Forums

Nu es saprotu, Kampar, Tavu trīs treniņu dienā motivāciju. Man ir tieši tāds pats plāns, ja to var saukt par plānu - kamēr negatavojos konkrētam maratonam un neskrienu garos gabalus, mēģināt pieaudzēt ātrumu. Tāpēc es arī skrienu īsākus gabalus, bet ātrāk nekā iepriekšējā maratona treniņciklā. Pēdējās dienās citādi jau nemaz arī nevarēja - lietū un vējā, lai nenosaltu, bija jāmauc no visa spēka!:)

Man, Kampar, savukārt bija doma pamēģināt Daugavas stadionā izskriet no 12 minūtēm.): Par izmēģināšanu es domāju joprojām - kaut vai tāpēc, lai labāk iepazītu sacensību organizāciju. Tur jau būs arī īsākas distances un daudz skrējēju un skrējienu. Kaut kur būs jāiesildās un jāgaida savs starts, kurš noteikti vēl nebūs 11:00, bet kādu laiku vēlāk. To visu procesu derētu izmēģināt, lai esot jau labākā sportiskā formā varētu sasniegt labāku rezultātu. Tādā ziņā jāpiedalās būtu noteikti!

Un vēl - mani interesētu aplūkot Tavu jostu, kuru Tu izmantoji RM. Vai tajā var iestūķēt tikai tos nelaimīgos batoniņus vai arī tur var papildus piekabināt kādu dzērienu pudeli garajos treniņos? Ja nav grūti, iemet, lūdzu, mašīnas bagāžniekā sestdien arī to jostu.:)

Tas nu ir padarīts - abiem mums ar Kamparu tā bija pirmā reize, pirmā pieredze 3000 metru skrējienā stadionā un līdz ar to arī abiem pirmrekordi. Katrs mēs finišējām ceturtais savā skrējienā, abi pieļāvām vienu un to pašu kļūdu - paņēmām par ātru sākumu un uz beigām abiem pietrūka jaudas. Es, turklāt, skrēju praktiski bez iesildīšanās un laikam esmu drusku nodarījis pāri savam ikra muskulim. Kampars atkal dabūja iesildīties pa otram lāgam, jo mūsu skrējienus organizatori gluži vienkārši samainīja vietām un sievietes, sirmgalvjus un bērnus, pie kuriem no šī gada piederu arī es, uz starta līnijas nolika un distancē sūtija pirmos. Labi, ka es nenokavēju startu vispār - knapi paspēju izlekt no garā treniņtērpa, kad jau atskanēja starta šāviens!

Es biju diezgan apjucis, tāpēc labi, ka nesajaucu virzienus un maucu tik uz priekšu. Tā kā citi tur tūļājās, vismaz man tā likās, tad es pēc mirkļa izrādījos skrējiena priekšgalā un tā visiem pa priekšu pirmo apli nomaucu. Sajūtas varenas, žēl tikai ka tribīnes tukšas un skatītāju tūkstoši neuzgavilēja uzvarētājam...:)

Sāku spaidīt Garmina pogas, lai saprastu, cik ātri skrienu un sāku rēķināt, cik daudz apļu vēl līdz finišam. Pirmais kilometrs man bija padevies pa 3:40. Bet, ak vai - vēl pāris kilometri jāmauc! Pa to laiku mani jau bija apsteigusi viena jau vairākkārt skriešanas pasākumos redzēta sieviete, kura ari mums ar Mazo Krišu otrdien Juglas apļos burtiski aizlidoja garām kā egGars man Cēsu pavasara skrējienā 100m pirms finiša. Es kādu brīdi mēģināju turēties viņai līdzi, taču ļoti ātri sapratu, ka tas ir veltīgi. Otro kilometru nomocīju esot otrais pa 4:11 arvien vairāk un bezcerīgāk atpaliekot no augstāk minētās sievietes. Toties es biju apdzinis daudzus skrējējus par apli, leģendāro G.Jermolajevu ieskaitot, tas bija vienīgais, kas mani spēja priecēt. Pēdējo apli un finišu gaidīju kā atpestīšanu. Pat nemaz nemanīju, kurā brīdī man pietuvojās un garām paskrēja kāds solīds kungs. Vienu brīdi man likās, ka kāds no par apli apdzītajiem ir apvainojies. Bet ilgi par viņu domāt man nenācās, jo es ieraudzīju sev blakus no aizmugures iznirstam un garām aizpeldot jaunu un smuku meiteni un man acu priekšā beidzot parādījās tas, kas beidzot man spēja sniegt pozitīvas emocijas. Es sekoju šim fascinējošajam objektam līdz pat finiša līnijai... Man līdz plānotajam rezultātam bija pietrūkušas nepilnas 15 sekundes.

Ar Kamparu bija līdzīgi, viņš lielāko distances daļu skrēja otrais, tikai viņam acu priekšā nebija formīga, skatienu kā magnēts pievelkoša, dupša. Viņš spēja izpildīt savu plānu, iekļaujoties 10 minūtēs - viņa rezultāts bija aptuveni 9:52, manējais 12:14,8... Medaļas nedabūjām, taču pirmajai reizei divas ceturtās vietas arī ir labi - nākošreiz jau zināsim labāk, uz kādu rezultātu skriet un kā labāk sadalīt spēkus distancē.

Es, Kampar, rīt uzmanīgi un lēnām mēģināšu atkal uzskriet. Es rītdienu gaidu ar bažām, jo miera stāvklī jūtu muskulī ko neparastu. Tie nav tie asie dūrieniņi, kādi bija stadionā pēc finiša, taču tomēr īsti labi nejutos.Tāpēc arī šodien vairs neskrēju kaut gan arī jutu mazuma piegaršu pēc 3km sprinta stadionā.