Biedriem

Komanda piedalās

Kas ir taku skriešana?

7_taku_skriesana_Dzenis_pie_teorijas_IMG_7702

Foto: Juris Dzenis

Stirnu buka saime mums ir iemācījusi ne tikai “ieskriet mežā”, bet arī lietot vārdu salikumu “taku skrējieni”. Iespējams, ka pirms gadiem pieciem šāds sports nemaz neeksistēja un varējām skriet tikai pa cietu segumu un pilsētas ielām. “Bet kā ir patiesībā?” jautātu „Aizliegtais paņēmiens”.

Lasīt tālāk.

Mēneša skrējējs. Pichonis

Titulbilde_Balle

Visa gada garumā minis uz papēžiem un elpojis pakausī līderiem, neļaujot viņiem atslābt un parādot, ka ar viņu ir jārēķinās, līdz sezonas nogalē “Neiespējamā skrējiena” 100km distancē nav piekāpies nevienam. Arī mēneša skrējēja balsojumā šoreiz vienprātība. Nopietni sakrāti ultramaratonu (tostarp rogainingu) nopelni – pirmās vietas, otrās vietas, trešās vietas, bronza pasaules čempionātā, otrā vieta Latvijas kausā. Saraksts ir garš. Tāda bija arī sezona. Bet ko tālāk? Pichonim ir plāni. Viņš zina, ko viņš grib noskriet. Tu arī gribi zināt? Mēneša skrējējs – Pēteris GrīviņšLasīt tālāk.

Daugavpils un 100km

Pie visa, protams, ir vainīgs Andris Dudels, kurš ir liels garo distanču skriešanas aktīvists. Ar pasaules kausa posmu rīkošanu 50km distancē Daugavpilī Andrim nepietiek, un pēc principa “apetīte rodas ēdot” sanāk tikai loģiski, ka Daugavpils izvirzīja savu kandidatūru rīkot 2014.gada pasaules čempionātu 100km distancē. Kad bijām septembrī aizbraukuši uz pasaules čempionātu 24 stundu skrējienā Katovicē (Polijā), tad lieki laiku netērējām. Kamēr valstu izlašu vadītāji klausījās norādījumus par gaidāmo skrējienu, ar Andri devāmies pie Starptautiskās Ultraskrējēju asociācijas (IAU) prezidenta Dirka Strūmana, lai izstāstītu vispirms jau par Latviju un Daugavpili, un tad arī par mūsu vēlmi rīkot čempionātu. Un kāpēc gan nē? Šāds čempionāts līdz šim nav noticis nevienā Austrumeiropas valstī. Jāatzīst, ka sākumā prezidents izskatījās skeptisks un šķita, ka viņš šaubās par mazās Latvijas spējām noorganizēt šādu pasākumu, taču pēc 40 minūtēm viņš jau bija ieinteresēts, un saruna beidzās ar apsolījumu 2012.gada rudenī ierasties Daugavpilī, lai inspicētu visas čempionātam nepieciešamās vietas, infrastruktūru, telpas, maršrutu utt.

Decembra sākumā Rietumeiropu pamatīgi pieputināja sniegs, un dienā, kad prezidentam bija paredzēta ierašanās Daugavpilī, Beļģijas lidostā, no kurienes viņš lidoja uz Viļņu, valdīja vietēja mēroga haoss, kas tomēr nostrādāja mums par labu. Visi reisi bija atcelti, izņemot vienu – uz Viļņu. Neatceltais reiss uzreiz pārliecināja prezidentu, ka šajā Eiropas galā cilvēki ikdienā mierīgi tiek galā ar tādām lietām, kas citur izraisa nekārtības visā valstī.

Nedaudz apsalis, bet visādi citādi apmierināts, prezidents 7.decembra vakarā ieradās Daugavpilī. Sekoja iekārtošanās naktsmītnēs un vakariņas kādā mājīgā kafejnīcā Daugavpils centrā, kad pārrunājām gan nākamo dienu programmu, gan interesantas lietas par skriešanu, Daugavpili un tās iedzīvotājiem. Kad pieminējām Daugavpils multinacionālo iedzīvotāju sastāvu un draudzīgumu, kāda cita krieviski runājoša kompānija, kas kafejnīcā iesildījās piektdienas vakaram, diezgan pompozi pameta kafejnīcas telpas, taču, piestājot pie mūsu galdiņa, draudzīgi atvainojās un paspieda prezidentam roku. Tas viņam bija punkts uz i.

Nākamā vizītes diena tika veltīta, lai aplūkotu Daugavpilī esošās viesnīcas, kur izmitinātu sportistus, asociācijas darbiniekus, atbalstītājus un viesus – tuvu pie 500 cilvēkiem. Izbraukājām arī plānoto trasi, kas pamatā būs tāda kā 50km skrējiena trase, bet pagarināta līdz 10 kilometriem. Prezidents visu trasi filmēja, lai būtu materiāls, ko rādīt IAU padomes locekļiem reizē, kad tiks izvēlēti čempionāta rīkotāji. Visu ceļu centos skaļi uzskaitīt maršruta priekšrocības – gar trasi tekošo Daugavu un no tās nākošo atvēsinošo vēju, koku paēnu, dabu un svaigo gaisu, kā arī divvirzienu skriešanas priekšrocības – iespēju skrējējiem sekot līdzi sacensību notikumiem un uzmundrināt savas komandas biedrus. Tālāk sekoja Daugavpils Olimpiskā centra apmeklējums, kur apskatījām telpas, kur rīkot preses konferenci, valstu komandu tehnisko sanāksmi kā arī atklāšanas un noslēguma ceremoniju. Prezidents bija īpašā sajūsmā par iespēju klātienē vērot todien olimpiskajā centrā notiekošās Latvijas volejbola kausa pusfināla spēles, bet pats iemēģināja roku snūkera spēlē. Olimpiskajā centrā tika rīkota arī preses konference ar vietējiem mediju pārstājiem. Tajā prezidents atzina, ka Daugavpils pilsēta un cilvēki ir atstājuši viņam ļoti labu iespaidu un viņš ir pārliecināts, ka Daugavpilī šāds čempionāts var tikt noorganizēts augstā līmenī.

Dienas noslēgumā pie vakariņu galda prezidents jau visai droši apliecināja, ka viņa personīgā izvēle ir par labu Daugavpilij. Par to mēs visi varam turēt īkšķus, jo jau pavisam drīz – 2013.gada 12.janvārī Monako tiks rīkota IAU padomes sanāksme, kuras laikā arī tiks pieņemts lēmums par to, kura pilsēta iegūs tiesības rīkot IAU 2014 Pasaules čempionātu 100km skrējienā! Turam īkšķus!

Te ir video par vizīti: http://www.tv.daugavpils.lv/1683

100 km pa Gibraltāru – latvieši 24. IAU Pasaules čempionātā

Gibraltāra 2010 - Pasaules čempionāts 100km šosejā

Ir pagājušas teju divas nedēļas kopš 24.IAU (International Association of Ultrarunners) Pasaules čempionāta 100km šosejas skrējienā, tāpēc mēģināšu sniegt nelielu pārskatu par un ap šim sacensībām.

Ceļš uz Gibraltāru sākās 5.novembrī ar braucienu uz vēju pilsētu – Liepāju, lai pievienotos mūsu dāmu komandas līderei Irīnai Štūlai-Pankokai un ar auto kopā dotos uz Kauņas lidostu, no kurienes ar Ryanair gaisa kuģi uz Berlīni, tālāk uz Malagu, kur atradām jau iepriekš norezervētu opelīti un braucām jau uz pašu Gibraltāru. Lasīt tālāk.

Pirmais Ozolnieku novada čempionāts 5 km distancē (papildināts ar bildēm)

Drošība - veselības garants arī Ozolnieku 5km čempionātā!

Šiem Ozolniekiem gatavojoties visi zināja, ka ir gaidāma tveice 32 grādu karstumā. Dažs atteicās no dalības, dažs izvēlējās skriet ar saulessargu. Forumā jau viss plaši izstāstīts. Skriesim.lv rezultātos saskaitīju tuvu 30 noskrieniešus, kas piedalījušies līdz šim 2010. gada karstākajā Latvijas sacensībā. Rādās, ka visi pratuši sevi saudzēt un nekādas veselības problēmas pēc skrējiena dalībniekiem nav. Lasīt tālāk.