Please consider registering
guest
Home
Topic RSS
10:43
14/10/2016
Offline
Sveiciens! Nav īsti saistīts ar garo distanču skriešanu, bet skriešana vien ir un domāju, ka vairāki noskrienieši interesējas arī par vidējām distancēm. Kāpēc 800 m sacensībās labākajiem skrējējiem pirmais aplis praktiski VIENMĒR ir ātrāks par otru? Dēļ starta paatrinājuma? Bet otrajā taču ir finiša paātrinājums, kam būtībā vajadzētu novienādot... Ar Līgu Velveri un Dmitriju Miļkeviču kopā šņabi dzēruši neesam, varbūt kāds no jums zina?
16:06
11/08/2015
Offline
Izskatās, ka EČ sieviešu finālā visām bija negatīvs splits. Bet tie ir taktiskie skrējieni uz vietu, nevis rezultātu, kaut gan sestās vietas īpašniece pamanījās pat personisko rekordu tā izskriet (62.57 + 61.08).
Ja ņem par piemēru 2:00 skrējēju, tad sadalījums varētu būt 58 un 62 sekundes. Pirmajā aplī patērētais enerģijas daudzums būs apmēram vienāds, vienalga vai skrien 58s vai 62s, jo jebkurā gadījumā tas būs samērā komfortabls temps 2:00 skrējējam. Savukārt otro apli noskriet 58s ir krietni grūtāk nekā 62s, jo sakrājies nogurums. Tāpēc ir risks, ka noskrienot pirmo apli pa 62s var pietrūkt spēka un otrais aplis būs nevis 58s, bet gan 60 vai 62 sekundēs un gala rezultāts vairs nebūs 2:00, bet gan 2:02-2:04. Tāpēc pārsvarā visi skrien ar pozitīvu splitu.
Izskatās, ka parasti viss splits veidojas pirmajos 200m, kuri tiek veikti ~2-3 sekundes ātrāk nekā visi atlikušie 200m. Piem., Velverei EČ bija aptuveni 29,5 + 32 + 32 +32 = 2:05.5. Līdzīgu ainu var novērot arī OS finālu analīzēs. Ja nespriežam pārāk zinātniski, tad pirmos 200m uzskriet 2-3sek ātrāk ir krietni vieglāk nekā pēdējos 200m, jo tad jau sakrājies nogurums. Neuzskrienot pirmos 200m 2-3 sek nav tā, ka to enerģiju baigi vari pieatupīt distances beigām un tad izmantot kā boosteri finišā.
