Biedriem

Komanda piedalās

Daugavpils un 100km

Pie visa, protams, ir vainīgs Andris Dudels, kurš ir liels garo distanču skriešanas aktīvists. Ar pasaules kausa posmu rīkošanu 50km distancē Daugavpilī Andrim nepietiek, un pēc principa “apetīte rodas ēdot” sanāk tikai loģiski, ka Daugavpils izvirzīja savu kandidatūru rīkot 2014.gada pasaules čempionātu 100km distancē. Kad bijām septembrī aizbraukuši uz pasaules čempionātu 24 stundu skrējienā Katovicē (Polijā), tad lieki laiku netērējām. Kamēr valstu izlašu vadītāji klausījās norādījumus par gaidāmo skrējienu, ar Andri devāmies pie Starptautiskās Ultraskrējēju asociācijas (IAU) prezidenta Dirka Strūmana, lai izstāstītu vispirms jau par Latviju un Daugavpili, un tad arī par mūsu vēlmi rīkot čempionātu. Un kāpēc gan nē? Šāds čempionāts līdz šim nav noticis nevienā Austrumeiropas valstī. Jāatzīst, ka sākumā prezidents izskatījās skeptisks un šķita, ka viņš šaubās par mazās Latvijas spējām noorganizēt šādu pasākumu, taču pēc 40 minūtēm viņš jau bija ieinteresēts, un saruna beidzās ar apsolījumu 2012.gada rudenī ierasties Daugavpilī, lai inspicētu visas čempionātam nepieciešamās vietas, infrastruktūru, telpas, maršrutu utt.

Decembra sākumā Rietumeiropu pamatīgi pieputināja sniegs, un dienā, kad prezidentam bija paredzēta ierašanās Daugavpilī, Beļģijas lidostā, no kurienes viņš lidoja uz Viļņu, valdīja vietēja mēroga haoss, kas tomēr nostrādāja mums par labu. Visi reisi bija atcelti, izņemot vienu – uz Viļņu. Neatceltais reiss uzreiz pārliecināja prezidentu, ka šajā Eiropas galā cilvēki ikdienā mierīgi tiek galā ar tādām lietām, kas citur izraisa nekārtības visā valstī.

Nedaudz apsalis, bet visādi citādi apmierināts, prezidents 7.decembra vakarā ieradās Daugavpilī. Sekoja iekārtošanās naktsmītnēs un vakariņas kādā mājīgā kafejnīcā Daugavpils centrā, kad pārrunājām gan nākamo dienu programmu, gan interesantas lietas par skriešanu, Daugavpili un tās iedzīvotājiem. Kad pieminējām Daugavpils multinacionālo iedzīvotāju sastāvu un draudzīgumu, kāda cita krieviski runājoša kompānija, kas kafejnīcā iesildījās piektdienas vakaram, diezgan pompozi pameta kafejnīcas telpas, taču, piestājot pie mūsu galdiņa, draudzīgi atvainojās un paspieda prezidentam roku. Tas viņam bija punkts uz i.

Nākamā vizītes diena tika veltīta, lai aplūkotu Daugavpilī esošās viesnīcas, kur izmitinātu sportistus, asociācijas darbiniekus, atbalstītājus un viesus – tuvu pie 500 cilvēkiem. Izbraukājām arī plānoto trasi, kas pamatā būs tāda kā 50km skrējiena trase, bet pagarināta līdz 10 kilometriem. Prezidents visu trasi filmēja, lai būtu materiāls, ko rādīt IAU padomes locekļiem reizē, kad tiks izvēlēti čempionāta rīkotāji. Visu ceļu centos skaļi uzskaitīt maršruta priekšrocības – gar trasi tekošo Daugavu un no tās nākošo atvēsinošo vēju, koku paēnu, dabu un svaigo gaisu, kā arī divvirzienu skriešanas priekšrocības – iespēju skrējējiem sekot līdzi sacensību notikumiem un uzmundrināt savas komandas biedrus. Tālāk sekoja Daugavpils Olimpiskā centra apmeklējums, kur apskatījām telpas, kur rīkot preses konferenci, valstu komandu tehnisko sanāksmi kā arī atklāšanas un noslēguma ceremoniju. Prezidents bija īpašā sajūsmā par iespēju klātienē vērot todien olimpiskajā centrā notiekošās Latvijas volejbola kausa pusfināla spēles, bet pats iemēģināja roku snūkera spēlē. Olimpiskajā centrā tika rīkota arī preses konference ar vietējiem mediju pārstājiem. Tajā prezidents atzina, ka Daugavpils pilsēta un cilvēki ir atstājuši viņam ļoti labu iespaidu un viņš ir pārliecināts, ka Daugavpilī šāds čempionāts var tikt noorganizēts augstā līmenī.

Dienas noslēgumā pie vakariņu galda prezidents jau visai droši apliecināja, ka viņa personīgā izvēle ir par labu Daugavpilij. Par to mēs visi varam turēt īkšķus, jo jau pavisam drīz – 2013.gada 12.janvārī Monako tiks rīkota IAU padomes sanāksme, kuras laikā arī tiks pieņemts lēmums par to, kura pilsēta iegūs tiesības rīkot IAU 2014 Pasaules čempionātu 100km skrējienā! Turam īkšķus!

Te ir video par vizīti: http://www.tv.daugavpils.lv/1683

8000 metri pēc maratona

Kā tas viss iesākās? Es pat nezinu, bet es zinu, kā tas beidzās… Bija tumšs 29. jūlija vakars un pavisam viens, tikai datora monitora apspīdēts, es aizpildīju pieteikuma anketu Daugavpils 50km skrējienam. Tieši tā un tieši toreiz viss iesākās. Lasīt tālāk.

50km gari stāsti