Biedriem

VSK Noskrien Facebook profils

Mēneša skrējējs. Bubu

Titulbilde

Lai skriešanu padarītu interesantāku un sezonas vidū nebūtu iespēju padoties atslābumam, jau vairākus gadus ir ieviesti dažādi reitingi. Plašākais no tiem – 2016.gada skriešanas reitings “Noskrien 2016″- aptver 28 dažādas skriešanas sacensības un noslēdzās 23.oktobrī līdz ar Ozolnieku pusmaratonu. Žūrijas uzmanību šomēnes izpelnījās reitinga līderis – Ainārs Kumpiņš, kurš Noskrien klusi parādījies šī gada sākumā, taču ar savu sniegumu jau paguvis ne vienam vien konkurentam nervu galus pakutināt. Nevar nepiezīmēt arī viņa uzvaru Baltijas Baso pēdu ultramaratonā, kur izcīnīja pirmo vietu starp garākās distances skrējējiem, kas šo attālumu mēroja basām. Pavisam nedaudz pietrūka līdz godalgotajam trijniekam Latvijas Čempionātā ultragarajos skrējienos. Taču ar uzvaru reitingā nekas nebeidzas – Aināra sirds acīmredzot pieder garajām distancēm, šodien viņš, piemēram, 9h9m laikā noskrējis mazliet vairāk nekā 99km “Neiespējamā skrējiena” ietvaros…


Bubu
  • Bubu xorix
  • sāka skriet - 11/12/2015
  • noskrieti - 24072 km, laiks - 2088:24:27 h
  • labākais maratons - 2:56:08 (2016)
  • 2024. gadā noskrieti 0 km
  • vidēji šogad 0 km/nedēļā
  • pēdējais sen ar 12.77 km
Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Sportlat Nosūtīt vēstuli

Vai atrašanās reitingu augšgalā ir apzināti izkalkulēts mērķis vai gluži nejauša sakritība?

Gribētos jau teikt, ka tas ir rūpīga, gadu gaitā izstrādāta plāna un smaga darba rezultāts, taču patiesībā līdz šīs vasaras vidum pat īsti nezināju par tādu Noskrien reitinga esamību. Pa ausu galam biju dzirdējis vien pieminam Kefīra Kausu. Sarunas par punktiem un reitingiem uztvēru kā vietu meklēšanu konkrēto skriešanas seriālu ietvaros un, tā kā neskrienu pat tuvu pjedestāliem, tad pārāk nepievērsu tām uzmanību. Par to, ka arī es esmu pamanījies kaut kur atzīmēties, mani pēc kāda no baso pēdu koptreniņiem apgaismoja Dace un Linda (vienlaikus iemācot, ka pēc kārtīga treniņa var atļauties arī palutināt sevi ar kūkām). Varu gan atzīties, ka pēc šī fakta uzzināšanas sāku sekot līdzi skaitļu izmaiņām reitingu tabulā. Kā teica Andris – “atkarība no reitingiem ir tieši proporcionāla vietai, kuru tajā ieņem”. Un daļēji tāpēc, ka Dainis man tik strauji tuvojās, sezonas nobeigumā nolēmu aizbraukt un paskatīties, kas notiek Ozolniekos. Just to be safe.

Kā Tavā dzīvē ienāca skriešana?

Pieļauju, ka līdzīgi kā vairumam šeit esošo – pēkšņi un neplānoti. Ja nemaldos, tad tas bija 2011. gada pavasaris. Mana baseina sezona tuvojās nobeigumam. Savukārt riepas apkārtmērs lēni, taču nepiekāpīgi auga. Tad nu es sagādāju sev no Sportlanda pašas smukākās botes, ko izdevās atrast – sarkanas Mizuno Wave Rider 12 (vēl tagad mājās stāv un reizēm pat tiek izvilktas un izvestas pastaigā), “aizņēmos” no vecākā brāļa viņa basketbola formu un devos uz tuvējo parku skriet. Vēl tagad atceros, cik lepns biju par katru klāt nākušo kilometru. Pēc tam jau viss attīstījās, sekojot diezgan tipiskam sižetam – kilometru skaitīšana, pirmās sacensības, mocīšanās ar dažādām traumām, aizvien pieaugoša vēlme pamēģināt sevi pārbaudīt ar ko jaunu.

Ir bijušas citas sportiskas aktivitātes pirms tam?

Skolas gados esmu koķetējis ar futbolu, basketbolu. Vienu gadu vecākā brāļa iespaidā pat pamēģināju nopietni pievērsties vieglatlētikai, taču ātri vien sapratu, ka treniņi ir grūti, vienveidīgi un, ka skriešana ir garlaicīga un man galīgi neinteresē. Šad un tad sanāk uzsēsties arī uz divriteņa. Pāris reizes pat ir sanācis milzīgā barā tiekties pretī finiša līnijai, un, ja būtu vairāk laika un garākas brīvdienas – mani noteikti varētu sastapt SEB MTB posmos utt. Tāpat patīk arī ūdeņi, un pēc pāris gadiem, kad skriešana būs nedaudz piegriezusies, varētu pamēģināt kādu triatlonu.

Rezultāti rāda, ka sāki uzreiz ar garām distancēm. Kur tad daudzu ieteiktais padoms visu darīt pakāpeniski?

Kā jau minēju, tad skriet sāku haotiski, gudras grāmatas nelasīju, ar zinošiem cilvēkiem nerunāju, tāpēc vienīgais atskaites punkts manai varēšanai sākotnēji bija vien kilometru stabiņi. Piedevām skolas laika koķetēšana ar sprintiem man bija atstājusi diezgan nepatīkamu pēcgaršu pret momentānu visas dzīvības izspiešanu no sevis un pēc tam esošajām fiziskajām paģirām. Nesteidzīga, meditatīva tipināšana man tomēr ir tuvāka sirdij.

SF-44df1c4ed4851b9a04b0e0cad66ffe2f

2014.gada Nordea Rīgas maratonā

Kuri bija Tavi pirmie mači?

Ļauju jums minēt. Protams, ja piedalās sacensībās, tad nav jēgas skriet īsās distances – tādas es varu noskriet savā piemājas parkā. Aptuveni tāds bija mans domu gājiens, kad es 2012. gadā pieteicos savām pirmajām sacensībām un vienlaikus savam pirmajam maratonam. Tas nekas, ka pirms tam gada laikā biju vien noskrējis pārsimts km, to starpā 2-3x ap 20km. Grūtākais skrējiens manā mūžā! Pirmā puse vēl bija tīri pieklājīga – ap 2 stundām, jutos spēka pilns, drosmīgi devos 2. aplī un kaldināju plānus par pasaules iekarošanu. Arī nākamie desmit kilometri tikpat droši tika pieveikti nedaudz ilgāk nekā stundā. Klusībā pie sevis vēl smējos par nepamatoto biedēšanu ar maģisko “THE WALL”. Protams, ka pienāca! Protams, ka akli ieskrēju tajā tā, ka pēc tam vēl ilgi nevarēju atkopties. Cik es lepni pirmajā distances pusē skrēju garām katram dzeršanas punktam un uz tur izliktajiem augļiem vispār pat neskatījos, tik pat izmisīgi un negausīgi es atlikušajos pāris enerģijas punktos stūķēju sevī iekšā banānus un apelsīnus. Gluži pēdējais nepaliku un finišēju ar tīri pieklājīgu rezultātu 5:09, sabeidzu celi tik ļoti, ka vairāk nekā gadu uz saviem smukajiem Mizuno varēju tikai žēli noskatīties. Labā ziņa – kopš tā maratona nevienas sacensības man nav likušās tik grūtas un esmu spējis izbaudīt gandrīz visus savus skrējienus.

Kad radās motivācija sākt nopietnus treniņus? Bija kāds konkrēts mērķis?

Nezinu, vai to, ko daru, es varētu saukt par nopietniem treniņiem. Drīzāk – izmisīga kilometru vākšana, tuvojoties nedēļas nogalēm. Jo tik vien spēju sevi motivēt, kā censties katru nedēļu savākt noteiktu kilometru skaitu. Nopietni un mērķtiecīgi, šķiet, esmu trenējies vien aptuveni 3 mēnešus pagājušajā ziemā, kad kopā ar Artūru cītīgi staigājām uz sporta zāli, kāpām uz skrejceliņa un viņš entuziastiski dalījās savā pieredzē. Un strādājot, lai sasniegtu savus personīgos mērķus, netieši mani ļoti motivēja pārmaiņu pēc padomāt arī par ātrumu. Bez viņa mani šī gada rezultāti būtu krietni pieticīgāki. Milzīgs paldies viņam par to!

Uzvara basām 55km distancē – izklausās sāpīgi, kādas Tev atmiņas par šo pasākumu?

Tikai pašas labākās. Mazais dalībnieku skaits, jūras krasts un neparastais formāts piedod šim skrējienam īpašu, neatkārtojamu burvību un atmosfēru. Paldies Alīnai, ka pagājušajā gadā mani informēja par tāda esamību un uzaicināja piedalīties. Par šo es varētu ilgi vārīties. Gan par to, kā, neņemot vērā pagājušā gada sāpīgo pieredzi, šogad savas pēdas tikpat kā nesagatavoju skrējienam un ātri vien iedzīvojos milzīgos jēlumos, gan par izbrīnītajiem pludmales apmeklētājiem un viņu komentāriem. Un par to, kā pēc finiša ilgi un izmisīgi meklēju dušu, un brīdī, kad biju atmetis jebkādas cerības, mani ieraudzīja Normunds un, neklausot manus iebildumus, aizgādāja mani līdz tai. Ieteikums sev un citiem – skriet, protams, var arī ar jēlām pēdām, taču skrējiens varētu būt patīkamāks, ja  tam pienācīgi sagatavojas (atgādiniet man to nākamgad).

Baspēdu ultras pjedestāls 2016

Baspēdu ultras pjedestāls 2016

Par kuru rezultātu ir lielākais gandarījums?

Grūti pat atbildēt. No vienas puses tā varētu būt uzvara šī gada Baskāju ultramaratonā. Mana pirmā 1.vieta un pamatīga pozitīvā deva manam ego. Es gan arī apzinos, ja uz starta līnijas būtu bijuši pagājušā gada pjedestāla ieguvēji, tad tik spīdoši man neietu. Otrs rezultāts, par kuru man ir milzīgs prieks, ir iespraukšanās zem 3 stundu atzīmes Valmieras maratonā. Tas bija viens no šī gada lielajiem mērķiem, uz kuru es apzināti gāju un sasniedzu.

Asfalts vai takas?

Takas. Viennozīmīgi takas. Arī asfaltam, protams, ir sava burvība un plusi. Var vieglāk ieiet ritmā un aizmirsties skrienot. Tāpat ir vieglāk sekot līdzi savam progresam. Taču taku skrējieni, manuprāt, ir krietni interesantāki un ir kā laba grāmata. Katrs līkums var radīt jaunus pārsteigumus, katrs uzkalns – jaunas emocijas (atzīšos, ka ne vienmēr tās pozitīvākās) un katra sakne un grumba neļauj atslābt uzmanībai un liek pilnībā sevi atdot konkrētajam mirklim.

3.vieta LČ 100km. 2016.

3.vieta LČ 100km. 2016.

Kādi mērķi nākamajai sezonai?

Gribētos pusīti <1:20 un maratonu <2:50. Šie tādi vienkārši mērķi, taču nāksies kārtīgi pasvīst, ja vēlos tos sasniegt. Tāpat Lauma un Dace ir piestāstījušas pilnas ausis par Monblānu. Ja veiksmes dieviem labpatiksies, tad varētu pāris dienas augustā pavadīt Alpos. Dzimšanas dienā saņēmu dāvanā dalību pilnajā 3 dienu “Sandsjöbacka Trail”, kurš notiks nākamā gada janvārī. Laika sagatavoties maz. Ultru skriešanas pieredze ziemā man ir nulle, kur nu vēl vairākas dienas pēc kārtas. Atzīšos, ka esmu nedaudz nobijies un mani ir pārņēmis patīkams satraukums un neziņa. Varbūt vēl izmēģināt vēl kādu eksotiskāku skrējienu aiz Latvijas robežām. Par pārējo sezonu – nezinu, vai atkal gribu katru nedēļas nogali kaut kur braukt un skriet. Tāpat gan es teicu arī pagājušajā gadā. Bet, kad sākās pieteikšanās skrējieniem un parādījās iespēja iegādāties abonementus – pirksti paši paslīdēja.

Kā atradi Noskrien.lv?

2012. gada maijs. Pēc finiša Nordea maratonā izmisis un pārmocījies stāvēju rindā uz masāžu, kad aiz manis rindā nostājās kāda meitene un bez jebkādas minstināšanās iepazīstināja sevi kā Pulvermuca, un sāka ar mani sarunāties. Tēmas vairs neatceros, taču viņas dotā noskrieniešu piespraude vēl tagad rotā manas Nordea maratona medaļas lentīti. Reģistrējos gan tikai šī gada sākumā. Kāpēc tāda aizture, neprasiet – nespēju atbildēt.

SB-2015

Noskrien esi reģistrējies kā Bubu, kas tas tāds?

Par šādu segvārdu man ”jāpateicas” saviem vecākajiem brāļiem, kas kādu dienu, atgriezušies no kino, kur bija noskatījušies “Mazulis brīvsolī” (Baby’s Day Out), ne tajā glaimojošākajā tonī sāka mani šādi dēvēt un turpmākajos pāris gados manu vārdu, liekas, bija pilnībā aizmirsuši. Situāciju vēl sliktāku padarīja tas, ka visi pārējie radi entuziastiski pārņēma šī mana titula lietošanu un nepadevās pat tad, kad centos spītīgi ignorēt šādu uzrunu. Tagad, protams, smieklīgi to visu atcerēties, taču toreiz… Ar gadiem viss ir mainījies, un Bubu kaut kur manī ir aizķēries un mēdz atsaukt sentimentālas atmiņas.

Novēlējums kluba biedriem.

Spēt atrast un nepazaudēt to, kas palīdz virzīties uz priekšu un sevi attīstīt.


s_menesaskrejejs

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.

18 komentāri rakstam Mēneša skrējējs. Bubu

  • Inta Amoliņa Inta Amoliņa

    Apsveicu ar kronīti! Prieks,ka tas sasniedzis Tevi. Viss notiek likumsakarīgi. Lai piepildās iecerētais! Pjedestāli piestāv foršiem čaļiem!

  • Man prieks, par Tevi, Ainār! Vienmēr patīkami pārmīt kādu vārdu, paskriet kādu gabaliņu kopā, vai pasēdēt pie čempionu galdiņa, ja tā iegadās. Vai skriet zem vienas komandas nosaukuma. :) Lai izdodas īstenot ieceres!

  • edGars

    Ļoti simpātisks stāsts.
    Tik smaidāmi par pirmo maratonu :)

  • Urā, urā Ainār – liels prieks par Tavu kronīti. Esi pelnījis nešaubīgi! :) Pievienojos jau Gunas rakstītajam – allaž feini satikt pirmstarta rindās, skrējienu takās, finišos, un pat ekskluzīvos-personīgos tempa turēšanas skrējienos. Lai izdodas sasniegt arvien jaunas virsotnes! :)

  • mtiger mtiger

    Sveicu, Ainār! Pelnīts tituls ;)

  • zusurs zusurs

    Apsveicu, zvērs! ;) Prieks par tevi!

  • Hiēna Hiēna

    Apsveicu ar kroni! :) Pirmais maratons tiešām iespaidīgs :D

  • Ainārs LČ100km šogad pēdējā aplī radīja intrigu un cīņā par trešo vietu 2km apsteidza ultrās rūdītos Čingonu un Mtiger. Tajā brīdī sapratu, ka manā priekšā stāv nākamais PČ 100km Latvijas izlases dalībnieks ;)

    Apsveicu ar MS kronīti un turpini skraidalēt pa Mežaparku!

    P.S. Arī šodien Valkā turēju īkšķus un ticēju, ka pakāpsies tabulā

  • bro bro

    Apsveicu!
    Nepazīstu, bet izklausās pēc baigi pozitīvā čaļa :)

  • Rainy777 Rainy777

    Precizējums: Šosezon bija 36 garo skrējienu (virs 20km) sacensības, teorētiski varēja piedalīties 32 sacensībās, bet Ainārs ir pieveicis 28 šādas sacensības – vairāk nekā jebkurš cits šajā sezonā.
    Apsveicu ar Aināru ar pelnīto kronīti, ar uzvaru Reitingā un arī ar otro vietu Kefīra kausa izcīņā, kā arī 3.vietu Takās un Kalnu Karaļa reitingā.

  • Antruks Antruks

    Super! Apsveicu!

  • Lasma3 Lasma3

    Apsveicu ar kronīti!

  • Andulis

    Varu apstiprināt: Ainārs tiešām ir pozitīvs tēls, par spīti savam lietotājvārdam :) Vēl aizvakar palīdzēja man orientēties tālajā ziemeļu pilsētā Valkā :) Kronītis godam nopelnīts, apsveicu!

    Pie reizes, paldies arī citam Ainaram (Rainy777) par sacensību skaita precizējumu reitingā Noskrien 2016! Vēl jāpiebilst, ka tas noslēdzās ne 23. oktobrī, bet gan vakar – 12. novembrī, ar četrām ieskaites distancēm divās sacensībās.

  • alx alx

    Ar to nervu kutināšanu tā ir, jā, drusku besī redzēt Tevi priekšā, bet ko tu stipram padarīsi :)
    Dzīvē nejaušību nav, pat ne tās it kā nejaušās sarunas Stirnu buka distancē par LČ Daugavpilī. Un paskat, šis ņem un atbrauc, paņem pjedestālu un turpina ar skaistu sezonu.
    Arī kronītis nav nekāda nejaušība, bet godam nopelnīts ar smagu darbu. Apsveicu!

  • Trakais Trakais

    Interesanta un gana atklāta intervija.

  • BuBu ir viens no neatlaidiigaakajiem sacensiibu fanaatiem, ko paziistu (vispozitiivaakajaa noziimee), jo skrien visu peec kaartas un taapeec pelniiti ir noskrien reitinga galvgalii :)

    Apsveikums ar kroniiti!

    Tikai nepaarcenties gan, lai traumas nesaak mesties ;)

  • trololo Rolands

    Malacis, pelnīts tituls :)

  • Interesanta intervija. Savilku daudz paralēļu ar manas skriešanas pieredzes pirmsākumiem. Jo īpaši teikums par nepatiku pret sprintiem- tasd bija faktors, kas ilgi bija par ieganstu neskriet vispār, līdz sapratu, ka var jau arī sākt ar garākiem gabaliem, un tempā, pie kura uzreiz kājas neatstiepj. :)

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.