Žēl, ka ir maz rakstu … joprojām gaidu no sm72 “pārskatu” par saviem maratoniem, jo vairāk kā esmu pārliecināts, tā pieredz ir ne mazāk interesanta par manis pieredzēto Kalifornijā un ap to … pieredze nav tikai pats skrējiens, bet viss – gatavošanās, transporta fraktēšana, lidojums, pēcfiniša “smukumi”, kad nevari pakustēties, bet jūties laimīgs, ka vispār esi ticis uz finišu … analīze ir tikai maza sadaļa no visa … bet tas viss ir interesanti … iespējams, ar laiku daudz kas mainās … bet emocijas ir tas, dēļ kā mēs skrienam :) rezultāts paliek otrajā plānā … lai arī no citas puses, rezultāts dod savu daļu emociju … tā kā 4 maratonu lielais apraksts nav pat sliktākais variants …. nevar tak būt, ka emocijas par Romu un Rovaniemi ir zudušas pavisam, lai cik grūti nebūtu bijis?! :)

ro – sorry, ka kļūdījos :) Kamparam zeltu uz viņa medaļas nesaskatīju :))

Mazais_Kriš, dod šurpu Ls 10,- kamēr nav galīgi devalvējies – būs par ko samaksāt elektroenerģijas rēķinu un klavieres amortizācijas izdevumus :)