Home
Topic RSS
21:41
27/06/2009
Offline
Sandijs rakstīja:
Piemēram, šis vīrs http://en.wikipedia.org/wiki/Jack_Daniels_(coach) ir pamatīgi pētījis un trenējis daudzus spēcīgus skrējējus. Viņa grāmatā lasīju, ka starp līderiem 99% sportistu kadence ir vismaz 180. Sprinteriem kadence vidēji ir pat augstāka.
Paliek tikai jautājums - vai viņi ir līderi tāpēc, ka viņiem augstāka kadence, vai otrādi - kadence augstāka tāpēc, ka līderi? Tas nozīmē - vai mēs, mākslīgi paaugstinot kadenci, kļūsim par līderiem? Vai tomēr izrādīsies, ka mums tāda kadence nav piemērota/ vispār nekas nesanāks/cietīs veselība?
Teikums "Sprinteriem kadence vidēji ir pat augstāka" vedina domāt, ka jo garāka distance, jo zemāka kadence. Tad kādai distancei optimālā ir 180?
21:56
28/10/2011
Offline
Kenijieši skrien maratonus ar kadenci virs 200 un pat finišā tā nekrīt zem 190.
Cilvēkam ir dabiski skrienot ātrāk pagarināt soli nemainot biežumu. Bet ir brīdis, kad pagarinot soli sākas pārvēlieni/lēkāšana. Cik sapratu no izlasītā, tad galvenā fiška ir uztrenēt kadenci tā, lai sasniedzot savu maksimālo ātrumu solis nav pārāk garš.
22:10
27/06/2009
Offline
dot rakstīja:
Kenijieši skrien maratonus ar kadenci virs 200 un pat finišā tā nekrīt zem 190.
Es domāju, par to neviens nešaubās - ja kāds no mums varētu skriet ar tādu kadenci kā kenijieši un ar tādu soļa garumu, tad viņš skrietu tikpat ātri kā kenijieši, un ādas krāsai nebūtu nozīme:))
22:24
19/05/2011
Offline
Ar kadenci vien nepietiks lai kļūtu par ātrāko skrējēju un vispār droši vien vairumam foruma apmeklētāju, mani ieskaitot, vienkārši nespīd uzvarēt maratonus utt, jo uzvarētāji trenējas no agrām dienām un pa lielam ir arī dzimušu ar dotībām :)
Mums pareizāka kadence, solis, tehnika un citas lietas vienkārši palīdz būt labākiem, ātrākiem un spēcīgākiem pašiem par sevi.
22:36
27/06/2009
Offline
Sandijs rakstīja:
Ar kadenci vien nepietiks lai kļūtu par ātrāko skrējēju un vispār droši vien vairumam foruma apmeklētāju, mani ieskaitot, vienkārši nespīd uzvarēt maratonus utt, jo uzvarētāji trenējas no agrām dienām un pa lielam ir arī dzimušu ar dotībām :)
Mums pareizāka kadence, solis, tehnika un citas lietas vienkārši palīdz būt labākiem, ātrākiem un spēcīgākiem pašiem par sevi.
Jā, protams. Bet tieši tāpēc - vai mums pareizs/labs/derīgs ir tas pats, kas uzvarētājiem?
22:42
22/07/2009
Offline
ilksy rakstīja:
Jā, protams. Bet tieši tāpēc - vai mums pareizs/labs/derīgs ir tas pats, kas uzvarētājiem?
Tur ne tik liela saistība ar uzvarētāju tehniku, kā ar vienkārši pareizāku, efektīvāku tehniku no biomehānikas viedokļa. Lai nesanāktu piezemēšanās uz papēža, kas rada traumas. Lai nesanāktu piezemēšanās sev priekšā, tādējādi bremzējot kustību. Šādu iemeslu dēļ tā kadence gluži vienkārši sanāk dabiska. Un tāpēc tas ir pareizi/labi/derīgi mums visiem. Jā, un papildus mazākam traumatismam sanāk arī efektīvāks skrējiens, kas ļauj sasniegt lielāku ātrumu, bet tas jau tik tāds pozitīvs blakusefekts.
23:56
19/05/2009
Offline
Eksistē skrējiena optimālā soļa garuma un biežuma attiecību zona, kuras robežās veiktā attāluma metrs prasa no skrējēja mazāko enerģijas patēriņu. Soļu garuma palielināšana, samazinot soļu biežumu, ārpus šīs optimālās zonas robežām patērē lielāku enerģiju nekā soļa garuma samazināšana un ritma palielināšana.
Salīdzinot trenētu vīriešu un sieviešu antropometriskos rādītājus, izrādās, ka sievietēm skrējējam _ raksturīgi mazāki auguma un ķermeņa masas radītāji neka vīriešiem, Sievietēm raksturīgs īsāks skrējiena solis un biežāks soju ritms nekā vīriešiem. Šādas atšķirības minētas par vienu no iemesliem sieviešu skrējiena tehnikas atšķirībā salīdzinājumā ar vīriešu skrējienu. Acīmredzot te jāņem vērā arī citi bioloģiski determinēti apstākļi. Tā, piemēram, sievietēm raksturīgi zemāki spēka radītāji nekā vīriešiem. Arī iekšējo orgānu izmēri (sirds, plaušas_ u. c.) sievietēm mazāki un to funkcionālās iespējas zemākas salīdzinājumā ar vīriešiem. Tas ietekmē skrējiena tehnisko izpildījumu. [J.Kancāns. Skriešana veselībai. R, 1989., 9.lpp.]
09:20
27/04/2009
Offline
Šī diskusija rosināja mani intereses pēc pavērot savu soļu skaitu/minūtē. Vidēji tas ir 154 – 157, ja ir kādi tempa treniņi vai intervāli, tad – 158 – max. 162 (lielākais soļu skaits, kas treniņos fiksēts). Gliemeža skrējienos tas ir bijis 147 – 152. Mazākais ir bijis Magnēta posmā – 114, Siguldas kalnos – 138. Žēl, ka neesmu fiksējusi nevienās pusmaratona sacensībās :( Taču vismaz man tas sanāk tā – jo lielāks ātrums, jo lielāks soļu skaits/minūtē.
P.S. Tas ir tikai pētījums par mani nevis absolūtā patiesība, ka tā jābūt... :)
11:19
28/10/2011
Offline
Šodien intereses pēc paskaitīju soļus.
Pie pulsa 120:
norm kadence 144, temps 9:30, soļa garums 73cm;
max kadence 162, temps samazinās līdz 10:40, soļa garums 58cm.
Pie pulsa 145:
norm kadence 168, temps 6:50, soļa garums 87cm;
max kadence 198, temps samazinās līdz 7:35, soļa garums 67cm.
Man kājas garums no papēža līdz gūžas locītavai ir 101cm, tāpēc domāju, ka varu nesatraukties kamēr soļa garums netuvojas 100cm.
11:38
15/03/2011
Offline
dot, pēc definīcijas, skrienot taču abas kājas ik pa laikam ir gaisā vienlaicīgi, attiecīgi soļa garumu nevar īsti saistīt ar kāju garumu, skrienot (lēkšojot) ar lieliem soļiem ar kārtīgu atspērienu soļa garums būs krietni vien garāks nekā kājas garums :)
nedaudz parēķināju - pieņemsim, ka elites skrējējs skrien 3min/km jeb 20km/h ar kadenci 180 soļi/min, tad viens solis ir 20000 [m/h] / ( 60[min] * 180 [soļi] ) = 1.85m :)
12:15
28/10/2011
Offline
papuci, elite neskrien ar kadenci 180, bet 200-220, attiecīgi soļa garums ir 150-167cm.
Es pēc definīcijas neskrienu, jo man vienmēr viena kāja pie zemes. Un parēķināju, ka varēšu neskriet līdz tempam 5:00. Tālāk gan jau būs jāsāk domāt kas labāk – skriet vai lidot :)
13:22
23/04/2011
Offline
Piektdien pamēģināju turēt kadenci 180. Pie ātruma 6:20/6:30 km tas ir samērā grūti. Parasti sanāca 176/178. Kad uzskrēju zem 5:00/km sanāca pat 184. Tikai tādu tempu patreiz turēt varu metrus 800. :) Turpināšu tipināt pie sava tempa.
01:20
03/03/2011
Offline
ar ko jūs to kadenci mērat?
09:25
22/07/2009
Offline
Monvids rakstīja:
ar ko jūs to kadenci mērat?
Es vienkārši vienu minūti paskaitu, cik soļi sanāk.
10:57
28/10/2011
Offline
Saskaitu cik reizes 30 sekundēs labā kāja pieskaras zemei un reizinu ar 4 vai skaitu tikai 20 sekundes un reizinu ar 6.
21:35
27/10/2010
Offline
Monvids rakstīja:
ar ko jūs to kadenci mērat?
Vai arī izmanto speciālu devēju, kas tiek pielikts pie apava - Suunto tas tiek dēvēts par foot pod, Polar par S3 vai S1. - Tad var neskaitīt savus soļus un nerēķināt garumu, par to parūpējas ierīce.
23:29
24/10/2010
Offline
in rakstīja:
Monvids rakstīja:
ar ko jūs to kadenci mērat?
Vai arī izmanto speciālu devēju, kas tiek pielikts pie apava – Suunto tas tiek dēvēts par foot pod, Polar par S3 vai S1. – Tad var neskaitīt savus soļus un nerēķināt garumu, par to parūpējas ierīce.
S1 ir attāluma un ātruma mērītājs. Izmantoju kādus gadus 5 vai vairāk kopā ar s625x. Kadences devējs manuprāt ir atsevišķa ierīce un domāta izmantošanai kopā ar velosipēdiem. Paskatījos datorprogrammā un nekur nepamanīju, ka tiek skaitīti soļi vai norādīta soļu frekvence. S3 manuprāt funkcionāli ir tas pats.
07:09
27/10/2010
Offline
S3 ir tas pats, tikai sadarbojas ar citiem pulsometra modeljiem. Un minuutee veikto vienas kaajas solju daudzumu deevee par kadenci.
Bet jaa, shis jeedziens ir ne tikai skreejeeju leksikaa ;)
08:20
19/05/2011
Offline
Es izmantoju S3+, kas ir S3 jaunākā versija, bet funkcionāli abi aparāti ir vienādi. Ja pulsometrs nespēj uz ekrāna attēlot soļu skaitu minūtē, tad vainīgs ir pats pulsometrs. Man RCX5 no S3+ nolasa gan soļu skaitu, gan attālumu un ātrumu. Vēlāk polarpersonaltraining.com lapā varu apskatīties arī vidējo soļa garumu katrā "aplī".
11:35
24/10/2010
Offline
Sandijs rakstīja:
Es izmantoju S3+, kas ir S3 jaunākā versija, bet funkcionāli abi aparāti ir vienādi. Ja pulsometrs nespēj uz ekrāna attēlot soļu skaitu minūtē, tad vainīgs ir pats pulsometrs. Man RCX5 no S3+ nolasa gan soļu skaitu, gan attālumu un ātrumu. Vēlāk polarpersonaltraining.com lapā varu apskatīties arī vidējo soļa garumu katrā "aplī".
Jā, paskatījos polar.fi lapu. s3/s3+ spēj mērīt kadenci, s1 nē. Cik sapratu, RCX5 glabā datus internetā un lokāli uz datora tam nav instalējama programma. Vai tas tā ir?
