Biedriem

Komandas biedrs #11 – Kārļa foto

Titulbilde

Rubrika “Komandas biedrs” ir iespējama, pateicoties fotogrāfiem, kuri iemūžina skriešanas sacensības. Dažreiz viņi “splēpjas” uz meža takām, dažreiz turpat trases malā noķer kolosālus kadrus vai lieliskus mirkļus pirmsstarta burzmā un trauksmainajā finišā. Lasīt tālāk.

Kreatīna tests

Skrējējiem kreatīns ir jauns produkts, tāpēc no mums trīs “izmēģinājuma trusīši” – sm72, Kampars, Ainars brīvprātīgi ir piekrituši lietot šo produktu saskaņā ar Dion Sportlab ieteikumiem un informēt par savām izjūtām. Lasīt tālāk.

Mēneša skrējējs. Ainīc

Mēneša skrējēja nomināciju ar katru mēnesi arvien grūtāk izvēlēties. Jūs visi daudz skrienat, uzvarat sevi sacensībās, parādāt skriešanas burvību citiem un noteikti būtu pelnījuši šo uzslavu. Šī mēneša skrējēju zinu jau sen un, ja kāds man teiktu, ka viņš var noskriet maratonu, tad pasmīnētu. Jā, viņš varēja pārskriet futbola laukumu lielā tempā, bet tikt atpakaļ jau bija grūtāk. Bet viņš var arī maratonu un var arī palīdzēt noturēt tempu citiem maratonistiem. Ainīc, tu esi godam nopelnījis šo titulu. Lasīt tālāk.

Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet. Pirmā sezona.

Kopā no Nordea Rīgas maratona 2009. gadā līdz 2010. gadā, jeb pirmajā pilnajā VSK Noskrien lapas pastāvēšanas gadā – pirmajā sezonā – noskrieti 88774 km. Šogad jāpārspēj, draugi.

Lai populāri-zinātniski vieglāk būtu uztvert šo skaitli, tad tie ir vairāk kā divi tūkstoši (2104) maratona distanču, vai vairāk kā divas reizes apkārt zemeslodeim vai četrdesmit septiņas ar pusi reizes apkārt Latvijai pa robežu. Iespaidīgi virtuālai skrējēju komandai.

Lasīt tālāk.

Cēsu pavasaris 2010


Pagājušās brīvdienas VSK Noskrien komanda piedalījās sacensībās Cēsu pavasaris 2010. Ir dažas godalgotas vietas un milzum daudz emociju.

Lasīt tālāk.

Skrējiens “Laisvės gynėjų dienos bėgimas”, vai ziemas prieku baudīšana

plakats

Kilometri, kilometri, kilometri …. – gargabalnieka maize ziemā …. ne tikai apnīk ar laiku, bet pats trakākais, ka ātrums paliek kā gliemezim. Meklēju “izklaidi” mazliet sprintojot, vai dažu gabaliņu uzraujot pa Piejūras parka perimetru. Bet vēlamā efekta nav … nav gandarījuma no skriešanas. Situācija labi pazīstama un arī risinājumu gana labi zinu – neskatoties uz visiem aukstumiem – gribu sacensības! Pagājušo gadu izlīdzējāmies ar Grīziņkalna skrējieniem un tie gana labi palīdzēja, bet šoreiz meklēju tuvāk, jo atceroties Klaipēdas lieliskās sacensības oktobrī, (GINTARINĖ JŪRMYLĖ 2009) par kurām tā arī neizdevās uzrakstīt rakstu, ir palikušas atmiņas, ka šajā pilsētā es gribu atgriezties – šeit “broliai” prot rīkot sacensības! Lasīt tālāk.