Forums

Gatavojos uz savu pirmo maratonu 22 maijā Rīgā. Esmu mazliet nobijies no savas pārdrošības un ceru, ka tomēr galā tikšu. Zinu, ka grūtākais sākas pēc 32-35km. Nekad tika daudz neesmu skrējis. Bet pusmaratonā pie 17 - 18 km sāk nedaudz zust spēki. Man tad pa galvu sāk pastiprināti rullēt kāda dziesma. Pēdējo reizi ieleca laikam no trases fona Queen - We Are The Champions. Uzmundrināja pamatīgi.

lai modelētu savu reakciju uz grūtajiem kilometriem, ne vēlāk par 3 nedēļām pirms maratona tiek skriets pēdējais 30-32km kilometru garš treniņš … visa sagatavošanas cikla laikā 30-35km gari treniņi tiek izskrieti reizes 4-5 … viss atkarīgs no sagatavotības līmeņa … bet vismaz viens ir nepieciešams …

katrā gadījumā, visam pamatā ir pacietīgs garo kilometru treniņš ... bet pašos mačos, šis lūzums visbiežāk iestājās dēļ pārāk augstā tempa iesākumā un mazās kilometrāžas ...

Šoruden skrēju savu pirmo gludo maratonu Valmierā, mana pieredze ir tāda, es neforsēju startu un pirmos 20km , lietoju želejas, kas bija satādīta attiecīgi laikam ko biju plānojis skriet, un pat nebija domas par izstašanos vai ļoti smagas cīņas ar sevi.....

Piekrītu - galvenais sākt mierīgi,nepārvērtēt savus spēkus.Oi,oi kā uz šito uzķēros Barselonā,tāpēc vien ir doma atgriezties šai trasē ,lai ar prātu normāli noskrietu.

Man paliidz apzinja, ka shii jau nav pirmaa reize un ka dziivee ir bijis veel gruutaak.

man noturēties trasē un nepadoties pamatīgi palīdz jebkāds uzmundrinājums no malas. :)  Valmierā, kur pēdējā aplī jau bija baigi tukša trase, bija grūti skriet tajos gabalos, kur neviena tuvumā nebija. kad kāds uzsauc, lai nepadodies, ka vairs nav daudz palicis, utt.- tas ļoti palīdz. :)

Atbaltīšana,uzmundrināšana super palīdz.Pie mums tas tā ,bet ārzemju skrējienos tas viss ir kolosālā līmenī - sevišķi distances pēdējos kilometros.

Pirmo maratonu skrēju šogad Rīgā - kā mazpieredzējušam skrējējam izvēlējos pārāk ātru sākumu un beigās sāka pietrūkt spēka, bet uzlikto sev uzdevumu izskriet no četrām stundām izpildīju godam, otrais maratons bija Valmierā - trenējos vasarā daudz intensīvāk un nosprausto mērķi arī izpildīju noskrēju 3:31:012345. Man sanāk tā - jo vairāk es trenējos jo vairāk es varu paredzēt savu un sava ķermeņa reakciju. Tā ka, ja cītīgi trenēsies, tad rezultāts arī neizpaliks. Bet tāpat maratona sākumā būs grūti noķert savu tempu, jo apkārt tik daudz kāju dipinās savējo. Lai veicas.

Didzis said:

Atbaltīšana,uzmundrināšana super palīdz.Pie mums tas tā ,bet ārzemju skrējienos tas viss ir kolosālā līmenī - sevišķi distances pēdējos kilometros.



 

Šogad Rīgā jau vispār tā pašvaki bija.

bubacis said:

trenējos vasarā daudz intensīvāk un nosprausto mērķi arī izpildīju noskrēju 3:31:012345.



 

Pārrēķinot tās 12345 sekundes stundās, sanāk 3h25min45sek klāt pie tām 3 stundām vēl un 31 minūtes? Vai kā tas domāts?

OreMan said:

 

Pārrēķinot tās 12345 sekundes stundās, sanāk 3h25min45sek klāt pie tām 3 stundām vēl un 31 minūtes? Vai kā tas domāts?



 

:)  Paldies, OreMan - tā ir lieliska ideja, kā pierakstīt savus (ne tik labos) finiša laikus! Turpmāk skriešu maratonus zem 3 h, tēmēšu uz Kampara cienīgiem rezultātiem - tik ar drusku vairāk sekundēm. ;)

Ja nopietni, tad bubacis laikam gan bija domājis tā, kā savā profilā ierakstījis.

 

Andulis said:

 

:)  Paldies, OreMan - tā ir lieliska ideja, kā pierakstīt savus (ne tik labos) finiša laikus! Turpmāk skriešu maratonus zem 3 h, tēmēšu uz Kampara cienīgiem rezultātiem - tik ar drusku vairāk sekundēm. ;)

 



 

Bet nu, ja visi tā sāks darīt, tad ar vairs nebūs nekāda jēga, izcelšanās vairs nebūs vērojama :)

 

Kā tā - nebūs? Tieši otrādi, būs sīva cīņa par sekundēm. Kurš spēs tās ietilpināt 2-3 ciparos - tas izcilnieks. :)

Andulis said:

OreMan said:


 

Pārrēķinot tās 12345 sekundes stundās, sanāk 3h25min45sek klāt pie tām 3 stundām vēl un 31 minūtes? Vai kā tas domāts?



 

:)  Paldies, OreMan - tā ir lieliska ideja, kā pierakstīt savus (ne tik labos) finiša laikus! Turpmāk skriešu maratonus zem 3 h, tēmēšu uz Kampara cienīgiem rezultātiem - tik ar drusku vairāk sekundēm. ;)

Ja nopietni, tad bubacis laikam gan bija domājis tā, kā savā profilā ierakstījis.

 



 

Paldies ka mani drusku disciplinējāt, bet negribējās skatīties savu rezultātu. Tikko paskatījos 3h31min01sek. Turpmāk rakstīšu precīzāk. Protams ļoti gribas uzrādīt Kampara cienīgu rezultātu, bet līdz tam ir garš ceļš, daudz sviedru, un iespējams ka tas nav arī sasniedzams, bet varbūt arī ir.

Man palīdzēja pliks gribasspēks. Nekādas liekas prāta konstrukcijas, tikai uzdevums - skriet.

Nu jā, kā saka edGars gribasspēks - sakod zobus un skrien. Kad Rīgā skrēju un beigās lūzu nost, turējos pie domas, ka ne jau tāpat vien lai izstātos un padotos es uz šejieni esmu braucis, pie tam ka paliek nieka daži km.

Grūti ir tad, ja par ātru iesāk. Mūsu kluba klasiķim - sm72, pieder prātula, ka nenogalina attālums, bet gan ātrums.

Šoruden Briselē biju ļoti prātīgs un par ātrumu daudz nedomāju - izbaudīju maratona gaisotni, skaisto pilsētu un jauko atvasaru. Pēdējos kilometros gan - uztempoju no sirds. Kad tuvojas finišs, tad jau kājas pašas nes. Interesantākais ir tas, ka skrienot mierīgi un nesteidzoties, beigās rezultāts ir aptuveni tāds pats, kā sākumā skrienot straujāk. Galvenā atšķirība ir labā pēcgarša un vēlēšanās drīz skriet atkal.

SF maratonā it kā nelūzu nost, toties piebeidza kalniņi uz leju - uz augšu, varētu tā teikt, gāja ideāli, bet tie "tramplīni", kā sacīt jāsaka, "da-beidza" :) Kad tiku lejā uz līdzenumiem, izrādījās, ka paātrināties nespēju - muskuļi noprotestēja vienkārši - celis izgāja no ierindas - nekas nopietns, bet temps kritās par minūti ... motivācija? Skatītāji trases garumā, atbalsta neatkarīgi no nacionālās piederības un ātruma :) Vienkārši prieks skriet, pie viena arī konkurenti, kas iet garām uzbļauj, lai turās ... tā es arī pats darīju - kur gan man uz to spēki radās?! Pats brīnos, bet emocijas noskrienot šādu maratonu sit pāri visam, kas tiek darīts treniņos un ap tiem ... motivācija ir VSK Noskrien forumā - nekas vairāk tā nemotivē kā cīņu biedru atbalsts ...

Ja šitā te sāk Mošķis šķetināt,tad nāk prātā BARSELONA,kur noplīsu - sabruku pēc 30km.Kājā krampji,bet nu pamatā lielā problēma bij pārķertais temps - no sākuma tik labi skrējās....-tas vēl tāds iesācēja sindroms.Nu jau gan es domāju ,ka esmu daudzmaz atkodis maratonu.Barselonā mani līdz finišam AIZVILKA skatītāju ,citu skrējēju atbalsts -VENGA,VENGA,LINGA,LINGA,ZI-ZI,ZI-ZI( tā manu vārdu izrunāja,uz numura takš vārds bija).Tas feinais atbalsts man liek atkal izvēlēties agro maratonu BARSĀ !

Gatis no Maratona said:

Šoruden skrēju savu pirmo gludo maratonu Valmierā, mana pieredze ir tāda, es neforsēju startu un pirmos 20km , lietoju želejas, kas bija satādīta attiecīgi laikam ko biju plānojis skriet, un pat nebija domas par izstašanos vai ļoti smagas cīņas ar sevi.....



Lūdzu uzraksti, pēc kāda principa lietoji želejas un cik lielā iepakojumā. Vai izmantoji arī ar kofeīnu? Vai izmantoji želejas arī pirms tam treniņos un cik lielā daudzumā?

Dainis Mors said:

Gatis no Maratona said:


Šoruden skrēju savu pirmo gludo maratonu Valmierā, mana pieredze ir tāda, es neforsēju startu un pirmos 20km , lietoju želejas, kas bija satādīta attiecīgi laikam ko biju plānojis skriet, un pat nebija domas par izstašanos vai ļoti smagas cīņas ar sevi.....



Lūdzu uzraksti, pēc kāda principa lietoji želejas un cik lielā iepakojumā. Vai izmantoji arī ar kofeīnu? Vai izmantoji želejas arī pirms tam treniņos un cik lielā daudzumā?

 

Gatis no Maratona "fano" par šo:)

 

/pedejas-stundas-pirms-maratona/

sm72 said:

Dainis Mors said:



Gatis no Maratona said:



Šoruden skrēju savu pirmo gludo maratonu Valmierā, mana pieredze ir tāda, es neforsēju startu un pirmos 20km , lietoju želejas, kas bija satādīta attiecīgi laikam ko biju plānojis skriet, un pat nebija domas par izstašanos vai ļoti smagas cīņas ar sevi.....



Lūdzu uzraksti, pēc kāda principa lietoji želejas un cik lielā iepakojumā. Vai izmantoji arī ar kofeīnu? Vai izmantoji želejas arī pirms tam treniņos un cik lielā daudzumā?
 



 

Gatis no Maratona "fano" par šo:)

 

/pedejas-stundas-pirms-maratona/

 

Sacensībās saprotu. Bet garajos treniņos ? Vai tas nepieradina organismu pie ārējā cukura un tas vairs necenšas dedzināt taukus ? Kā ar kofeīnu ? Ja katrā šajā enerģijas želejā ir kofeīns, tad domāju ka tas rezultātā ir pa traku!

 



 

Ja treniņš ir īsāks par 25 km., es želejas nelietoju. Pie tam treniņos, manuprāt, par kofeīnu vispār vajadzētu aizmirst.

sm72 said:

Ja treniņš ir īsāks par 25 km., es želejas nelietoju. Pie tam treniņos, manuprāt, par kofeīnu vispār vajadzētu aizmirst.



Jā, domāju, ka tā ir pareizāk. Vienīgi kāpēc 25km ? Piemēram man garais ir 29km un vēlāk droši vien arī 32km. Tad ko, pie 25km vienu želeju? Vajadzīgais želejas daudzums droši vien mainās arī no skrējēja svara. Tās želejas ir arī dažāda lieluma iepakojumos. Varbūt treniņā labāk skriet lēnāk un izvilkt līdz galam bez želejas, tā lai organisms maksimāli dabū mācīties dedzināt taukus?