Forums

Tā ir taisnība, ka vieglāk sverošajiem ir vieglāk noskriet distanci?

Nezinu, kas ir jautājuma autors, bet varbūt varētu pamainīt "niku", jo citādies var rasties pārpratumi.

 

P.S. Jautājuma autoram: visu izšķir fiziskā un arī psiholoģiskā gatavība, svaram protams ir nozīme (100kilogramīgus maratonskrējējus kaut kā nav gadījies redzēt, bet tas nenozīmē, ka viņu nav).

Svara nozīme ir ta, ka katrs kg ir jābaro ar enerģijuun līdz ar to vairāk kg vairāk enerģijas jānes līdz, un te arī tā atbildepar to 30 km, kāpēc lūst nost, par maz enerģijas rezerves pret kg un ātrumu, un citiem apstākļiem, kas ēd nost to.

Protams, ka vieglāk. Bet dzenot nost svaru ir jāskatās, lai nepazustu arī spēks. Kas par daudz,  tas par skādi:)

Visvieglāk distanci ir noskriet tam kurš skrien. Un svaram? Svaram ir nozīme pirmajām vietām. Tas kas skrien sava prieka pēc, skrien sava prieka pēc.

Pēc savas pieredzes varu teikt, ka lieki uzbaroti 5kg var izmaina skriet varēšanu uz slikto pusi tā, ka šķiet, ka kāds ir pieskrūvējis svešas kājas. Īpaši maratonā ienaidnieks var būt katrs lieks kilograms.

Katram sava taisnība .Protams,ka ar lielāku svaru labākus rezultātus sasniegt grūtāk.Domāju,ka tiem ,kas maratonu skrien zem 3 stundām svarīgs ir katrs kilograms,bet tādiem kā mēs te lielākā daļa - galvenais,LAI PATS JUSTOS LABI.Rezultāts nav mazsvarīgs,bet galvenais,lai pats saņemtu jaukas emocijas no  skrējiena.Zinu,ka Kamparu šie kilogrami uztrauc,bet īsti nesaprotu viņa rezultātu - tādu kā iestrēgšanu.Kilogrami -plus,mīnus turpat grozās.Varbūt tas augstākais līmenis sasniegts,vai kautkas jāmaina treniņu procesā.

Didzi, protams, ja esi laimīgs ar saviem kg un vari normāli dzīvot un vēl paskriet, te nav nekādu problēmu. Bet tagad iedomājies, ka Tev ir papildus 2 hantelītes, katra pa 2,5kg ... rodas savas izmaiņas visa ķermeņa kustībā - skrējējs vai nu nespēj pacelt kāju tādā lenķī, lai tā kustība būtu ātrumu veicinoša, bet, ja spēj to kustību veikt, tad tas prasa papildus enerģiju un līdz ar ko ir visas no tā izrietošās sekas ... tas viss ir salīdzinoši un ne vienmēr kilogrami izšķir rezultātu, bet tas, ka katra indivīda "ideālais svars, bez uzcenojuma" ir konkurentspējīgāks ... nav šaubu ...

 

Esmu pret pārmērībām arī svara ziņā ... kad paskatās uz dāmām, kuras Liepājas vēji pūš iekš grāvja ... bet redziet kilogrami vienalga "par daudz" - pie 175 auguma cm, grib nodzīt no 55 uz 50kg ... bet tā jau lirika ...

 

Man tā domāt, ka Kamparam rezultātu kritums nav saistīts ar svara "problēmām"  ...

Katram pašam to ir iespēja pārbaudīt. Nomet 5 kg un paskrien tad uzēd atpakaļ un salīdzini kā bija. 5 kg nav tik jūtami kā 10kg, to es saku no savas pieredzes.

Girts said:

Manuprāt, vislabāk var noskriet, ja trenējas regulāri un pareizi un ja svars ir ideāls vai ļoti tuvu ideālam (+/-3kg).

Attiecībā uz lieko svaru, es ieteiktu darīt sekojoši:
1) izrēķināt vai tev nav liekais svars -  http://www.nhlbisupport.com/bm...../bmi-m.htm - ja BMI indekss ir lielāks par 25, tad ir liekais svars (un pilno maratonu distanci varbūt vēl nevajadzētu skriet).

2) ja ir liekais svars, sastādīt treniņprogrammu, lai paralēli skriešanas treniņiem tiek nodzīts liekais svars (te būs ļoti svarīgs arī uzturs un dienas režīms).

3) es nezinu, kā ir, ja ir pārāk mazs svars, es ar anoreksiju neslimoju un uzskatu, ka tas ir vēl sliktāk sportistam, nekā, ja ir liekais svars.



 

Piekrītu par ideālo svaru sportistiem - diemžēl sirds jauda un saišu izturība nemainās no cilvēka svara - tāpēc starp top 100 maraton skrējējiem nekad nebūs vīri virs 80kg - anaoloģiski srintā diez vai kenijieši ar savu 45kg svaru tiks pasaules topā.

BET tas nenozīmē ka es nevaru noskriet Maratonu, kaut mans indeks ir 27.5. Es domāju Didzis to ir pierādījis (indeks nu noteikti virs 28, rezultāts garajā distancē tuvu 3:30). Es saprotu, ka ne es, ne Didzis nekad nekļūsim par Maratona Top skrējējiem - toties mēs būsim tie kas var noskriet Maratonu, pacelt stieni divu kenijiešu smagumā un pietupienus taisīt ar visiem trim un izskatīties pēc normāliem latviešiem kas vējā nelokās un ja vajag var sievu pār peļķi pārnest.

Tas BMI indeks man šķiet nepilnīgs,jo domāju - vecumu ar vajadzētu kautkā rēķināt.

Didzis said:

Tas BMI indeks man šķiet nepilnīgs,jo domāju - vecumu ar vajadzētu kautkā rēķināt.



 Piekrītu Didzim, ka jārēkina ne tikai vecums bet arī ķermeņa ūdens, tauku un muskuļu svars. Pēc šī  indeksa spriežot neesmu noskrējis nevienu savu maratonu ar normālu BMI indeksu:)

Kad sāku skriet pirms 3 gadiem man svars bija 103kg,salīdzinājumam ar tagadējiem 81kg ,atceros pirmos skrējienus kā riepa kratījās (:

Interesanti, ka tas mērītājs neļauj izvēlēties ne vecumu, ne arī dzimumu. Es sanāku ļoti ideāla :D, bet mans vīrs - resnītis :D :D :D.

 

Man liekas, bilde iederas šajā diskusijā :)

http://johnbarban.com/weight-loss-sprint-or-marathon/

 

tas arī ir iemesls, kāpēs es paralēli skriešanai eju cilāt smagumus un daru citus garo distanču skriešanai "kaitīgus" treniņus. Negribas nonākt līdz kreisajā pusē redzamajai komplekcijai :)

Būdams padomjlaikos audzis un izglītojies, kaut kā diezgan vienaldzīgi izturos pret modē nākušajiem BMI rēķiniem...

No auguma garuma (cm) atņemot 110, varam iegūt gana labu tuvinājumu vēlamajam svaram. Vismaz - puslīdz parasta garuma vīriešiem. Piemēram, man: 180-110 =70. Reāli laikam ir kādi 72-73 kg, arī nekāda vaina. :)

Girts said:

No auguma atņemot 110, diezvai tu iegūsi pieaugušam vīrietim vēlamu svaru! Drīzāk tāda badā mērdēta kumeļa svaru tu tā iegūsi! Pilnīgi pietiek ar svaru, kas ir, ja no auguma garuma atņemot 100 vai 105, ar nosacījumu, ja ir sportiskas vai normālas miesasbūves.



 

+1

Diez vai katram ideālo svaru var noteikt ar kādām formulām. Mana masa kopš vidusskolas beigšanas ir svārstījusies desmit kilogramu intervālā, un tikai es pati zinu, kad es vislabāk jutos.

 

Re ku vēl viens kalkulators ar ko paspēlēties: ideālais svars sportisitem.

Jā, Girts - pilnīgi pietiek, par to nav šaubu. :)

Atņemot 110, esam tuvāk idzerve norādītajai "kreisajā pusē redzamajai komplekcijai", lai gan pilnībā to vēl nesasniedzam.

Atņemot 100, esam muskuļotāki, atlētiskāki... tuvāk "labās puses komplekcijai".

Sportiskas ir abas. ;) Maratonu iespējams noskriet kā ar vienu, tā otru.

Varbūt precīzāk tā: augums - 110 = vēlamais skrējēja-gargabalnieka svars ? To gan izdomāju pats, taču liekas, tālu no patiesības nebūs.

"Badā mērdētam" vajadzētu atņemt no auguma ... nu nezinu, 125 vismaz, ja ne vēl vairāk...!

 

P.S.  Labs ir, izrēķināju savam augumam tās BMI vērtības. Ja atņem 110, sanāk indekss 21,6 (= normāls svars). Ja atņem 100, sanāk indekss 24,7 (= vēl normāls, bet pie augšējās robežas...). Tā ka īsti nesaprotu Tavu viedokli...??

Es jau nesaku, ka 24 ir slikti. :)

Un pilnīgi piekrītu, ka svara lietas ir individuālas - zināmās robežās. (Pieņemsim, +/-5 kg, jeb 10 kg diapazonā? Tikai minējums...)

Girts said:

 mums ir aukstas ziemas, bet arī karstas vasaras.



 

Tikai šogad! :) Agrāk tā nebija. :))

es arī paspelējos ar to BMI... hm... esmu tuvu anoreksijai :D man ir tikai 18,6...  bet īstenībā, dzīvē nemāz tik tieva neizskatos ...

Man arī šķiet, vismaz man tā patiktu domāt, ka no auguma garuma atņemot 100, varētu iegūt ieteicamo "normālo" svaru. :)  Tiesa gan - to būtu grūti attiecināt uz maratonistiem.

Paspēlējos ar Ievas norādīto kalkulatoru. :) Interesanti, jo tajā var mainīt arī sporta veidu!

Sanāk, ka ja es gribētu trenēties sprintam, tad derētu pieaudzēt klāt muskuļus (ideālais svars 80 kg jeb "augums-100"), ja turpretī izturības veidiem (endurance) - tad vēl jāpabadojas, jo ideālais svars būtu tikai 67 kg! jeb "-113"!  Nebiju gaidījis, ka atšķirība būs tik prāva vienam un tam pašam cilvēkam...

Pēc Ievas kalkulatora ir kur tiekties:) Ideālais būtu 61 kg.

Kad neskrēju, bija drusku virs 70 kg. Un jutos labi. Kad skrienu, ir 64 kg. Un arī jūtos labi. Tad, kur ir starpība:)