Forums

Pirms pāris gadiem sāku aktīvi sportot, kā arī iegādājos pirmo pulsmetru. Pārbaudiju cik daudz "sulas" varu izspiest no sevis - bija 202 bpm. Vēl pagāšgad stirnu bukos kalna karalī uz beigām dabūju 199 bpm. Visu šo laiku piestrādāju pie zemā pulsa trenēšanas, kas ir devusi redzamu rezultātu - kādreiz skrienot līdz 150 bpm bija 07:40 min/km, tgd ir 06:42.

Pēdējā stirnu bukā kalnu karalī skrēju cik jaudas, maks pulsu dabūju 189.
Vai varētu būt ka labāk uztrenētai sirdij ir mazāks max HR?

Pats gan nepiedalījos, bet tā baumo, ka pēdējā SB kalnu karalis bija pa stadionu, nevis kalnā. Ja tā, tad domāju, ka diezgan droši, ka nākamajā skrējienā pret kalnu spēsi sasniegt savus ~199 bpm.

Max HR vispārīgi rēķina 220-vecums gados. No tā var secināt, ka tas samazinās, cilvēkam kļūstot vecākam. Ņemot vērā, ka jauni sportisti ar labu trenētību spēj sasniegt augstu max HR, tad domāju, ka nav tiešas korelācijas trenētībai un max HR. Domāju, ka trenētai sirdij būs augstākas darbspējas aerobajā zonā, savukārt pie augstas slodzes arī tā spēs uzrādīt augstu max HR atbilstoši cilvēkam, jo katram tie rādītāji jau ir individuāli.

Maksimālo pulsu nevar pazemināt.
Var pazemināt pulsu pie attiecīga tempa tikai.

Jo vairāk muskuļu darbojās un jo tie lielāki, jo lielāks asins/skābekļa pieplūdums nepieciešams. Jo sirds katra cikla pārpumpētās asins tilpums lielāks un vairāk skābekļa katrā asins tilpuma vienībā, jo mazāks pulss nepieciešams, lai organisms iegūtu vienu un to pašu rezultātu. Jo vairāk mitohondriju un kapilāru, jo efektīvāk organisms izmanto asins skābekli. Skābekļa trūkums asinīs parastajam skrējējam nav limitējošais lielums.
Ja trennējoties samazinās max pulss, tas ir normāli, jo visa sistēma paliek jaudīgāka un laktāta (anaerobā glikozes izmantošana enerģijai) uzkrāšanās sākas pie zemāka pulsa.

Vēl gribu piebilst, ka visu sistēmu efektīvāku padara arī organisma spēja uzkrāt glikogēnu un taukus muskuļos netālu no mitohondrijiem. To var labi uzkačāt skrienot garos tukšā dūšā bez želejām un palīdz arī intermittent fasting.

Sveiki.
Bet kā tad ir jātrenējas tālāk? Tad, kad organisms ir jau trenētāks. Man ar pulsiem ir ļoti līdzīgi, ka senāk pie augstāka pulsa bija daudz vieglāk skriet nekā tas ir tagad. Tāpēc man ir jautājums - kā ir jātrenējas tālāk? Vai jāskrien ātrie treniņi pie tādiem pašiem pulsiem kā līdz šim (lai arī sajūtas ir krietni grūtākas) vai tad pie zemāka pulsa?
Un vai laika gaitā sliekšņi tiešām nemainās? Es saprotu, ka to ietekmē arī vecums, bet tieši trenētība- vai tā nepazemina sliekšņus?

Gadi iet, max pulss pazeminās. SB nav baigi labs analīzes kritērijs, jāiet uz LOV ja ļoti interesē šis jautajums

Man šķiet, ka te Tu kaut ko esi pamatīgi novienkāršojis vai pārpratis. Jo labāk trenēta aerobā sistēma, jo augstākā pulsā tas turpina strādāt aerobi -> jo vēlāk (pie augstāka pulsa) sāk strādāt enerģijas uzņemšana no glikozes.

einmed said
jo visa sistēma paliek jaudīgāka un laktāta (anaerobā glikozes izmantošana enerģijai) uzkrāšanās sākas pie zemāka pulsa.

Kurā pulsa zonā Tev ir grūtāk skriet? Ja kādreiz varēji skriet pie pulsa 140 ar 5min/km, bet tagad tikai 6min/km, tad Tu, ļoti iespējams, esi hroniski pārtrenējusies un/vai nepareizi trenējusies.
Normāli jābūt, ka pie viena konkrēta pulsa ar laiku jāspēj ātrāk un ātrāk skriet.

Cita lieta, ka kādreiz aerobais slieksnis bija, teiksim, 130 un pie 130 skriet bija vieglāk (un tas notika lēnāk), bet tagad aerobais slieksnis ir uztrenēts un ir jau, teiksim, 160 un pie šāda pulsa jau skrien būtiski ātrāk. Loģiski, ka tas ir daudz grūtāk kājām.


antra said

Sveiki.
Bet kā tad ir jātrenējas tālāk? Tad, kad organisms ir jau trenētāks. Man ar pulsiem ir ļoti līdzīgi, ka senāk pie augstāka pulsa bija daudz vieglāk skriet nekā tas ir tagad. Tāpēc man ir jautājums - kā ir jātrenējas tālāk? Vai jāskrien ātrie treniņi pie tādiem pašiem pulsiem kā līdz šim (lai arī sajūtas ir krietni grūtākas) vai tad pie zemāka pulsa?
Un vai laika gaitā sliekšņi tiešām nemainās? Es saprotu, ka to ietekmē arī vecums, bet tieši trenētība- vai tā nepazemina sliekšņus?

Sandijs said

Man šķiet, ka te Tu kaut ko esi pamatīgi novienkāršojis vai pārpratis. Jo labāk trenēta aerobā sistēma, jo augstākā pulsā tas turpina strādāt aerobi -> jo vēlāk (pie augstāka pulsa) sāk strādāt enerģijas uzņemšana no glikozes.



Neesmu sajaucis. Ja sirds ražīgums (asins izgrūde pie katra sitiena) pieaug, anaerobais slieksnis tiek sasniegts pie zemāka pulsa. Pretēja situācija var būt, ja pieaug muskuļu masa; tiecoties pēc ātruma, samazinās skriešanas ekonomiskums; samazinās sirds ražīgums; sirds strādā neefektīvi pie augsta pulsa (nepilnīga asins izgrūšana, pretplūde caur vārstiem); tiek specifiski strādāts pie laktāta pārstrādes efektivitātes. Šī pretējā situācija var būt vērojama "sportistiem". "Fizkultūriešiem", veselīgas skriešanas piekritējiem tā nedraud.

No kurienes Tavi secinājumi?

https://www.trainingpeaks.com/blog/how-proper-training-affects-lactate-threshold-heart-rate/

einmed said
Neesmu sajaucis. Ja sirds ražīgums (asins izgrūde pie katra sitiena) pieaug, anaerobais slieksnis tiek sasniegts pie zemāka pulsa. Pretēja situācija var būt, ja pieaug muskuļu masa; tiecoties pēc ātruma, samazinās skriešanas ekonomiskums; samazinās sirds ražīgums; sirds strādā neefektīvi pie augsta pulsa (nepilnīga asins izgrūšana, pretplūde caur vārstiem); tiek specifiski strādāts pie laktāta pārstrādes efektivitātes. Šī pretējā situācija var būt vērojama "sportistiem". "Fizkultūriešiem", veselīgas skriešanas piekritējiem tā nedraud.

Mani secinājumi (tiek specifiski strādāts pie laktāta pārstrādes efektivitātes) sakrīt ar Tava linka info.