Home
Topic RSS
22:25
08/03/2010
Offline
Es tā baigi nebiju plānojis un īpaši speciāli trenējies, ja neskaita dažus garos skrējienus pa nelīdzenu apkārtni, bet pēdējā laikā jūtu, ka mana forma ir diezgan uzlabojusies un kāpēc gan to neizmantot arī kādai ekstrēmākai izklaidei, kā, piemēram, Siguldas 33 km skrējienam. Protams, te nav runa par rezultātu, bet sestdienas pavadīšanu svaigā gaisā, doma ir nesteigties un vadīties pēc sajūtām.
Kādas ir sajūtas pēc 33 km, cik daudz spēka tas paņem un cik ekstremāls tas skrējiens ir patiesībā? Kādi būtu ieteikumi 1. reizes skrējējam?
00:02
06/03/2012
Offline
Pagājušogad pirmo reizi skrēju SKM. Paņēmu 33km. Uz to brīdi biju ļoti labā asfalta formā (skrēju līdz pusmaratonam, garākus gabalus nē). Nedaudz pirms tam patrenējos intervālus skrienot slīpumā (bet ne pietiekami slīpā :) un pa trepēm, bet pa lielam tas neko baigi nedeva. Long story short, ap kādu 24km nāca lūziens, vēl cīnījos, ap 26, 27km sāku iet, vairs nevarēju paskriet. Tad līdz pēdējam dzeršanas/ēšanas punktam (kādi 2km pirms finiša) praktiski staigāju ar nelieliem skriešanas elementiem. Nevarēju tikt no barošanas punkta prom, štopēju iekšā visu, ko varēju pagrābt :) Tad man aizskrēja garām kādas 3 dāmas, ēdu banānu un izdomāju, nu nē, tik ilgi mocījos, lai šitā beigās palaistu garām. Tad nu atsāku skriet, noķēru un apdzinu vismaz šīs. Laiks galā bija 4:29, diezgan pabriesmīgi, ap 4h jau nu vajadzēja. Pietam tajā posmā, kad es gāju, pamatīgi nosalu. Sajūtas finišā bija briesmīgas :)
Šogad skriešu atkal 33km. Galvenā mācība - pirmkārt, apavi. Pagājušogad skrēju ar asfalta apaviem, pa sniegu un dubļiem pret kalnu biju kā pīle uz ledus, noteikti daudz spēka neefektīvi tur aizgāja. Šogad būs riktīgi ar riktīgu traktora zoli. Otrā lieta - iepirku dzeršanas somiņu, jo tomēŗ ar barošanas punktiem ir par maz. Ja godīgi, es līz tam SKM nemaz nezināju, ka tādas eksistē, biju redzējis (un pašam bija) tikai pudeles jostas, bet tādu uz sacensībām galīgi neērti būtu ņemt. Šogad vismaz sūknēšu kārtīgi sporta dzērienu. Varbūt pieredzējušiem kalnu skraidītājiem mans stāsts liekas komisks, bet tāds nu bija mans pirmais trail skrējiens.
Bet galā izanalizējot apļa laikus, otrais nemaz nebija daudz lēnāks tempa ziņa par pirmo un pirmo likās, ka noskrēju ļoti ātri. Galvenais, kur pazuda laiks ir korķos pašā sakumā., jo daudz ļaužu un šauras takas. It kā visi teica un pats arī biju izdomājis, ka pirmajā kāpumā jāiet mierīgi un nevajag nesties (es gan ar saviem apaviem gribēdams nevarētu ātri tikt augšā), bet šoreiz mēģināšu uzskriet ātri, jo pirmajos 6km baigi jāstaigā, ja laikus neaizmūk. Un pēc tam pēdējās divas trešdaļas mierīgu baudīšu dabu.
09:05
10/02/2010
Offline
Paldies k3kss par ieskatu savā pirmajā reizē! Noderēs arī man debitējot SKM!
09:19
15/03/2011
Offline
ja nav pierasts pie gariem, grūtiem pasākumiem, tad pieļauju, ka pēc pasākuma un arī nākamajā dienā mocīs konkrēts izsalkums, tāpēc vēlams laikus parūpēties par to, lai ledusskapī nebūtu tukšums :)
09:27
13/08/2013
Offline
Es ar tieši domāju par 33km, bet mani sabiedēja, ka tas ir riskanti, ka neesmu nekāda skrējēja, ka pēc tam būs vakars uz ezera. Es vairāk gan šo procesu uztveru kā garāku pastaigu ar skriešanas elementiem, būtu interesanti palasīt vēl kādas atsauksmes.
09:30
05/11/2012
Offline
Villiite said
bet mani sabiedēja, ka tas ir riskanti, ka neesmu nekāda skrējēja, ka pēc tam būs vakars uz ezera
žēl mani neviens tā nebiedē :( šitas tak reāli iedvesmo piedalīties! :D
10:14
18/04/2011
Offline
Es bez liekas domāšanas un piekrišanas esmu pieteikta uz 14km, bet domāju, ka gan tu, gan es, ja ir skrieti pusmaratoni un pēc tā nav tā, ka mirsti nost mierīgi varētu arī tos 33km, protams, ar nekādu labo rezultātu un rēķinoties , ka beigās var nebūt vairs spēka raiti paskriet sevišķi, ja ir tikai asfalta kurpes. Tas, ka ir sanācis paskriet pa nelīdzenu apkārtni noteikti nāk par labu, man te viss ir kalnains, gan ar mazākiem, gan ar palieliem kalniem, tas spilgti iezīmējas tajā kā es noskrēju 2 pusmaratonus mājās un kā es noskrēju Jūrmalā pa to līdzeno asfaltu, lielisks temps, nekādas kāju sāpes vēlāk un ātri pagaistošs nogurums, kā pēc 10km. Ne tikai fiziski, bet tīri psiholoģiski ir vieglāk, ja zini kā ir skriet tādā kalnā.
Sliecos, ka pēc 33km pēcsajūtas, kā jau papucis minēja varētu būt izsalkums, slāpes, protams, sagurums tādā mērā, ka varētu būt grūti koncentrēties kādam nopietnam darbam tajā pašā dienā, jo vismaz man pēc tā paša 21km iestājas tāda laimes un apmierinātības sajūta, un, ja iztiek bez ripošanas lejā no kalna, tad tāda neierastāka piepūle apakšstilbiem, ahilejiem un tādām lietām. Pirmos 2 noteikti var mazināt, ja dzidrināšanas punktos papildus dzeršanai arī kko uzkož, jo 33 jau vairs nav 21km.
11:19
24/04/2009
Offline
Villiite said
Es ar tieši domāju par 33km, bet mani sabiedēja, ka tas ir riskanti, ka neesmu nekāda skrējēja, ka pēc tam būs vakars uz ezera. Es vairāk gan šo procesu uztveru kā garāku pastaigu ar skriešanas elementiem, būtu interesanti palasīt vēl kādas atsauksmes.
2009 – http://www.noskrien.lv/siguldas-maratons-2009/
2010 – http://www.noskrien.lv/skrienam-kalnus-gazt-jeb-nike-siguldas-kalnu-maratons-2010/
2011 – http://www.noskrien.lv/siguldas-kalnu-maratons-bildes/
2012 - http://www.noskrien.lv/siguldas-kalnu-maratons-2012-bildes/
2012 - http://www.noskrien.lv/siguldas-kalnu-maratons-2012-ar-sniegu/
11:41
21/10/2011
Offline
2012-to nevajag lasīt pirmo reizi garo skrienošiem :)
11:49
13/08/2011
Offline
Rainers said
2012-to nevajag lasīt pirmo reizi garo skrienošiem :)
Kāda vaina?
13:16
08/03/2010
Offline
Paldies k3kss paraprakstu, apmēram tā jau biju iztēlojies, ka tā varētu būt. Šosvētdien piebeidzu 25km 4 reizes skrienot pa Biķernieku kamieli, pēcsajūtas ir ok, jo kontrolēju pulsu un kājas netika piedzītas, tas nozīmē to, ka es varētu pirmo distances daļu mierīgi tipināt savā tempā un ja galīgi vairs nevarētu- tad taisītu "walk of shame" līdz finišam pastaigājoties. un jā, laiku es arī esmu cerējis 4-4.5h.
Ko pa ceļam iesakat ņemt līdzi uzkožamu? Somā noteikit tad būtu sporta dzērieni jāņem. Želejas arī?
Kaut kā arvien vairāk sliecos uz - riskēt un mēgināt.
13:25
22/07/2009
Offline
MarciksLV said
Šosvētdien piebeidzu 25km 4 reizes skrienot pa Biķernieku kamieli, pēcsajūtas ir ok
Tiesa, jāapzinās, ka Biķernieku kamielis skaitās pilnīgi plakana virsma, ja salīdzinām ar Siguldas kalniņiem.. ;)
13:29
13/11/2009
Offline
OreMan said
MarciksLV said
Šosvētdien piebeidzu 25km 4 reizes skrienot pa Biķernieku kamieli, pēcsajūtas ir ok
Tiesa, jāapzinās, ka Biķernieku kamielis skaitās pilnīgi plakana virsma, ja salīdzinām ar Siguldas kalniņiem.. ;)
Varbūt teiktu tā - nepilnīgi plakana :) Labāka jau ir, nekā pavisam gluds asfalts.
Tiesa, jautājums ir - kurš kamielis domāts? Ja tas, kas autotrases aplī, tad tiešām neko daudz nelīdzēs.
13:40
08/03/2010
Offline
Tas bija autotrases aplī, protams, ka tas ir spļāviens jūrā salīdzinājumā ar Siguldu, bet nu vismaz formāli neesmu skrējis pa pilnīgu plakni :)
13:41
08/03/2010
Offline
tas bija autotrasē, protams, ka tas praktiski neko nedos siguldā, bet vismaz formāli nebiju skrējis pa pilnīgi plakanu virsmu :)
13:43
13/11/2009
Offline
Formāli - jā :) Zinu pēc sevis, pagājušajā nedēļā pat tikai 2 kamielīšus paņēmu - un tomēr drusku labāk ap sirdi kļuva. Placebo :))
13:45
13/08/2013
Offline
2012. gadā laikapstākļi nelutināja :) ja būtu tik skaists laiks kā šobrīd, tad pavisam jauki. Vēl laiks man pārdomām par dalību šai pasākumā :)
13:45
26/04/2010
Offline
Šogad arī pirmo reizi skriešu 33km SKM, bet nu nedomāju, ka ja var viegli noskriet pusmaratonu tad noteikti varēs tikt galā ar 33km Siguldā. Tomēr tā skriešana pa gludu asfaltu un pa kalnainām meža takām ļoti atšķiras un to nevar salīdzināt (vismaz tādi ir mani secinājumi pēc tām dažām reizēm, kurās es pabiju Siguldā koptreniņos). Tā kā esmu izmēģinājusi skriešanu pa kalniņiem, tad zinu ka tas būs ļoti grūti un mokoši, bet laikam tieši tāpēc gribu piedalīties. Iepatikās sevi pamocīt un pārbaudīt savu gribasspēku un izturību :)
14:08
06/03/2012
Offline
Nav jau gluži tā, ka viss skrējiens ir kaut kādas mocības un spīdzināšana, tad jau neviens nepiedalītos. Kamēr var paskriet, tikmēr ir labi. + psiholoģiski ir vieglāk, jo vienkārši vietām ir tik stāvi kāpumi, ka ir jāiet. Vismaz nav visu laiku jāsatraucas kā asfalta skrējienos, ka nedod dievs samazināsi tempu vai apstāsies.
+ uzņemt enerģiju un šķidrumu ir ļoti svarīgi. Pagājušogad tas pēdējais barošanas punkts bija kā oāze tuksneša vidū, es kādas 3-4 minūtes tur pavadīju ēdot un dzerot :) noteikti vajag līdzi vēl kaut ko pašam paņemt
14:37
01/01/2012
Offline
Jāskatās, kāda šogad būs dzeršanas punktu izvietojuma shēma. Itkā jau pagājušā gadā likās, ka vajadzētu pietikt ar oficiālajiem, bet tā kā divos punktos bija tikai ledus auksts dzēriens, tad reāli bija par maz un krietni nožēloju, ka nebiju paņēmusi savu līdzi. Šogad šom jautājumam noteikti pieiešu nopietnāk, jo arī distanci plānoju garāku.
