Biedriem

Komanda piedalās

Dzimuši, lai skrietu

xfile

Arī viņš tāpat kā daudzi tūkstoši no mums ir skrējis maratonus, jo tas ir bijis viņa aicinājums. Piedalījies populārajā tautasdziesmu maratonā 1991.gadā ar rezultātu 4 h 6 min. 5 sek., skrējis nu jau atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga – Valmiera un vēl, un vēl… Kārlis cerēja, ka skrējiens turpināsies ilgi jo ilgi, jo tas bija viņam vajadzīgs kā gaiss, ko elpot, jo viņš bija dzimis, lai skrietu. Lasīt tālāk.

Mēneša skrējējs. Kaarlis

karlis_kronis

Mums jau pierasts, ka pēc skriešanas pasākuma jāgaida bildes Feisbukā, tad var izdzīvot pasākumu vēlreiz un pieglabāt kādu kadru savai piemiņai par pasākumu. Viens no mūsu uzticamajiem fotogrāfiem ir Kārlis Pakārklis. Uz tikšanos viņš ieradies ar kladīti, kurā glītā rokrakstā, kārtīgās rindiņās sarakstīti skrējienu rezultāti. Ik pa brīdim, kad sarunā pieminam kādu skrējienu, tas tiek meklēts pierakstos, lai mums atbildētu precīzi.

Skrējis savā jaunībā, bijis klāt dažādos leģendām apvītos pasākumos un arī tagad nevaram iedomāties pasākumus bez viņa līdzdalības. Izrādās, ka Kārlis ne tikai fotografē, bet kādu reizi paskrien arī pats. Kā arī fotografē ne tikai mūs – skrējējus – un katru gadu uzrīko arī personālizstādi.

Lasīt tālāk.

Un tagad, parādam kamerai uzvarētāja seju!

10264678_10151944987212924_5133178631323580945_n

Jeb Biķernieku Pusmaratons 2014 no ārpuses.

Piektdien aizbraucu uz ‘Alfu’ un izņēmu savu starta numuru. No sākuma biju domājusi, ka uzreiz atdošu čipu, lai nebūtu lieki kārdinājumi šodien iekāpt trasē… Gaidīju savu rindu un nodomāju: “Bet varbūt… Varbūt svētdien man viss būs kārtībā..?!”  Un čipu tā arī neatdevu, bet klusumā zināju, ka tas būs jāizdara tā vai tā…

Sēdēju autobusā, paskatījos pulkstenī – 12:00… Tiek dots starts skrējējiem Biķernieku trasē un šajā brīdī es varu tikai iztēloties, kā lielais bars nemierīgo skrietgribētāju viens pēc otra šķērso start līniju un tad, iegūstot brīvāku un raitāku soli, dodas iekarot Biķernieku trases asfaltētos paugurus meža ieskāvumā.

Lasīt tālāk.

1400 km Daugavpilī

56

Vakaros ātrāk satumst, naktis kļūst vēsākas un Kuldīgas pusmaratons jau noskriets – visas pazīmes liecina, ka vasara tuvojas izskaņai un pašmāju trasē skrienamo maratonu saraksts arī jūtami sarucis. Līdz Valmieras un Siguldas skrējieniem vēl laiciņš jāpagaida un brīnumainā kārtā ir ietrāpījusies viena no saviesīgiem pasākumiem brīva nedēļas nogale, kurā Džo par prieku notiek IAU Pasaules kausa posms 50km skrējienā un vienlaicīgi arī Latvijas čempionāts. Lasīt tālāk.

Kristapa Epnera personālizstāde

Atklāšana: 2013.gada 16.augustā

Izstādes centrā ir video ierakstu un attēlu darbu grupa – darbu kopums bez vienota nosaukuma. Izstādīti arī citi darbi. Vienā no ierakstiem redzams autors, skrienot maratonu pilsētas ielās, otrā viņš dokumentējis sagatavošanās periodu ar galvai piestiprinātu kameru. Attēli ir ekrānšāviņi no video materiāliem, tajos redzamas ainavas, kādas paveras skrējējam treniņu laikā. Ar video materiāliem notikušas tikai pašas nepieciešamākās manipulācijas, atsakoties no montāžas, īpaša kadrējuma un attēla apstrādes. Tādēļ tie ir vairākas stundas un pat diennaktis gari. Skatītājam ir iespēja “pieslēgties” mākslinieka-sportista pieredzei dažādās epizodēs.

Kristaps_Epners_Skrejiens(The_Run)_2013_bJPGKristaps Epners. “Skrējiens”, 2013.

Maratons kā sportista paša izvēlēts mērķis sasaucas ar Kristapa Epnera brīvo izvēli – darba tēmu un formu. Pakļaujot radošo izpausmi fiziskas aktivitātes nosacījumiem, tiek aktualizēti jautājumi, kas saistīti ar cilvēka iekšējo resursu ekonomiju, izmantošanas lietderību un mērķtiecību; ar žestiem un to pasniegšanas veidu, jo tā fiziskā slodze un piepūle, kas nepieciešama maratona veikšanai, nepieļauj, ka mākslas darba modelis (autors) izskatītos “skaistāk”, pozētu, izpildītu liekas kustības kameras priekšā. Īpaši tas manāms, tuvojoties spēku izsīkuma robežai.

Tāpat sagatavošanās garajai distancei nav iespējama īsākā laikā vai kādā citā veidā, kā tas redzams treniņu fiksējumā. Šie funkcionālie video ieraksti, ievietoti mākslas koordinātu sistēmā, atklāj ne mazums tēlveidojošu un pat simbolisku elementu. Tas vislabāk konstatējams stopkadros jeb attēlu kompozīcijās, kuru centrā pašsaprotami ir ceļš. Tie atgādina klasiskas mākslas paraugus, kuros kulises veido dažādi gadalaiki, diennakts stundas, vietas un ielas. Attēlos apstādinātie momenti atklāj konkrēto-unikālo pieredzi – skatiena koncentrāciju uz skriešanai svarīgākajiem elementiem, skrējēja kustības ātrumu, redzes laukā nejauši kadrā iekļuvušām detaļām, paša elpu aukstā laikā utt. Saturiski tie saasina personas gribas un izvēļu problemātiku. Skrējējam, tāpat kā māksliniekam, kas šajā gadījumā ir viens un tas pats, jebkurā brīdī ir iespēja izstāties, atzīt apstākļu pārspēku pār savām spējām vai ko citu. Lēmums turpināt šo nogurdinošo pasākumu ir tikai viņa iekšējas motivācijas noteikts.

Kristaps_Epners_Skrejiens(The_Run)_2013_ajpgKristaps Epners. “Skrējiens”, 2013.

Skrējēja skatiens nemēdz kavēties pie skaistām ainavām un izlaist mazāk glītās un caur to Kristapa Epnera lakoniskais darbs ir izaicinājums skatītāja empātijai, vēlmei iepazīt pieredzi, kas, iespējams, stipri atšķiras no pierastās izstāžu zāļu realitātes.

/mākslas kritiķis Vilnis Vējš/

Kristaps Epners ir multimediju mākslinieks, kurš galvenokārt strādā ar video, instalāciju mākslu un fotogrāfiju. Viņa vārds pazīstams arī ārpus Latvijas robežām, pēdējo aktuālo projektu vidū minama dalība izstādēs Canvascollectie un Confining Spaces, Beļģijā. Kristapa Epnera darbi iekļauti Noass Latvijas video mākslas arhīvā.

Izstāde apskatāma līdz 29.septembrim.

Atbalstītāji: LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, fineArtPrint, LuxExpress, Valmiermuižas alus, restorāns Kitchen, VKN.

Paldies: Valdim Celmiņam, Ievai Epnerei, Dignai Jukmanei, Inesei Ķīkulei (Nordea Rīgas maratons), Anatolijam Martinovam (SIA Strek), Robertam Muhametšinam, Baibai Ogriņai, Uģim Oltem (VFS films) Andrejam Puķītim, Aivaram Purmalam (fineArtPrint), Mikam Ramānam, Krišam Roziņam, Ivaram Zviedrim.

Pārpublicēts no kim.lv

Rīgas pusmaratons bildēs