Forums

Patiesibā jau domāju tā--- kas tad ir svarigi. madaļas, tiplomi, kausi, minūtes, sekundes...   Tad, kad kādu iemeslu dēļ , filozofisku, garidzniecisku, vai kādu citu, bet mēs visi nonāksim tur kur nonāksim, tad kausi un sekundes būs mazsvarigas, būs jāatbild uz jautājumu, kam esi palidzējis, kam darijis labu. Man liekas kaut kā tā.

par ko tieši raksti?

Teicamniek, vai esi tur biji, ka zini, ka Tev kāds ko jautās?:)

Teicamniekam taisnība! Viegli ir nonākt disbalansā, kad, trenējot fiziskās kvalitātes, aizmirst par garīgajām.

Hashtreck, vai fiziskās un garīgās kvalitātes ir pretpoli? Protams, ja ar "garīgajām kvalitātēm" definējam tikai cilvēku apziņā ieshēmotos 10 baušļus, tad fiziskās aktivitātes diez kā tur neiederās:) Kaut gan mīlēt apkārtējos kā sevi pašu var arī caur fiziskām aktivitātēm:D

Toch par ko te vispaar ir saruna...par to,ka piem.man patiik skriet un nevis dzert kkur baaraa vai par to,ka peec skrejiena man patiik par pieminju sanjemt diplomu un medalju,par noskrieto...protams tam,kas buus tur taalaak,diplomi nav vajadziig,bet shobriid tas ir foshi :)

Man sports ir kā,ticīgajiem dievs.
Labāk savu veselību sabojāju ar sportu,nekā ar alhakolu vai cigaretēm.Es vissmaz varēšu vecumdienās uz medaļām un kausiem paskatīties.Iegrimt foršajās atmiņās par pavadīto laiku sportā. Bet alhakoliķi,cigarešu cienītāji vai mazkustīgās dzīves piekritēji varēs tikai vaidēt!!!
Bet es jau ceru ka arī vecumdienās ,spēšu kustēties un saņemt pozitīvās emocijas no sporta.

Priecājos par tiem tantukiem un onkām, kam pāri 60 un 70, kas skrien...un - ātri skrien...ātrāk par mani :) Ceru, ka arī es vecumdienās nesēdēšu dīkā uz soliņa un neaprunāšu garāmgājējus, bet skriešu :)
Man sports ir kā, ticīgajiem dievs. Ritvar, skaisti teikts. Starp citu, Ritvar, vai gadījumā neesi kādreiz soļojis? Skatījos, ka Tev arī tāds interesants skriešanas solis...

Varbūt, ka saucam to smaidošo cilvēciņu, kas mūsu jaunajā emblēmā par skriešanas dieviņu:) Piekrītu Ritvaram, ka katram ir savs dievs. Problēmas sākās, ka kāds vēlas uzpiest citiem savu lielo Dievu. Tipa: "Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, tev nebūs citus Dievus turēt manā priekšā".

Nē, nesaucam gan to cilvēciņu par skriešanas dieviņu!

Nu, teicamniek, ja jau Tu tā domā, tad kāpēc rīkojies pretēji? ;) Marš uz Tallinu pie nāriņmeičām! :D

vargans said:
Priecājos par tiem tantukiem un onkām, kam pāri 60 un 70, kas skrien…un - ātri skrien…ātrāk par mani :) Ceru, ka arī es vecumdienās nesēdēšu dīkā uz soliņa un neaprunāšu garāmgājējus, bet skriešu :)
Man sports ir kā, ticīgajiem dievs. Ritvar, skaisti teikts. Starp citu, Ritvar, vai gadījumā neesi kādreiz soļojis? Skatījos, ka Tev arī tāds interesants skriešanas solis…


Esmu nodarbojies ar soļošanu.Pat pagājušo gad,bet šogad soļošanu izlaižu.Domāju ka varētu nākošgad ,kādās sacencībās uzsoļot!
Mans skriešana stils ir smagnējs.Un skrienot Kūldīgā,tas bija vēl briesmīgaks! Jo skrēju ar labās kājas traumu!Lai pārciestu sāpes,nācās ar labo kāju veikt mazāku soli.
Kā es pats saku,tad skrienot izmantoju gandrīz visu muskuļus.

Tad mana "acs" mani nepievīla. Soļotāji (arī skrienot) strādā ar gurniem... Neesmu soļojusi nu jau vairākus gadus, kaut kustības vēl joprojām manu - it sevišķi Kuldīgā pa garo lēzeno kalnu - skrienot uz robežas ar soļošanu to bija vieglāk pieveikt.
Ceru, ka līdz Valmierai būsi, Ritvar, traumu saārstējis! Lai veicas!