Home
Topic RSS
16:05
20/05/2015
Offline
Kad sāku skriet, lēna skriešana problēmas nesagādāja, jo ātri (manas svara kategorijas skrējējiem) vēl nemaz nemācēju. Tomēr, augot ātrumam, bieži vien novēroju, ka lēnāka skriešana īpašu prieku nesagādā, lai gan saka, ka lēni atjaunošanās skrējieni esot diezgan vajadzīgi un lietderīgi. Pēdējos gados skriet lēni patika aizvien mazāk, un šogad jau pavisam nelāgi. Piemēram, šonedēļ pamēģināju pāris dienas skriet 10km ar asti tempā ap 5:20min/km, lēnāk nemaz nevarēju, sprāgu nost, viss riebās, dūra sānā, arī pēc skrējieniem oma ne visai lādzīga. Tajā pašā laikā nav nekādu problēmu skriet tempā 4:40-4:50 min/km - viegli, ērti, brīvi, pēcgarša arī laba. Vidējais temps šogad ir zem 5min/km. Ir kāds skaidrojums, kāpēc ātri skriet vieglāk nekā lēni?
18:41
15/04/2016
Offline
Skrienot 10 km ar 5:20 tempu ari sprāgstu nost, ātrāk nemaz nevaru paskriet :D
22:34
26/09/2016
Offline
Logins said
Skrienot 10 km ar 5:20 tempu ari sprāgstu nost, ātrāk nemaz nevaru paskriet :D
me too, mee too :D
09:18
25/01/2013
Offline
Tava problēma visticamāk ir kadence. Cik esmu redzējis, kājas griez kā vāvere ritenī, kaut kad atceros vienā ultrā vilki ar 230 soļiem minūtē, kas ir diezgan traks cipars priekš jebkura skrējiena, bet jo sevišķi priekš lēna skrējiena. Pieņemu, ka lēnāks temps ir ļoti neērts tieši dēļ šī. Visticamāk kājas griez ātri, bet pie tā tempa viņām sanāk piezemēties gandrīz tieši turpat. Sanāk kustība nevis uz priekšu, bet augšā, lejā. Neērti un patiesībā arī diezgan traumatiski. Jātrenē garāks solītis, būs gan efektīvāk, gan mazāk traumatiski.
