Biedriem

Komanda piedalās

Ja kārtīgi trenēšos uz skriešanas trenažiera un ēdīšu franču pārtiku, uzstādīšu Parīzes maratonā savu personīgo rekordu (V daļa)

[V] Rezultāts un tālākās vīzijas

Pēc zinātniskās, arī pseidozinātniskās pieejas negatīvs rezultāts arī ir rezultāts. Samērā bieži eksperimenta rezultāts ir negatīvs, līdz ar to hipotēze neapstiprinās. Tā arī šoreiz ir noticis ar manis izvirzīto hipotēzi. Varu virspusēji secināt, ka Parīzes maratonā es nespēju sasniegt savu personisko rekordu, kārtīgi trenējoties uz skriešanas trenažiera un ēdot papildus Isostar produkciju. Taču patiesības labad jāsaka, ka es esmu diezgan daudzšķautnaina būtne, un manu gatavību Parīzes maratonam nosaka ne tikai šie divi minētie faktoru kopumi. Tādēļ, vispirms es varētu izdalīt dažus papildus negatīvus faktorus, kas varēja ietekmēt manis izvirzīto hipotēzi:

  • Parīzes maratons ir pavasara maratons. Daudzi skrējēji Latvijas platuma grādos ne bez pamata uzskata, ka lietderīgāk būtu stādīt personīgo rekordu rudens maratonā, jo pavasara maratons tiek uzskatīts par skriešanas sezonas tādu kā izpētes versiju, lai saprastu, pie kādām skriešanas kvalitātēm būtu vēl jāpiestrādā.
  • Saistībā ar personīgiem dabas jautājumiem sanāca noignorēt lidmašīnas biļetes un doties uz Parīzes maratonu ar automašīnu. Ja kāds ir braucis divās dienās ap 2600 km, zinās, cik negatīvi šāds brauciens atstāj ietekmi uz organisma asinsriti un mentālo labsajūtu, par ko manā gadījumā liecināja fakts, ka papildus 300 km man jāpieskaita papildus turp-atpakaļ braucienam pēc mana atstātā telefona Poznaņas viesnīcā.
  • Klimatiskie apstākļi šogad Parīzes maratonā man likās par saulainu un par siltu. Esmu pat tiktāl apdedzis, ka sāku rakstīt šo gara darbu trijos naktī pēc maratona, jo apdegusī āda negatīvi ietekmē miegu.
  • Salīdzinoši lielāks svars un divu gadu dzīves pieredze ar Valensijas maratonu, kad uzstādīju savu maratona rekordu.

Taču, lai šis rakstiņš neizklausītos pēc tādas gaušanās, vēlētos jūs, izturīgākie lasītāji, apgrūtināt ar dažiem maniem apsvērumiem par manu eksperimentu, jo manis izvirzīto hipotēzi var sadalīt divās daļās:

  • treniņi uz skriešanas trenažiera;
  • Isostar produkcijas iznīcināšana ar mana organisma gremošanas resursiem.

Pēc maniem vairāk kā divdesmit noskrietiem maratoniem es esmu nācis pie atziņas, ka lielos vilcienos ir iespējams sadalīt pašsajūtu maratonā divos lielos izturības blokos, kurus triviāli es nodēvētu kā:

  • iekšējo orgānu darbība;
  • muskuļu un ar to saistīto saišu darbība.

Ar iekšējo orgānu darbību es saprotu savu elpošanu, sirdsdarbību, smadzeņu darbību un gremošanu, bet muskuļu un ar to saistīto saišu darbību es attiecinu uz kāju, gurnu un citu skriešanai nepieciešamo ekstremitāšu darbību. Protams, par muskuļu darbību var uzskatīt arī sirdsdarbību, bet ne manā šajā iedalījumā.

Jāsaka, ka Parīzes maratonā mani pievīla tieši kāju muskuļu un ar to saistīto saišu darbība. Jau pēc pirmajiem Parīzes kalniņiem manas kājas kļuva tik piedzītas un stīvas, ka likās, ka iekšējie mani orgāni saprata, ka tie šajā maratonā var jau sākt relaksēties ar cigāru un labu konjaku šūpuļkrēslā.

Varbūt man vajadzēja nomest vairāk ātrumu Parīzes maratona 6. kilometrā uz pirmā nopietnā kalniņa, taču es vairāk sliecos domāt, ka problēma ir saistīta ar to, ka pie maratona starta līnijas nonācu ar vienu ignorētu pamatprincipu sekmīga rezultāta uzstādīšanā – atpūta ir treniņa sastāvdaļa! Arī atpūtai jābūt pareizai, jo gūtā dzīves pieredze rāda, ka trešā un otrā dienā pirms sacensībām kopumā pavadot pie automašīnas stūres 25 stundas nav nekāda kāju, gurnu un muguras muskulatūras atpūta.

Skatoties uz Parīzes maratonā sasniegto rezultātu, jāsecina, ka esmu kļuvis ārkārtīgi stabils, jo pēdējos trīs maratonos man ir apbrīnojama stabilitāte:

  • Maskavas maratona rezultāts 21.09.2014. – 3.10.35;
  • Malagas maratona rezultāts 07.12.2014. – 3.10.52;
  • Parīzes maratona rezultāts 12.04.2015. – 3.10.43.

untitled

It ka varētu samierināties, taču no otras puses tā ir stagnācija un iegrimšana pašapmierinātībā. Bet kur tad paliek jaunības maksimālisms, kurš man ir aktuāls, jo tuvāko dienu laikā man dzims meitiņa, kurai man būs jārāda sportiskais piemērs. Kā es viņai varēšu paskatīties acīs un pateikt, ka tētis ir vecs un piekusis un nevar apskriet pats savu “es” pirms pāris gadiem?

Bet ja tā objektīvi skatīties uz manām pašsajūtām, jāatzīst, ka ar Isostar produkciju ir viss kārtībā, jo gatavojoties Parīzes maratonam un Parīzes maratona laikā, ne tikai es lietoju Isostar produkciju. Kopā ar mani treniņa procesā un Parīzes maratona laikā Isostar produkciju izmantoja arī Jānis Vanags, kuru es neuzskatu par ātrāku un izturīgāku skrējēju par sevi, taču kādā 24. kilometrā viņš man pateica ardievas un aizskrēja pakaļ savam zem trīs stundu rezultātam. Līdz ar to man ir pamats domāt, kaut uz skriešanas trenažiera ir iespējams uzturēt sportisko formu, bet uzlabot savus rezultātus būs pagrūti. Lai gan skriešanas trenažierim ir funkcija skriešanai kalnā, taču diezgan cilvēcīgi ir to pielietot ar pietāti un neaizrauties ar to. Pie tam diezgan svarīgs skriešanas trenažiera mīnuss ir pa kalnu lejā skriešanas funkcijas trūkums. Man pat nedaudz liekas, ka Parīzes maratona kalniņi uz manām kājām iedarbojās tik graujoši nevis skrienot kalnā, bet gan skrienot pa kalnu uz leju. Turklāt saistībā ar laika apstākļiem lentai var uzstādīt tikai patīkama vēja imitāciju, diemžēl vēl nav izdomāti trenažieri, kuri ražotu UV starojumu un skrējējam nodrošinātu „celtnieka” iedegumu, tādējādi sagatavojot ziemeļu valsts sportistus dažādiem dienvidvalsts dabas pārsteigumiem. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka nekādu iekšējo orgānu un pašsajūtas traucējumu es Parīzes maratonā nejutu, iespējams,  pateicoties tieši Isostar želejām, kuras Parīzes maratonā varēja dabūt pat pāris dzirdināšanas punktos.

untitled2

Bez tam, atšķirībā no 2012.gada un 2013.gada sezonas, kad 42.195 kilometrus noskrēju zem trīs stundām, šogad mēģināju savas kājas trenēt nevis uz barjerām un ar citādiem lēcieniem, bet gan uz svara trenažieriem. Jāatzīst, ka maratona skrējējam tomēr labāk savu pēdu stiprināt ar lēcieniem, nevis  „dzelžiem” sporta zālē.

Tātad kādu mācību es guvu no Parīzes maratona?

Nākošo savu maratonu – Lattelekom Rīgas maratonu – es veltīšu vienam no skaistākajiem mirkļiem manā mūžā, līdz ar to, iespējams, ka jūs redzēsiet mani trasē tikai kā “palīglīdzekli” kādai jaunkundzei, kura pievarēs maratonu saldā miegā savos Chicco trīsriteņu ratiņos un pirmajā Adidas tērpiņā!

untitled3

Taču 15.09.2015. es atgriezīšos Francijā, lai ierādītu vietu viegli iereibušiem francūžiem Medokas maratonā. Līdz ar to apņemos atvadīties no skriešanas trenažiera, bet nenomainīt Isostar produkciju pret kādu sarkanvīnu, jo neplānoju dzeršanas punktos Medokas maratonā veldzēties ar vīnu. Vīnu es atdošu saviem profesionālajiem kolēģiem, kuri plāno man līdz just starplaikos starp saviem dažiem skaidrības brīžiem vīna vietu ekskursijās.

43 komentāri rakstam Ja kārtīgi trenēšos uz skriešanas trenažiera un ēdīšu franču pārtiku, uzstādīšu Parīzes maratonā savu personīgo rekordu (V daļa)

  • Aivars703 Aivars703

    Tavs piemērs pierāda skumjo dzīves realitāti – ar pāris desmitu treniņiem nevar sasniegt izcilu (savu PB) rezultātu, bet sačakarēt var ar pāris kļūdām treniņciklā (tavā gadījumā, paris pēdējās dienas). Vai arī Rēzekne ar savu aukstumu un diezgan pastāviem kalniņiem nebija pie vainas? Jebkurā gadījumā paldies par detalizētu gatavošanās aprakstu visa gatavošanās posma garumā. Es mēģināšu apgāzt dažas tavas tēzes (par gatavošanos uz lentas). Pēc 6 dienām būs atbilde.

  • Mani savukārt kaitina tā franču pārtika, kas tomēr kā pārtika paliek vien virsrakstā un tekstā atšifrējas kā Isostar produkcija. Arī citas lietas rakstā un iepriekšējās daļās ir tādas, kas man neasociājas ar dižo noskrieniešu Mareku, bet ko nu es no tā daudz saprotu. Pateicu ko domāju un iešu domāt, ka noskriet maratonu bez iešanas:).

  • Andulis

    Īstenībā taisni ar virsrakstu ir viss kārtībā. Tas taču neprecizē, kurā tieši (kura gada) Parīzes maratonā tiks labots maratona PR. Tātad “rezultāts ir negatīvs” vien tad, ja gribam fokusēties uz 2015. gadu, nedomājam ilgtermiņā :) “Viss ir galvā” :D

  • Inga_K Inga_K

    Apsveicu ar gaidāmo ģimenes pieaugumu!

  • Dainis Mors Dainis Mors

    Mani savukārt kaitina tā franču pārtika, kas tomēr kā pārtika paliek vien virsrakstā un tekstā atšifrējas kā Isostar produkcija….

    Papildinājums tādiem terminiem kā “ņergas”, “cielaviņas plosīšana” utt, kuru izmantošana sarunvalodā ar saskaņotu mīmiku ir jautri, bet rakstiskā veidā kaut kā dīvaini.

  • Andulis

    Noskrieniešu un ņergu dialekti veidojas mūsu acu priekšā :)

    Googlei u.tml. tos pareizi saprast būs grūtības, tiesa gan.

  • Vīlīte Vīlīte

    Dzīvnieku aizstāvjiem lasot būtu ko piebilst … :D

    Domāju, ka 3h tas ir nopietni, un 3h 10min daudz neatpaliek. Tagad tikai turpināt gatavoties un noskriet citu maratonu ar savu mērķa laiku.

    Apsveicu ar ģimenes pieaugumu un lai bērniņš, vesels, foršs, ņiprs, tagad gan maratona izturību māmiņai. :)

  • eees eees

    Mans PB maratonā arī ir Valensijā, tajā pašā 2012.gadā un 2013.g. centos ko līdzīgu paveikt Parīzē-nesanāca, par minūti ilgāk skrēju. Un man ir savs viedoklis par to visu. Valensijā bija labāki līdzjūtēji, viņi ar savu līdzjušanu pacēla mani gaisā un iznesa cauri tam maratonam. Tā kā nav te pie vainas ne franču pārika, ne trenažieris, bet atmosfera-vieta un laiks. Parīze ir forša, bet Spānija ir 2x foršāka :)

  • Kā jau rakstīja manā vietā Kampars, arī melnā lenta savu pateica :) … kad rezultāts ir tuvu maksimumam (it īpaši tad, kad rezultāts kotējas ap ~3h robežu), tad katra nianse ir svarīga – daudz kas sasummējās un ietekmēja rezultātu – esmu vairāk kā pārliecināts, ja būtu gatavojies normālos apstākļos, tad arī rezultāts būtu bijis PR – bet tad jau jādzīvo un jātrenējas tajā pašā Spānijā vai kur citur, kur ir siltāks par Latvijas ziemas apstākļiem … vēl vienu otru kļūdu autors jau minēja, visam ir jābūt pakārtotam skriešanai un te jau metodika ir izstrādāta un pie tās arī derētu pieturēties.

    No citas puses skatoties, pēdējos gados sm72 ir uzlabojis savu maratonista līmeni – domājams, ka lielā kilometrāža un treniņu kvalitāte dod savu efektu arī ilgtermiņā un rudenī vajadzētu krist nākamajam PR – lai izdodas!:)

    apsveicu sm72 ar daudzajiem panākumiem un visvairāk ar ģimenes pieaugumu – lai aug jauns noskrienietis! ;)

  • edGars

    Kļūdījos. ehh.
    Žēl.
    Sanāk, ka eksperiments nebija tīrs. (personīgie apstākļi)
    Kur anekdote?

  • Didzis Didzis

    Man jau gribētos teikt,ka savu ātrāko maratonu Mareks ir jau noskrējis.
    Lai skrietu ātrāk,ir pilnīgi viss jāpakārto skriešanai.Pa ziemu noteikti prasās pamatīga treniņnometne kautkur Portugālē vai Spānijā.Apmēram zinu ,vai varbūt vairāk iedomājos – kā Mareks gāja uz rezultātu zem 3 stundām pirms dažiem gadiem.Pēc sava PB sasniegšanas,Mareks sev devis atlaidītes treniņos.Diemžēl jaunāki arī nepaliekam,lai arī jūtamies tik jauni(ir taču tā:)),kas arī nav mazsvarīgi.
    Nu ,runājot par Aivaru703,tad viņa ātrākais maratons noteikti būs Varšavā26.04.2015.Ja pēc tā šīs ziemas iesākto darbiņu turpinās,tad būs iespējas uzlabot rezultātu,bet,ja dos sev atlaides,tad …

  • LaimaZ LaimaZ

    Oi, nu kāpēc Jums liekas, ka tētus tas, ka tūlīt tūlīt dzims mazais,
    neietekmē? Nervi čupā! Es atļaujos minēt, ka dažas dienas pirms dzemdībām otrai pusei, tāpat kā gaidošā sieviete tā arī vīrietis ir satraukts, neizgulējies, un sievietes satraukums, hormoni spiež uz vīrieša nerviem papildus. Es kļūdos, veči? :) vai tad tādā laikā Tu esi mierīgs un vari sevi visu atdot skrējienam? Un tik garš ceļš pie stūres. Tas ir nāvinieks organismam.

  • Ainars Ainars

    Maratoni ir katrās brīvdienās. Meitas dzimšana stipri retāk. Mareks vienkārši pareizi salicis prioritātes, rezultātu izskries kaut kad pēcāk.

  • Imants A. Imants A.

    Palasi forumā, te ik brīdi kāds taisa pasūtījumu no dažādiem importa Interneta veikaliem. “Piesviedies” klāt un vienreiz paņem normālas želejas.

  • druupijs

    Moshkji un Didzi, es februaarii savam PB maratonam treneejos Siguldaa, kur vienaa no retajām pilseetaam Latvijā šoziem bija stabila sniega sega, tādēļ uzskatu, ka svarīgāka ir nianse, kā tenejamies, nevis, cik tālu uz dienvidiem no Latvijas ;)
    Par karstumu gan pilnigi piekritu Marekam ,ka tas vareja but traucēklis.

    Kas mani no šī skrējiena apraksta ieinteresēja, bija minētie kalniņi- kapēc PB uzstādīšanai izvēlēta trase ar kalniņiem? Tikai tadēļ, ka Parīzē laba atmosfēra?

    Protams pievienojos apsveikumiem Marekam sakarā ar ģimenes pieaugumu! :)

  • Andulis

    Tāda sajūta, ka Imanta komentārs patiesībā domāts iepriekšējā bloga “Nākamreiz…” autoram.

  • Trakais Trakais

    Kopš kura laika 29 m kāpums ļauj maratonu saukt par kalnainu?

  • Imants A. Imants A.

    Imanta komentārs, Anduli, nav uztverams nopietni. Tāpat kā šī Isostargeita. Pareizi Mareks uzrkastījis pirmajā blogā. “… pietiek man te priecāties par savām fantāzijām un vienkārši jāiet trenēties…”
    Kā zināms, tas uzlabo rezultātu. Tas pats attiecās uz Tevis minēto blogu.
    Lai vai kā, Mareka rezultāts ir gana labs, un pats saprot, kāpēc nav izdevies labāk. Lai izdodas nākamajos mačos! Un apsveikumi ar ģimenes pieaugumu! Tas šai blogā, šķiet, bija galvenais. Veiksmi!

  • archa777

    Man liekas, tas rekords tāpat drīz kritīs ;) gatvas jau biji, tik tas ceļš auto, tas ar bija iemesls neveiksmei :)

  • Dobeles Rokijs Dobeles Rokijs

    Mareks ir spēcīgs vecis! Visu cieņu! Apsveicu ar priecīgo notikumu ģimenē! Arī man pašam rudenī trešā meitiņa gaidāma, un es arī apņemos priekš viņas vēl noskriet savu PB maratonā. Tētiem ir jābūt stipriem!

  • sm72 sm72

    Paldies par jaukiem vēlējumiem, noskrienieši! Imant, iespējams, ka mana 2 nedēļu vecā meita Lattelecom Rīgas maratonā sadzērusies mātes pienu varēs turēt Tev līdz ar visām Tavām ,,piesviestajām” želejām;)

  • he, manos radu rakstos ir nedaudz franču asinis. Gandrīz sāku domāt, kāpēc es nereklamēju Izostāru vai vīnu..
    un nākammēnes plānoju Franciju apciemot ceturto reizi mūžā, taču Parīze arī šoreiz paliks neatklāta. Mareks gan kādreiz vēl turp aizbrauks un apskries Eifeli. Kamēr citi uztvēruši bloga vēstījumu, atcerēšos Istru, uz kuru arī jābrauc 24h un drīz pēc tam jāstartē 100 jūdzītes. Viegli nav :) pievienojos sveicējiem un nepacietībā gaidu LRM, lai redzētu, kā ar pienu skries kopā ar tt brigādi

  • dot dot

    Pie visa vainīga franču pārtika, jo Isostar ir no Šveices :D

    sm72, lai meita aug izturīga un noskrien tēti maratonā!

  • sm72 sm72

    Uz kādu laiku skrienošiem TT es varēšu nodot auklēšanā savu meitu, Matīss? Dot, arī daļa D&G, Versace, Giorgio Armani utml. produkcijas ir no Ķīnas tādā gadījumā, bet mēs taču nesaucam šos modes namus par Ķīnas modes namiem;)

  • Andulis

    Tas nekas, ka no Šveices – arī tur gana daudz franču, un valoda ir viena no oficiālajām :) en.wikipedia.org/wiki/Languages_of_Switzerland

    Lai sm72 meita noskrien Šveicē, Francijā… varbūt arī Itālijā… un citos latviešu iecienītos apvidos! To, ko pati nolems, uz tēta piemēru raugoties ;)

  • Andulis

    Nezinu, kur ražo katru Isostar produktu (ceru, ka ne Ķīnā), bet kompānija pati tiešām apgalvo, ka cēlusies Šveicē. Tajā ziņā dot taisnība :)

    Taču iespējams, ka šobrīd reģistrēta tomēr Francijā.

  • in

    Man liekas, ka uz viena ellīgi negaršīga produkta redzēju uzrakstu, ka ražots Francijā.

  • sm72 sm72

    In, vai Tev mamma bērnībā nemācīja, ka tie negaršīgākie produkti ir tie veselīgākie?:D Tīri juridiski, kompānija skaitās tās valsts kompānija, kurā reģistrēts kompānijas valdes “sēdeklis”. Isostar tas ir Francijā un ja nemaldos Isostar izpildirektors, kurš pēc tautības ir francūzis, arī skrēja Parīzes maratonu 2015.

  • in

    Nē, nemācīja :P Man garšo veselīgi produkti. (Ar dažiem izņēmumiem, ko neēdu, nedzeru.)

  • Ugis Ugis

    Būtu labi, ja tas cukurs tik dārgi nemaksātu. Jeb varbūt tās garšvielas tik dārgi maksā, jo ir bio-eko-loģiskās?

  • Dziņa Dziņa

    Pieņemu, ka ne jau cukurs, bet recepte un tehnoloģija un piedevas (lasīt vitamīni un kaut kas tāds).

  • Dr.Eds Dr.Eds

    Marek, apsveicu ar sasniegto un veiksmi tālākajos mērķos!!
    Par trenažieriem.. Varbūt jau pats esi to atkodis, bet nu mans secinājums ir ka trenažieri, maitas:D, melo. Visvienkāršākais kā to pārbaudīt ir uzņemt laiku arī uz sava pulksteņa un salīdzināt ar skrejceļa displeju. Neskrienu daudz, bet jau uz 5 km redzu ka ir dažreiz pat 10” atšķirība. Kad to nezināju biju baigi priecīgais, ka pie vienāda pulsa “pēkšņi” baigi labie rēķini treniņā izskrienās. Tas ir pats vienkāršākais ko tur var redzēt – laiks. Bet nu cik tā pate lente ātri griežās, neņemos spriest. Tādejādi esmu piefiksējis tos trenažierus ar kuriem klubā var izskriet “treniņrekordus”:D Tas ka viņi ir kalibrēti es ļoti šaubos. Varbūt tikai tik tāl’ ka ar strāvu nenosit sportistu, bet citādāk.. jāskatās ļoti kritiski. Antireklāmas nolūkā te nesaukšu klubu ar daudzajām filiālēm mūsu galvaspilsētā, bet vienmēr daļa trenažieru nedarbojas, citreiz vieni remontā, citreiz citi, atnāk meistars Feģa un atkal darbojas(uz kādu nedēļu):D Un tad atceros, ka, savulaik olimpiskajā gadā Dace Lina stāstija, ka dēļ neprecīza trenažiera sagatavošanās procesā bija kaut kādi krenķi reālajā skrējienā maratona laikā.
    Bet sagatavoties var, droši vien mērķi tikai vajadzēja uzlikt uz 2:49:49.9:)
    Tiekamies trasē!

  • sandalman sandalman

    Sveiks, sm72! Bija interesanti lasit Tavus blogus. Shad tad es komenteju citu skrejeju aprakstus, tachu esmu noverojis ka laikam nevajadzeja jo citi nereti mani apsauc par “nepareizu domashanu”. Tomer nevaru attureties atgadinat ka nekadi “gadzeti”, super-duper dieta un trenazhieri neatsver piemerotu treninu planu un taa izpildi dabigos apstaklos ieverojot arii konkretaa maratona specifiku. Ka es nemuldu pa tuksho, liecina mans PB shiigada Bostonas maratonaa nemaz to neplanojot. Esmu parliecinats, ka arii Tu sasniegsi jaunu PB, kad busi gatavs tam un blakus apstakli netraucees.

  • archa777

    sandalman, vecīt, starp 3:50 un 2:50 ir ļoooti liela atšķirība ;) tas tā info

  • in

    Nu jā, 3:50 ir vieglāk uzlabot. Uz dažs labs to var izskriet bez nekādas gatavošanās un plānošanas.
    Bet tamdēļ nevajag noliegt, ja arī tas ir sasniegums kādam.

  • sm72 sm72

    Piekrītu, ka katram ir sava cīņa, tāpat kā katram ir savas prasības pret gadžetiem un nepieciešamās pārtikas! Īpaši skaists un interesants ir savas cīņas, gadžetu, pārtikas un citu sev piemērotu lietu, jūtu un pašsajūtu meklēšanas process!

  • dot dot

    Lai kvalificētos Bostonai, Sandalmanam pietika ar maratonu zem 3:55:00. Manā vecuma grupā būtu jāpalien zem 3:15:00. Nezinu kā būs pēc 20 gadiem, bet izskriet Bostonas kvalifikāciju nav viegli jebkurā vecumā.

  • in

    Vīriem varbūt. Sievietēm ir stipri maigāki kritēriji. Man ar 3:40:00 pietiek. (Un to es jau pirmajā skriešanas gadā sasniedzu.) Cita lieta, ka nemaz nekārojas tur skriet…

  • sandalman sandalman

    archa777, es priecajos ka Tu interesejies ko tas sandalman pats ir noskrejis. Manaa vecuma grupaa ir tikai dazhi viiri visaa pasaulee, kuri ir spejushi paliist zem 3 stundam. Tas prieksh manis ir kosmoss tachu turpinot treneties ceru ka mans “age-adjusted” gan varetu kaut kad buut zem magiskaa cipara 3. Arii Tev noveelu uzlabot jau 4 gadus veco PB kursh btw arii nav tuvu 2:50

  • Didzis Didzis

    Tikai MIERU !
    Katram SAVI rezultāti,mērķi.:)
    NOSKRIEN !

  • Kvaki Kvaki

    nez kāpēc mani kāds nelabais rausta piebilst,ka Mareka PB ir zem 3stundām..:)Tas tiem,kuri to nezin un dod padomus:)
    Ar pāreju citā kvalitātē,Marek!

  • Paldies, bija loti interesanti lasit un sekot Tev lidzi. Tu esi paveicis lielo darbu un ieguvi loti dargo pieredzi. Protams, sho pieredzi nodosi talak smukai ledijai jaunaja (roza?) terpa ;)

  • Paldies, man tiešām liels prieks :)

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.