Biedriem

Tirliņa pirmās sacensības 2021.gadā jeb kā kļūt par ātrāko skrējēju

Pateicoties draņķa kovidam pasaulē un arī pie mums notiek dažnedažādas sacensības, kurās pat svarīgi (esmu sasniedzis 95 kilogramu robežu) tirliņi spēj izvirzīties līderos. Tad nu šis būs stāsts, kā gāja ātrākajam skrējējam (vismaz līdz 4.12.2021 17:20) Riekstu Atklātajā Skriešanas Čempionātā.

Tad nu dabūjis pilnu instruktāžu no sacensību direktora Daiņa, uzinstalējis visas iespējamās programmas, kas saistītas ar skriešanu, satuntulējies, jo naktī gaidāms sals, taisos iet ārā. Pēdējā brīdī ienāk prātā vēl uzinstalēt Vāzi, lai izvairītos sastrēgumiem un skrējēju pūļiem. Pārdomāju. Tad vēl jāņem līdzi skrējienā tējkanna (atcerieties LMT reklāmu), jo telefonu nekad neņemu līdzi skrējienā.

Lēnām aiztipinu līdz starta vietai … un jūtos jau piekusis. Nav viegli tādu gabalu tipināt (2.2 km). Starta rajonā klusums. Laikam visi jau aizskrējuši. Varbūt tā pat labāk – nav jāmīcās pa skrējēju pūli un nav nepārtraukti jābļauj – Līderis, kreisā mala, palaiž Līderi (pasapņot tak drīkst). Sākuma ātrums uzņemts labs, es ne vairs skrienu, bet jau lidoju. Sabīstos un drusku piebremzēju. Nav jau soļošana, kur obligāti visu laiku kājai jābūt saskarē ar zemi, bet arī skriešanā laikam tomēr ik pa laikam pie zemes kāja jāpieliek. Pēc pirmā līkuma, kur mani nedaudz sanes, pamatīgi samazinu uzņemto tempu – no 5:45 min/km uz 5:51 min/km. Tas netraucē veiksmīgi paskriet garām diviem velobraucējiem uz Vanšu tilta. Sīkas detaļas (viņi brauca pretējā virzienā) nav vērts pieminēt. Tenterējot pa trepēm lejā no tilta, pirmā elpa aizvērās, bet diemžēl otrā negribēja atvērties. Nelielu uzmundrinājumu saņemu no skatītāju pūļa. Nu, pūlīša. Nu, dažiem. Toties kādiem – pats Kristaps ar bērnu uz pleca. Skriet paliek arvien grūtāk. Tad es iedomājos, ka varbūt kāds (nesauksim Geitsu vārdā) manā pulkstenī kilometrus ir nomainījis uz jūdzēm. Kļūst tā kā vieglāk. Jāskrien nevis 8.76 km bet tikai 5 jūdzes + bremzēšanas ceļš. Prieks uz īsu brīdi. Atcerējos, Lielbritānija tak 1. janvārī izstājās no ES un tagad par jūdzēm (mailēm) ir jāmaksā gan muita, gan PVN, a maksājis es nekā neesmu. Tātad jāskrien kilometri. Vēl vismaz seši.  Un tad iestājās Siena. Pa nopietno. Labi ka atcerējos Daiņa teikto par būvdarbiem. Apskrienu sienu un turpinu skriet pa veloceliņu. Elpošana kļuvusi vienmērīga – sēcu, stenu vienā ritmā kā labi noregulēta lokomotīve. Beidzot izdodas apdzīt pirmo sacensību dalībnieku. Varbūt viņš nekā nezināja par sacensībām un vienkārši pastaigājas gar krastmalu, bet tās ir detaļas, ko var neņemt vērā. Grūti. Pavisam grūti. Sāku pārdomāt dzīvi. Nu negribas mirt tik jaunam. Un bez medaļas. Padies Noskrien Forumam. Atceros stāstu par to, ka lielu mērķi izpildīt ir vieglāk, ja to sadala mazākos vieglāk izpildāmos. Tā arī daru. Nospraužu sev tuvāk redzamo mērķi un, sasniedzot to, nospraužu nākamo. Ja pirmajā nogrieznī vēl drusku stresoju, tad otrais aiziet (aizskrien) nemanot. Pie ceturtā segmenta nāk Lielais Aplauziens. Esmu izrēķinājis, kaut četri mazie mērķīši sasniegti, vēl atlikuši 187 mērķīši. Atmetu domu par 25 metru skriešanas mērķiem un apātiski turpinu distanci. Omu pat neuzlabo kanikrosa dalībnieku apdzīšana (divas kundzes ar sunīti). Nolemju izstāties. Grūts lēmums. Tā arī daru – Lucavsalā izstājos un nesamazinot ātrumu dodos uz Finiša pusi. Kļūst vieglāk, jo vairs netraucē sacensību slogs. Šovakar arī vairs nav jāievēro Mājsēde. Nolikumā nekas nebija rakstīts par kontrollaiku. Tātad no policijas un Kontrolpūķa nav jābīstas. Tā nu es vēl ar gaismiņu atkal esmu nonācis Starta zonā kas nu skaitās Finiša zona. Skaļi izbļauju savu sāpi un prieku. Par izbrīnu dažiem gājējiem nopozēju Finišā un lēnām tipinu mājās. Par izstāšanos nav nevienam jāsaka – tā bija tik tāda mirkļa vājība. Esmu pats ātrākais skrējējs Riekstu Atklātajā Skriešanas Čempionātā. … vismaz kādu brīdi, jo vēl neviens cits nav finišējis.

6:40PM arī pats direktors Dainis noskrēja un nobīdīja mani uz godpilno otro vietu. Bet tie ir sīkumi, kurus var neņemt vērā.

Kāda morāle šim stāstam? Tas kas neskrien, Tas nekad nenoskries. Sāksi agrāk skriet, ātrāk finišēsi. Par izstāšanos apkārt nebļausties, domas var mainīties. Pa lielu mērķi vieglāk trāpīt. Kas nestrādā, tas skrien.

12 komentāri rakstam Tirliņa pirmās sacensības 2021.gadā jeb kā kļūt par ātrāko skrējēju

  • .Linda .Linda

    Apsveicu, Aivar!
    Spriedzes pilns skriešanas piedzīvojums!

  • Tiešām, pat ar specefektiem

  • Inga_K Inga_K

    Brīnišķīgs piedzīvojums astoņarpus kilometros :)

  • Trakais Trakais

    Izlasīju. Visu laiku smaidīju. Vainas sajūtu neizjutu. Aivar, Tu perfekti aprakstīji un vēl labāk noskrēji!

  • Ultralapsa Ultralapsa

    Apsmaidījos :) Varenjauks stāstiņš. Paldies!

  • Lauma Lauma

    Sasmējos. Vispār jau lasot smējos skaļā balsī.

  • Aivars Aivars

    95 kilogrami – tas, patiešām, ir svarīgi!
    Pa lielu mērķi vieglāk trāpīt – tas tiesa. Taču vēl vieglāk trāpīt mērķī, izmantojot Teksasas snaipera pieeju, kurš uz labu laimi bliež pa šķūņa sienu un tur, kur trāpījis visbiežāk, uzzīmē mērķi.

  • Sanča_Ro Sanča_Ro

    Paldies, Aivar! No sirds izsmējos.

  • RimantsL RimantsL

    Labs, Aivar! Ja vēl kādreiz saņemsimies Stirnu buka žurnāla izdošanai, marš, uz Galvenā redaktora kabinetu!

  • edGars

    Skriešana man netrūkst – skrienu. Mači man netrūkst – hroniski nav forma, bet skrējienu apraksti gan skaudri trūkst. Paldies, Aivar. No sīkumiem sastāv dzīve :) Un starp citu… man bija kovid ;) varbūt par to uzrakstīt… dikti būs jāizpušķo tās 4 dienas ar temperatūru ;)

  • Inta Amoliņa Inta Amoliņa

    Aivars703, Tu esi foršs! Tavs humors un labestība izglābs pasauli!

  • Aivars703 Aivars703

    Izskatās ka man šoreiz godalgotais trijnieks nespīd. Biju jau tā sagatavojies – nopirku jaunas skrienamčības (iespēja tikt pie Brooks apaviem man atkrīt), nometu svaru (gandrīz 300 grami), noskatījos vairāk kā 10 stundas profesionālu sportistu izdarības TV kastē. Un nekā. Uznāca putenis. Tagad man tās dažās sekundes neatgūt. Tik maz pietrūka – nieka 1164 sekundes līdz 3.vietai. Laikam būs jāsamierinās ar vietu piektajā desmitā. … bet visiem citiem gribētājiem, neizlēmīgiem un vienkārši sliņķiem vēl ir iespēja noskriet. Ja ne tikt trijniekā, tad vismaz apdzīt tirliņu.

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.