, kur apkārt ir pa kādam cilvēkam - es mierīgi gāju, kad man pienāca 2 vīri un mēģināja atņemt somu. Es viņiem nodarīju miesas bojājumus un aizlaidos, pie reizes parādot fakuci :D Kas attiecas uz tumsu, tad ziemā jau nemaz nav iespējams darba dienā paskriet pa gaismu, ja strādā standarta darba laiku.
11:53
17/08/2009
Offline
Nu vienīgais nepatīkamais gadījums skriešanas laikā man ir bijis uz Imantas veloceliņa dienas gaišajā laikā, bet nu tur atsaldeņi vienkārši izklaidējās biedējot cilvēkus. Bet nu kopš draudzeni aplaupīja vasaras laikā astoņos vakarā uz Elizabetes un Valdemāra stūra, es saprotu, ka tur nav drošu/nedrošu vietu jautājums, tur ir paveicās/nepaveicās jautājums.
Katrā ziņā aizbēgt tur nemaz tā nevar, ja pretimnākošais izdomā uzbrukt. Tb fiziski nepaspēj apgriezties un uzņemt ātrumu. =/
18:17
21/03/2012
Offline
Nedomāju, ka mūsdienās ir bīstami un bīstamāki rajoni - atrauties no kaukāzieša vari gan uz vientuļa lauku ceļa, gan pa muti dabūt uz Brīvības ielas. Esmu skrējis Rio, un juties daudz drošāk, kā Rīgā, kaut skaitās gana bīstami, vakar netīšām ieklīdu Viļņas taborā, kur ar laikam nav tas gudrākais skriet cauri, bet tas jau nenozīmē, ka uzrausies uz nepatikšanām! Shit happens, un jo vairāk domāsi par pistoli kabatā, jo, visticamāk, gadīsies, kā Elbakjana kungam! Gaišas domas, vieglu soli, traku suņu dēļ es būtu gatavs kabatā kādu pipargāzi nēsāt, bet, ja reiz ieliksi kabatā, agri vai vēlu, nāksies to pielietot!
Sargam, protams, sevi, bet bīstami ir da jebkur, arī kravas auto šoferis var satrakoties un uzbraukt Tev uz papēžiem! Jūs nav neviens biedējis, skaļi pīpinādams?
08:44
05/04/2011
Offline
Negribu izklausīties pēc seksistes, bet tomēr, kad par drošības sajūtu runā sievietes, kuras parasti ir gan fiziski vājākas, gan ar mazāku masu, ja nu jāgrūž etc, un pavisam kas cits, kad vīrietis, kam pēc dabas paredzēts būt spēcīgākam un kaujinieciskam. Diemžēl lielākā daļa uzbrucēju nav sievietes (lai gan esmu bijusi cietusī pusaugu meiteņu lielāka bara uzbrukumā - nebija forši). Man kā sievietei ir bail pēc tādiem notikumiem skriet arī dienas gaismā un, ja gāzes baloniņš man būs līdzi un palīdzēs izstarot lielāku pārliecību par spēju sevi aizsargāt (tādējādi, cerams, kaut kādā veidā samazinot uzbrukuma iespēju, jo upuris ar savu uzturēšanos arī provocējot uzbrukumu), tad es labāk nēsāju un tas nenoder.
P.S. pie tā visa es par miermīlīgiem konflikta risinājumiem un pret vardarbību etc. Tas par to pozitīvo domu sūtīšanu kosmosā.
