Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Jautājums un atbilde

Vai skrējējam nepieciešams arī ilgāks atpūtas periods?

Lai cik neparasti tas arī neizklausītos, bet tieši atpūta pēc treniņa un nevis pats treniņš ir tas brīdis, kad ķermenis vistiešākajā veidā kļūst stiprāks, ātrāks, labāks. No fizioloģijas viedokļa treniņš ir uzskatāms par katabolisko jeb noārdīšanās procesu, savukārt atpūta ir anaboliskais process, kad muskuļi un šūnas atjaunojas, rodas jaunas muskuļu šūnas un tiešā veidā muskuļi kļūst spēcīgāki. Līdz ar to pareizākā treniņu programma ir tā, kur ir pareizi sabalansēti gan treniņi, gan arī atpūta starp tiem. Un tas nozīmē to, ka ne vienmēr trenēties vairāk un ātrāk bez pietiekamas atpūtas būs pareizā rīcība, pretējā gadījumā var sanākt tāds rezultāts kā man šovasar, kad gribot izdarīt vairāk nekā varu, organisms vairs nespēja pilnvērtīgi atjaunoties un vienā brīdī vienkārši “salūza”.

Kaut arī pareizi dozēta atpūta ir svarīga ikdienas treniņu procesā (katram gan tā atpūta ir citāda – citam katrai treniņu dienai seko atpūtas diena, citam atpūtas diena ir ik pēc divām, trim vai četrām secīgām treniņdienām, vēl kādam atpūta ir skriešana tikai vienu reizi dienā, kad ierasts to ir darīt divreiz dienā), tomēr laiku pa laikam par ļaunu nenāk uztaisīt arī garāku pārtraukumu no treniņiem, lai organismam ļautu atpūsties pilnvērtīgi. Šādas garākas atpūtas laikā gan daudz labāk spētu atjaunoties muskuļu šūnas, gan arī tiktu dota iespēja sadziedēt kaut kādas nelielas traumas, kas ilgāku laiku trenējoties ir sākušas parādīties. Tāpat gadās, ka, regulāri skrienot, piedaloties sacensībās, kādā brīdī sāk zust motivācija un sākotnējais skriešanas azarts. Arī šādās reizēs atpūta no skriešanas var būt ļoti labs risinājums tīri psiholoģiskā ziņā, lai kāri pēc skriešanas atgūtu. Un, protams, ja skriešanas līdz šim ir aizņēmusi visu brīvo laiku, tad garāks atpūtas periods ir laiks, kad paspēt izdarīt visas līdz šim neiespētās lietas.

Tā kā treniņprocess un galvenie skriešanas mērķi parasti balstās galvenokārt uz vasaras sacensību sezonu (Latvijā tas būtu, sākot no aprīļa līdz oktobrim), tad plānoto pārtraukumu vēlams ieplānot tieši sezonas beigās, kad sezonas mērķi ir izpildīti, bet gatavošanos jau nākamai sezonai uz kādām pāris nedēļām var arī atlikt.

Atpūta no treniņiem var būt divējāda – atpūsties var pilnībā uz laiku par skriešanu aizmirstot, bet atpūtas periods var būt arī skriešanas biežumu, intensitāti un apjomu vienkārši uz laiku samazinot. Kaut arī pāris dienu neko nedarīšana īpaši sportisko formu negatīvi neietekmēs, tomēr, piemēram, par sevi zinu, ka jo ilgāks neesmu skrējis, jo pēc tam atsākt skriešanu ir daudz grūtāk. Šī iemesla dēļ sēdēt pavisam mierīgi un neskriet nemaz es ilgi nespēju, un priekš manis pavisam minimāla skriešana ir nepieciešama, lai nerastos sajūta, ka kājas aizmirst, ko nozīmē skriet. Tomēr nereti esmu lasījis par elites sportistiem, kas divas nedēļas un reizēm pat mēnesi sezonas beigās par skriešanu aizmirst vispār, un tajā laikā izbauda visu, ko sezonas laikā īsti nedrīkstēja vai nesanāca darīt – dodas garākā ceļojumā, ļaujas nakts izklaidēm, tiek pie kārtīga izēšanās, savukārt pēc šīs pāris nedēļu “iztrakošanās” atkal pieiet skriešanai ar pilnu nopietnību – te gan jāatceras, ka pēc šādas “atpūtas”, atsākot skriešanu var nākties kādu laiku atkal pacīnīties ar kādu lieku kilogramu.

Jebkurā gadījumā mana rekomendācija tomēr būtu, ka par fiziskajām aktivitātēm pilnībā atpūtas periodā aizmirst nevajadzētu un laiku pa laikam kaut ko nedaudz padarīt vajadzētu, bet tai nav obligāti jābūt skriešanai. Tās vietā var izmantot alternatīvas fiziskās nodarbes – peldēšanu, riteņbraukšanu, ziemā slēpošanu, var, protams, arī skriet, bet nedaudz un bez noteiktiem treniņuzstādījumiem – tā teikt, atbilstoši dienas sajūtām un vēlmēm. Jebkurā gadījumā atpūtas periodā būtu jāparādās sajūtai, ka vairāk laika tiek pavadīts citās nodarbēs un retāk tiek skriets. Tādā veidā vēlme atkal atgriezties pie kārtīgas skriešanas kļūs daudz lielāka, un nākamo skriešanas un trenēšanās periodu varēs sākt jau ar pavisam citu iedvesmu. Bet par to, kā pēc šāda ilgāka atpūtas perioda pareizāk atsākt skriešanu, uzrakstīšu kādu citu reizi.

Renārs Roze ir viens no labākajiem garo distanču skrējējiem Latvijā, kurš aktīvi piedalās dažāda mēroga sacensībās gan Latvijā, gan ārpus tās. Renārs savus rezultātus pusmaratona un maratona distancē sasniedzis ar smagu darbu un rūpīgu treniņu procesu, kura virzienus, metodes un paņēmienus apguvis pašmācības ceļā balstoties uz pieredzētā.

Renārs Roze piedalījies noskrien.lv rīkoto jauno skrējēju sagatavošanas akcijās, komandas koptreniņos ar padomiem treniņu procesam, plāniem, vingrojumiem pirms un pēc treniņiem, kā arī dalījies savā pieredzē par uzturu treniņu procesā un pirms sacensībām.

Renārs Roze raksta blogu par savu pieredzi, viņam var sekot Twitterī, kā arī tagad noskrien.lv Renārs regulāri atbildēs uz jautājumiem par un ap skriešanu

Iepriekšējie jautājumi

8 komentāri rakstam Vai skrējējam nepieciešams arī ilgāks atpūtas periods?

  • Lasma3 Lasma3

    Cik aktuāls jautājums Renāram uzdots! Tagad arī atbilde, vēlmei iet “ziemas miegā”, ir skaidra :)

  • ansiso ansiso

    Varētu pat likties, ka Roze pats sev ir uzdevis jautājumu. Zinu, ka ļoti daudzi kenijiešu skrējēji ņem pat līdz 2 mēnešiem atpūtu. Fadejevs ir teicis, ka viņam bijis tāds režīms, ka skrien 1000 km mēnesī un tad pēc sezonas 3 mēnešus nedara neko. Citi atkal taisa kaut kādas sulu kūres, kad, piemēram, nedēļu no vietas pārsvarā dzer tikai svaigi spiestas sulas un attīra organismu. Dažādas pieejas pastāv

  • sancis sancis

    Ko darīt, ja cilvēks nemāk atpūsties un izlaists treniņš nomoka sirdsapziņu, kaut gan atpūtu gribās un treniņi vairs nesagādā to gandarījumu?

  • Andulis

    Ja “izlaists treniņš nomoka”, tad mocītājs jālikvidē.
    Precīzāk, nav nemaz jāieplāno… tad nebūs “izlaists”… :)

    Vai arī: jātrenē šajā reizē ne kāju un sirds, bet gan sirdsapziņas izturība ;) Jeb psiholoģiskā – ja tā labāk izklausās. Raksturs jāaudzina! :)

  • sancis sancis

    Tas jau kā ieradums- ikdienu pakārtot treniņiem, ne otrādi. Tiešām nomācoši, laikam jāpaslēpj botes :)

  • papucis

    Rakstā jau viss skaidri un gaiši uzrakstīts, var slēpot, braukt ar velo, peldēt, airēt, aiziet uz svaru zāli, uzspēlēt basketbolu, jebko citu, kas aizdzen rutīnu prom no skriešanas. Tas tiešām palīdz, vismaz man noteikti :) Arī atpūtas laikā uzēstās riepas dzīšana nost vairo motivāciju pēcāk, arī ziemā siltāk ar riepu :D

  • Man tieši skriešana šobrīd būs tas, kas ļaus atpūsties citiem muskuļiem no citiem treniņiem.

  • DK86 DK86

    Patīk palasīt Renāra viedokli. Viņš tuftu neuzrakstīs. Jā, es arī brīnos, ka kāds augstas klases skrējējs var atļauties mēnesi un ilgāk neskriet, ceļot, tusēties naktsklubos un pēc tam – atsākt. Pat man, amatierim, kaut kā negribas atrofēties pa ziemu un aprīli noziedot tam, lai atgrieztos puslīdz tur, kur tu esi bijis rudenī…
    Šogad pirmo reizi skriešu ziemā, tā kā… Redzēsim, kāds būšu pavasarī – kā veselība, kā gribasspēks. Apģērbs jau sapirkts, pat galvas lukturis ir, tā kā atrunām nevajadzētu būt.

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.