Comments on: Latvijas neNormālākie skrējēji (I daļa)

By: guncha

guncha — Sun, 28 Jul 2013 15:31:07 +0000

pils. No malas,vai to rakstu vispār esi izlasījis, manuprāt Tā galvenā doma nav skrietn-tos kilometrus vai kultivēt ultramaratonu skriešanu, vienkārši sakarā ar šīm sacensībām tēma bija aktuāla, neviens te neskrien 200km katru nedēļu…cilvēkiem vienkārši skriešana ir kļuvusi par ikdienu.
Citējot “Treneru rokasgrāmatā” sakasītās prātulas ātrāk neskriesi, varbūt piekāp uz kādu koptreniņu un iepazīsti mūs labāk (…gaidīsim Tavus viedos padomus :).
P.S. ja nav noslēpums, kādas distances “nūjo”pats?

By: Regulatus

Regulatus — Fri, 26 Jul 2013 10:45:05 +0000

andris13 +1

By: andris13

andris13 — Fri, 26 Jul 2013 09:39:22 +0000

Pilsonim no malas:) ar savu sēju un vardu:) Latvijas čempionāta ietvaros pirmais trijnieks izpildīja normatīvus PČ 100km un visi ar personiskiem rekordiem. Viļņa skrēja tikai viens profesionāls Igors Tjažkorobs no Krievijas pers. maratona-2:13:15 un 100km.-6:36:46 un palika otrais. 100km noskriet ir ’ kruto” –pamēģini pats-tad jau komentē, un raksti savus viedokļus un piedalies diskusija(ar savu sēju un vārdu)un dot padomus, ka kam trenēties un ko darīt(interesanti kādi ir tavi sasniegumi un pieredze?). Un vel simtnieku uz ”dulo” noskriet nevar, jābūt gatavam gan fiziski gan psiholoģiski, bet traumu gūt uz simtnieka risks daudzreiz mazāks nekā noskriet 100m.

By: Jekaterina

Jekaterina — Thu, 25 Jul 2013 18:31:38 +0000

+1 Kvaki, un arī no manas puses paldies No malas par atbildi. Šķiet, ka šo kritiku katram pie sevis vajadzētu apdomāt, kurš ar ko kādreiz grēko – cits ar atpūtu, cits ar pārlieko kilometrāžu. Uzsvars ir uz to, ka katram par sevi tas jādomā, ne citiem; ne arī citu pieraksti grēki jāmeklē. Jo kā saka, savā acī jau baļķi neredz (lūdzu arī neapvainoties, nevienu šeit personīgi nedomāju, ja nu tikai sevi pašu un savus grēkus).

No otras puses, man patīk spēles elements, ko sniedz noskrien.lv dažādās spēles, motivatori, cieņas cīņas etc. Tas piedod zināmu vieglumu ne tik viegliem dažreiz treniņiem. Es ceru, ka tas arī turpmāk būs šajā lapā. Mērķis ne vienmēr ir galvenais, patīkamam ceļam uz to dažkārt ir daudz lielāka vērtība.

P.S. Nomotivējiet mani kopīgiem spēkiem lūdzu pabeigt rakstīt recenziju pēdējai lasītai grāmatai par skriešanas tēmu – Matt Fitzerald “RUN: The Mind-Body Method of Running by Feel”, tur daudz par rezultātu sasniegšanu tieši katra spējās un iespējās, bet nezaudējot prieku, varbūt pārējiem arī noder. Esmu iestrēgusi pusē :)

By: Lindams

Lindams — Thu, 25 Jul 2013 18:28:52 +0000

No malas, Tu kaut kā no vienas puses (malas) uz to visu skaties, tipa – ja jau skrien daudz, tātad – bez mērķa un jēgas, tikai tupi krājot kilometrus… Ja paskatītos vērīgāk, tad pamanītu, ka tā gan gluži nav.
To, ka skriet 100nieku ir “kruti” pirmo reizi dzirdu (lasu) tieši no Tevis rakstītā. Iepriekš tādu viedokli nebiju manījusi. Domāju, ka tas ir atkarīgs, kā katrs to uztver. Tas, ka ultradistanču stāsti pēdējā laikā ir vairākumā, gan nav noliedzams, bet ko tur padarīsi, ka tie rakstošākie un pamanāmākie ir tieši ultristi?!
P.S. Neesmu aizvainotā, jo simtniekus neskrienu. :)

By: eees

eees — Thu, 25 Jul 2013 18:23:51 +0000

par “no malas” ieteikumu NR.3)
Varbūt tādēļ, ka strādāju 8h dienā es tam nepiekritīšu. Pirms iesaka ko tādu jāprecizē vai tiek runāts par kvalitatīviem treniņiem mērķa sasniegšanai vai par vienkāršu 15min izskriešanu pa rajonu, lai atslēgtos no darba.
VSK Noskrien lielākoties tomēr apvieno tos, kas neskrien rezultātam, bet skrien priekam, atslodzei no ofisa, skrien kompānijas pēc vai tādēļ, ka tā līdz tramvajam var nokļūt ātrāk nekā vienkārši ejot. Tādēļ mēs drīkstam skriet katru dienu, pat ja strādājam 8h dienā, pat ja nodarbojamies ar vēl citām aktivitātēm. Viss, kas mums ir jādara ir jāieklausās sevī un jājūt cik daudz un ātri konkrētajā dienā varam skriet.
Un tam ir gan jēga, gan pamatojums- tas dara mūs laimīgus un kādēļ gan liegt sev kaut mirkli laimes katru dienu?