Comments on: 2. Daugavpils pusmaratons

By: und

und — Thu, 03 May 2018 06:16:39 +0000

Būtu labi ja visās pilsētas būtu tādi noteikumi, ka ar suņiem publiskos pasākumos atrasties nedrīkst. Un kafejnīcās.

By: pichonis

pichonis — Thu, 03 May 2018 06:11:46 +0000

Trakais, nevis skarba, bet aprobežota. Un nevis pilsēta, bet dome.

By: Hiēna

Hiēna — Wed, 02 May 2018 10:09:27 +0000

Hm. Man tā pilsēta sāk patikt vairāk! :D

By: Trakais

Trakais — Wed, 02 May 2018 08:35:14 +0000

Skarba pilsēta tā Daugvpils.

By: pichonis

pichonis — Wed, 02 May 2018 08:12:17 +0000

Daugavpils atstāja rūgtumu sirdī. Un ne tāpēc, ka neizskrēju kā gribētos (kas gan arī nekādas pozitīvās emocijas nesniedza). Šķiet, ka vienīgās izklaides trases malā bija klasiskā mūzika (un ne tā pacilājošākā) pie Rotko centra, kā arī (visticamāk ar pasākumu nesaistīts) akoredeonists uz gājēju ielas. Tomēr arī tas nav iemesls rūgtumam sirdī. Rūgtums ir par (vai pret) pašu Daugavpili. Jau pēc pasākuma vazājoties pa starta / finiša zonu, pienāca pašvaldības policists, kas man pastāstīja, ka ar suņiem publiskos pasākumos atrasties nedrīkst. Viņš mēģināja apgalvot, ka šādi noteikumi ir visā Latvijā. Par laimi viņam nebija taisnība, tomēr izrādās, ka Daugavpils mājdzivnieku turēšanas noteikumos tiešām rakstīts, ka ar suņiem publiskos pasākumos iet nedrīkst. Un tas nav viss. Izrādās arī pakalpojumu sniegšanas vietās nedrīkst doties ar suņiem. Par laimi ir vietas, kas šos neteikumus ignorē, līdz ar to paēst dabūjām (paldies Artilērijas pagrabiem, Ezītim un Lunai), tomēr 3 (vai vairāk) vietās mums pastāstīja, ka ar suni mēs pie viņiem iet nedrīkstam.
Kāpēc šis stāsts? Tikai vēlējos pateikt, ka uz Daugavpils pusmaratonu vairs nebraukšu. Uz Daugavpili vispār nebraukšu un citiem arī ieteikšu nebraukt.

By: .Linda

.Linda — Tue, 01 May 2018 11:32:56 +0000

Nebija garlaicīgi. Cilvēki brīvdienās, atpūšas arī no datoriem, acīmredzami ;)
Bija foršs pusmaratons – interesanta trase – gan kultūrvēsturiskā ziņā, gan ar pavējiem un pretvējiem. Vietējie līdzskrējēji bija labi gidi, iepazīstinot ar ievērojamākajām vietām un cietumiem, kas redzami no trases.
Arī putrai nebija ne vainas. Pēc tam ar dalībnieka atlaidi varēja paēst kādā no vietējām ēstuvēm.