Forums

Lieta tāda. Esmu zēns 22 gadi. Agrāk sportoju bieži un sports bij mana dzīve. Pirms 1,5 gada sākas problēmas ar veselību, kas izrādijās problēmas nevis ar fizisko veselību bet vainīgi nervi - veģetatīvā distonija. Viss man ir pārbaudīts un esmu atzīts par pilnīgi vesalu. Pārbaudīju sirdi gan EHO, gan EKG gan slodzes tests pilnīgā kārtībā bez mazākajām problēmām. Visi ārsti saka vienu un to pašu - pēc iespējas vairāk sportot. Tā kā 1,5 gadus esmu nosēdējis praktiski kā dārzenis, tikai pēdējā laikā sācis kko darīt,  gribētu līdz ar pavasara sākšanos sākt skriet un līdz tam sagatavoties, jo pagaidām man traucē sekojošas problēmas. Man nervu dēļ ir patstāvīgs elpas trūkums kas slodzes laikā nepastiprinās bet ļoti traucē un pēc slodzes kādu laiku ir vieglāk elpot. Ikdienā pulss man ir labs miera stāvoklī 50 - 60 sitieni. Skrienot pat lenā tempā un jau pašā sākumā tas uzlec 180+. Esmu sācis veikt pastaigas 2 reizes dienā katru reizi pa 1 stundai un pulss pastaigu laikā ir labs apmeram 90 - 110. Lūdzu palīdziet ar padomu kā man atsākt trenneties, turipināt pastaigas, kāpināt slodzi vai kko citu?!

Turpini pastaigas, tas ir ļoti veselīgi. Lēnām un pamazām liec klāt lēnu skriešanu. Izdomā pats pēc pašsajūtas. Piemēram, pastaigājies 15 minūtes, paskrien lēnām 1-5 minūtes, atgriezies pastaigas solī, piemēram 5 minūtes, tad atkal paskrien, atkal paej. Nākamajā pastaigā pieliec klāt kādu minūti skriešanai. Lai būtu pavisam drošs, vari kontrolēt pulsu skriešanas laikā. Piemēram, tiklīdz tas sasniedz 180, atgriezies pie pastaigas soļa. Sev piemērotus laikus, attālumus un bpm ciparus sarēķini pats.Seko savai pašsajūtai un skriešanas apjomus un ātrumus pieaudzē ļoti, ļoti uzmanīgi. Steiga te galīgi neder!

Aivars said:

Turpini pastaigas, tas ir ļoti veselīgi. Lēnām un pamazām liec klāt lēnu skriešanu. Izdomā pats pēc pašsajūtas. Piemēram, pastaigājies 15 minūtes, paskrien lēnām 1-5 minūtes, atgriezies pastaigas solī, piemēram 5 minūtes, tad atkal paskrien, atkal paej. Nākamajā pastaigā pieliec klāt kādu minūti skriešanai. Lai būtu pavisam drošs, vari kontrolēt pulsu skriešanas laikā. Piemēram, tiklīdz tas sasniedz 180, atgriezies pie pastaigas soļa. Sev piemērotus laikus, attālumus un bpm ciparus sarēķini pats.Seko savai pašsajūtai un skriešanas apjomus un ātrumus pieaudzē ļoti, ļoti uzmanīgi. Steiga te galīgi neder!



Liels paldies par padomu tā arī mēģināšu darīt.

Droši vien arī mani ārsti atzītu par pilnīgi veselu, bet jau no bērnu dienām man mēģina piešūt sirds reimatismu, pussitienus un vēl sazin ko un vienīgais kas man varbūt nav tā kā vajadzētu ir slodzes pulsa lielums. Pusmaratona sprinta beigās es mierīgu pulsu dabūju uz 210, bet atliek tik apstāties un pulss ir atkal 140 un ātri vien nokrīt vēl zemāk. Tā pat, tagad skrienu ap 6:30 - 7:00 minūtes uz kilometru un nekādi neizdodas dabūt pulsu zem 160. Reiz pat speciāli skrēju vienu kilometru pa 8:00 minūtēm un nekā - 158.

Signi, tā vien liekas, ka Tev jāsagatavojas (daudz garo skrējienu) vienam maratonam un pulss nokritīsies. Ja jau tik ātri tas pulss krītas, tas nozīmē, ka ir lielas rezerves un nekas nav zaudēts.

Izrādās ir vēl kāds, kas cīnās ar augstu pulsu :)

Arī es esmu no tiem cilvēciņiem, kas skrien un skrien un treniņos cenšās to darīt lēnām, bet pulss ir augsts.

SIGNI,ESI PRĀTĪGĀKS ! Vai tik nebūs LIELA,LIELA PĀRGALVĪBA Milānā bliezt maratonu.Skatos,ka nekādus garos arī treniņos neēsi pievārējis.Ja tāds pulss,tad noteikti jākonsultējas ar ārstiem.Katrā ziņā,lai TEV VIS IZDODĀS.

Labi, ka man nav pulsometra... ;)

No otras puses - interesanti jau gan būtu dažas reizes pamērīt skrejot. Un pēc tam tūlīt rezultātu aizmirst, lai tas netraucētu dzīvot. ;)

Signis said:

Droši vien arī mani ārsti atzītu par pilnīgi veselu, bet jau no bērnu dienām man mēģina piešūt sirds reimatismu, pussitienus un vēl sazin ko ...



Hmm... pretrunīgs teikums. Ja jau ārsti atzītu par veselu - tad jājautā, kas ir tie, kuri mēģina "piešūt", un uz kāda pamata viņi to dara...?

Pulss ir diezgan individuāla lieta, bet tomēr labāk ir tad, ja tas ir zemāks. Tādēļ es cenšos pēc iespējas ar mazāku ātrumu tagad ziemā šturmēt man neierasti daudz kilometrus, lai normalizētu savu pilsu. Man arī sākot skriet pulss uzlec augšā, bet pēc tam normalizējas.

Man atkal tā - kad sāku skriet pirms gada,bija uz 160, zemāk nekritās. Sākot skriet garos gabalus maratonam, lēnām samazinājās līdz 140 - 145. Tiesa gan siguldas maratonā vidējais bija 180. Pāris nedēļas izlaidu un sākot skriet pa sniegu, atkal vidējais 160 - 165. Paskrēju mēnesi, pakūstot sniegam, kad nemetas kājas un nav tik biezi jāģērbjas, pagājušo nedēļu izskrēju ar 135. Man pašam liekas, ka manu pulsu ietekmē biezs apģērbs un karstums. Tāpat arī regulāri skrienot, viņš pats no sevis ar laiku nokrītas. Bet iepriekš dzirdētā ideja par zemā pulsa skrējieniem ziemā, man laikam neder, jo biežā apģērbā un sniegā, man viņš baigi iet augšā.

Bieži skrienu kopā ar māsu, ātrums un kilometrāža mums gandrīz identiska, viņai vidējais pulss vienmēr uz 15-20 sitieniem augstāks. Tā ka laikam katram tas varētu būt individuāli.

torby said:

Man pašam liekas, ka manu pulsu ietekmē biezs apģērbs un karstums. Tāpat arī regulāri skrienot, viņš pats no sevis ar laiku nokrītas. Bet iepriekš dzirdētā ideja par zemā pulsa skrējieniem ziemā, man laikam neder, jo biežā apģērbā un sniegā, man viņš baigi iet augšā.



Par karstumu taisnība - tas tiešā veidā ietekmē pulsu. Ja kāds tam netic, lai ieiet pirtī un mierīgi pasēž uz lāvas un paskatās, kā tas paaugstinās. Tas pats notiek, ja pārāk biezi saģērbjas un tas attiecas ne tikai uz siltajiem gadalaikiem, bet arī uz ziemu. Man labākie rezultāti sacensībās ir vēsākā laikā, bet sliktākie - karstumā. Ja vēsā laikā vēl drusku uzlīst, tad skrienas visraitāk. Tāpēc ir lietderīgi vienmēr labi apdomāt, kā un cik silti apģēbties.

Mēs visi aizmirstam par svarīgāko rādītāju - anaerobo slieksni. Tas ir būtiskāks kā kaut kāds nesalīdzināms rādītājs kā pulss pie noteikta ātruma.

Varbūt Signim slieksnis ir augstāks - kādi 180? Jā tā, tad 160 ir pilnīgi normāls rādītājs.

Girts, http://vipsports.lv/ ?

Vai Signis ir teicis ka taisās Milānā bliezt maratonu? Apskatīt pilsētu braucu. Uzvilkšu kedas, lai kurpes nenoberž kājas, īsu kreklu - pavasaris taču un, kur vairāk cilvēku, tur arī es. Esmu dzirdējis, ka ir tādas tūristu grupas, kas skatās kur dodas balons ar uzrakstu 4:30 - tur arī ir skaistākās mājas. Metro biļeta uz dienu maksājot 3 EUR, ar paša kājām lētāk un virs zemes.

Signis said:

Vai Signis ir teicis ka taisās Milānā bliezt maratonu? Apskatīt pilsētu braucu. Uzvilkšu kedas, lai kurpes nenoberž kājas, īsu kreklu - pavasaris taču un, kur vairāk cilvēku, tur arī es. Esmu dzirdējis, ka ir tādas tūristu grupas, kas skatās kur dodas balons ar uzrakstu 4:30 - tur arī ir skaistākās mājas. Metro biļeta uz dienu maksājot 3 EUR, ar paša kājām lētāk un virs zemes.



Teicis varbūt nav, bet kalendārā ierakstījis gan ir.. ;)

papucis said:

Girts, http://vipsports.lv/ ?



papuci -  reģistrējies un nāc pie puikām un meitenēm :)

papucis said:

Girts, http://vipsports.lv/ ?



Bija dzirdets kaut kas par 50Ls un ta, bet ja pa 35 lasiem to var izdarit un vel sanemt konsultacijas, bus kaut kad noteikti jaaiziet uz to testu!

Lai nav jatrenejas "uz aklo" un jazile kads tad ir tas mans anaerobais slieksnis, kaut ari esmu cilveks ar standarta videjiem parametriem, un, domaju, ta precizitate varetu but apm. + - 8.

Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi ir diezgan izplatīti, īpaši pēdējos gados. Savulaik arī man kardiologs norādīja tieši uz veģetatīvās nervu sistēmas darbību, kas ietekmē pārējo organismu. Cik toreiz sapratu, parasti tas ietekmē tieši sirdi (rodas sajūta, ka ir sirds problēmas) un elpošanu (apgrūtināta elpošana) utml. Vērsos pie ārsta tādēļ, ka, augstskolas noslēguma darba rakstīšanas rezultātā, sirds sāka sāpēt arvien biežāk, reizēm pat no rīta modos jau ar sāpošu sirdi, sajutu arī pārsitienus un tml. Protams, arī pulss paaugstinājās lielā ātrumā pat pie nelielas slodzes un neliela stresa... Tas, ko man ieteica ārsts: izgulēties - vienmēr mēģināt nodrošināt sev veselīgu miegu; nelielas fiziskas aktivitātes - man notekti neteica sportot pēc iespējas vairāk, tieši piekodināja nepārspīlēt, bet labāk kādus mierīgākas sporta aktivitātes, pastaigas der ideāli, arī saprātīga skriešana, nūjošana utt; pareizs uzturs - man toreiz ieteica nedaudz pieņemties svarā, jo ķmi bija pazemināts, un sekot, lai tas būtu normāls; un vēl viens ieteikums, ko saņēmu - padomāt, vai nevajag mainīt darbu :) Stress, kaut arī neliels, tomēr ilgstošs un regulārs, arī ļoti ietekmē gan Tavu sirsniņu, gan nervus, tātad izrietoši - visu organismu.

Tiesa gan, kardiologa ieteikumus realizēju tikai daļēji, tomēr ar laiku kļuva labāk. No savas puses iesaku - pēc iespējas mazāk stresa un pēc iespējas mierīgākus treniņus, kā jau Aivars Tev ir  ieteicis :)

Tagadējos laika apstākļos, skrienot pa sniegu (vismaz man), pulss vispār ir diezgan augsts, jo ir jālec pāri kulenām un ledus gabaliem, peļķēm, jāmēģina pretoties slīdēšanai u.tml., turklāt vēl jāstiepj uz sevis daudz vairāk drēbju nekā siltajā laikā. Varbūt šādā laikā ir derīgāk pamēģināt, piemēram, nūjošanu vai slēpošanu, kas arī labvēlīgi ietekmē plaušas, ja vien ārā nav baigie mīnusi.

Lai veicas!

to Girts

privātkompānija tirgus ekonomikā, sauc kādas cenas grib, un klienta iespēja ir maksāt vai ne, nevis jautāt kāpēc ,nav jau padomju laiki, kad jāapstiprina cenu komitejā, bet jeb kurš normāls uzņemējs liek cenas lai atmaksājās un var nopelnīt, bet tev ir visas iepējas atvērt savu kantori un piemēram par piecīti testēt klientus.

Girt - vieņiem ir lētākās cenas Rīgā. Kur tad vēl lētāk :)

Ģirt – joprojām spēj mani pārsteigt – pirms iemet kādu apgalvojumu, esi tik labs un pārbaudi vajadzīgās informācijas pieejamību internetā. Ne jau nu man Tevi mācīt, kā tas ir jādara, ceru ka Tava kvalifikācija datorzinātnēs to ļauj veikt visai prasmīgi. Pat ar manām necilajām zināšanām to  ir iespējams izdarīt! :)

http://www.vipsport.lv/testi/i.....apraksts=1

Un, ja tomēr šī augstā cena Tevi neapmierina, paliek atrast ko lētāku vai arī pašam piedāvāt daudz lētāku servisu un visi to novērtēs, ka nespēsi atkauties no klientiem. Ceru, ka mājienu saprati.

ja 30Ls šķiet par daudz, tad var AT noteikt ar Conconi testa palīdzību

Girts said:

Protams, es jau tikai izteicu sašutumu par cenu, bet kā jau zinām medicīna ir dārga nozare...

Tik un tā, tas vairāk ir profesionāļiem, kas var atļauties maksāt 30Ls pēc pirms un pēc katras treniņprogrammas, varbūt iesācējs var arī savādāk noteikt savu anaerobo slieksni?



Ģirt, ja vari atļauties labas botas, tad reizi pa sezonu (vai vismaz 1x 2 gados) vari atļauties arī testu ... pie kam, tests nenotiek pāris sekunžu laikā, bet gan ir visai garš process ... Vismaz vienu reizi ir vērts to iziet - būtu tuvāk Rīgai, sen jau būtu izgājis tieši šo testu - vismaz intereses pēc ... lai zinātu, kādā stāvoklī esmu

LOV ir vēl dārgāki testi (~Ls 60), bet vai labāki ...