Biedriem

Forums

Please consider registering
guest

Register | Lost password?
Advanced Search

— Forum Scope —




— Match —





— Forum Options —





Minimum search word length is 4 characters - maximum search word length is 84 characters

Topic RSS
Kuks - NRM 2013 :)
09/08/2012
13:32
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 622
Member Since:
19/03/2012
Offline

Mierīgi uz priekšu - otrdienas "kalnu" treniņu izlaidu - lietus un mūsu pludmales volejbolistu (OK - sava slinkumiņa un vēlmes atpūsties) dēļ :) Savukārt trešdien, par spīti patīkamai smeldzei presītes un krūšu/plecu rajonā, pieveicu spēka vingrinājumu kompleksiņu ar skriešanas pauzēm.
Uz ceturtdienu bija sazīmējies kupls bariņš dalībai Biķernieku koptreniņā/rīta rosmē. Tad nu trešdien čučiņāt devos laicīgi, lai varētu pamosties un nekavēties - tomēr divdesmit minūšu iesildrikša attālumā dzīvojos. No rīta paspēju ne tik muti nomazgāt, bet ikrīta kapiju ar pienu un auzas ar to pašu pienu iekost (izrādījās - ne visai gudra doma, bet par to vēlāk). Biķernieku trase bija aizvērta, bet ne aizslēgta - pavēru vārtus un devos iekšā...tik vien bija laiks, lai pamērotu pa pārsimt metriem katrā virzienā no tikšanās vietas, kad jau ieradās Maffija un Andulis - lēnu riksi devāmies pretī pārējiem dalībniekiem, kuri aplī iekļuva no Motormuzeja puses - Signim, Edgaram un Valdim...vēl pēc brītiņa pievienojās arī Artūro...bet savu individualitāti (Ka nospriedām - viņam vnk patīk skriet nevis ar visiem TURP, bet gan vienam ATPAKAĻ) nodemonstrēja Guncha - esot trasē, taču mērojot apļus pretējā virzienā :) Mierīgi rikšojām pļāpājot cik nu kurais bija nolēmis - es atdalījos pēc kādas stundiņas (un četriem ar astīti MM apļiem) - tomēr vēl gabaliņš līdz darbam jāpaspēj bija... Trešajā aplī sāka dīvaini knikšķēt labā potīte - knikšķu sērija (ar īsiem pārtraukumiem) pavadīja mani līdz pat skrējiena beigām - hmm, arī tagad tāda nedaudz jokaina sajūta tajā potītē - it kā nekas nesāp, bet mazliet kņudina...mjā, jāmeklē rezerves daļas :)
Plāns uz šo rītu realizēts ar uzviju - cerēju uz pusotras stundas mierīgo, sanāca 1:45h mierīgais paskrējiens. Pa apļiem gan pulsometrs bišķi apjucis bija - bij izdomājis pierēķināt kilometru pa virsu (hmm, caurmērā pa asfaltu tik dikti nekļūdās - Kuldīgā bija saskaitījis 21.057m - varbūt šoreiz mierīgais temps pie vainas...), bet nu kļūdiņu novērsu un piereģistrēju rīta rosmi astoņpadsmit kilometru garumā :)
Atgriežoties pie manis paša kļūdas ar brokastīm - pusceļu uz darbu un atsildīšanās vingrinājumus nācās pavadīt ar sasprindzinātu un ļoti mentāli kontrolētu muguras lejasdaļu - kkā barības trakts nepavisam nebija sajūsmā par brokastīm sekojošo fizisko izklaidi :) Bet - viss ir labi, kas labi beidzās...nākamreiz pirms rīta rosmes centīšos šādu pārtiku neuzņemt :)
Rītdien - relaksiņš un sestdien - nedēļas tempa riksis LSC stundas skrējiena ietvaros.

09/08/2012
13:53
maffija
maffija
Zinātājs
Members
Forum Posts: 255
Member Since:
11/09/2011
Offline

Kuk, skrienot tev blakus, es vēl baigi domāju, kas tev tajā kabatā varētu tā knakšķēt, bet izrādās, ka tā bija tava potīte :D forši!

09/08/2012
14:03
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 622
Member Since:
19/03/2012
Offline

maffija said
Kuk, skrienot tev blakus, es vēl baigi domāju, kas tev tajā kabatā varētu tā knakšķēt, bet izrādās, ka tā bija tava potīte :D forši!

Prieks, ka tev bija par ko padomāt :D Bet nu vispār - tā potīte man visu laiku tāda...nu tāda...bet šitik ilgs un nepārtraukts knikšķis sen nav bijis...biedējoši :)

15/08/2012
09:03
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 622
Member Since:
19/03/2012
Offline

Kuks said
Rītdien - relaksiņš un sestdien - nedēļas tempa riksis LSC stundas skrējiena ietvaros.

...ka tik ne arī - riktīgi jau izdevās izmēģināt spēkus stundas skrējienā :D Piektdien noskatījos kā "Māris Štrombergs parāda, ka viņš ir Māris Štrombergs... ...apspēlē Villabiju, apspēlē Fīldsu..." :D Sestdien no rīta pamodos un īsti nesapratu - pa nakti galva izaugusi uz pusi lielāka vai kas - kkāds neizprotams vīruss piemetās - vasaras vidū pamatīgākās iesnas saķēru :( Tad nu sestdienu un svētdienu pavadīju dakterējoties ar visādiem pļavas/mežmalas/meža zālīšu uzlējumiem (iekšķīgiem un ārīgiem), lai pirmdien būtu daudz maz uz strīpas. Izdevās - vēl jau sekas ir jūtamas, bet galva vismaz pušu nesprāgst... Mjā, eku šamais ir - "...Latvijā pienācis negaidīts rudens...", skatos forumā - šķiet, ka neesmu vienīgais, kuru šitāda ķibele (iesnas) tieši šajā nedēļas nogalē pieķērusi - varbūt sazvērestība??? :)
Pirmdienas pēcpusdienā vēroju laika zīmes pa logu un tomēr nenoturējos - devos laukā pavingrot uz stieņiem un mazliet paskriet (ar mērķi - nesasvīst). Gan vingrošanā, gan skrējienā uzvedos mierīgi, lai nesatracinātu apārstētos baciļus, bet likumīgais piecītis tika pievārēts. Aiz gara laika atradu pielietojumu vēl vienai metāla konstrukcijai (atcerējos vēl vienu piemīlīgu vingrojumu tricepsam).
Vakar diezgan šaubīgi, bet tomēr devos uz Juglas apļiem. Pa ceļam Dieviņš centās tā maigi vest mani pie prāta - gan sarkanās gaismas uz veloceliņa slēdza iekšā (pirmo reizi - visos sešos maršruta luksoforos trāpīju uz sarkano), gan lielām, retām pilēm ūdeni uz galvas šķieda - nu bet es kā āzis - neatlaidos :) Tiesa gan, rudens iestāšanos atzīmēju ar garā (lai arī plānā) skrejamkrekla uzvilkšanu :) Pats skrējiens, kā jau gaidīts, sanāca lēnāks kā iepriekš. Joprojām pirmo apli turējos drošā attālumā aiz lielā vienapļinieku bara (līdz ar to - diezgan pieklājīgs apļa laiks), otrajā aplī - skrienot vientulībā un cīnoties tikai ar laikrādi, temps dabiski nokritās un finišā ieskrēju par minūti vēlāk nekā iepriekšējā reizē. Nekas, tāpat šo skrējienu ieskaitīju kā pievārētu nedēļas tempa riksi :) Otrā apļa laikā radās neķītra doma - nu tak jāsaņemās un jānoskrien kādreiz tikai viens aplis, lai pārbaudītu kādu tempiņu varu aplī noturēt (nedomājot par to, ka vēl viens pēc tam jāskrien)...doma tā kā jāsaglabālīdz nākamajai reizei vai arī jāatstāj uz pēdējo kārtu :)

16/08/2012
13:06
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 622
Member Since:
19/03/2012
Offline

Pirmā maģiskā robeža ir sasniegta - 1000km noskrējiens piecos mēnešos un desmit dienās :)
Vakar mazliet izmainīju (laikam jau intensīvāku) stieņu skrējieniņu - pa vecam 1800m aplļi, pēc katra apļa 4 vingrinājumu komplekss - sanāca vairāk neproduktīvās atpūtas; pa jaunam - 900m apļi, pēc katra apļa 2 vingrinājumu komplekss (pārmaiņus: pievilkšanās un triceps; pumpīši un prese) - vingrinājumi sanāk intensīvāki, bet atpūta - tieši skrējiena laikā. Pašam jau šķiet, ka ir OK :)
Šorīt pa kluso izlavījos no mājas uz rītarosmi. Trasē ierados no meža un mierīgi devos pulksteņrādītāja virzienā - sastapu gan iepriekš piefiksēto opīti, gan Gunchu, bet ne pieteiktos kolēģus (varbūt, labi ka tā - kāpēc labi, par to tālāk). Nomēroju savā tempiņā (pulss zem 140) vienu aplīti....tad otru un izdomāju - hmm, varbūt visi skrienam vienā virzienā pa šo apli (šoreiz nebija atrunāts, kā satiksimies). Tad nu griezos riņķī un turpināju rikšot pret pulksteņa virzienā - eureka! aiz pusotra līkuma abi Biķernieku brašuļi tika sastapti. Pievienojos un tālāk jau cilpojām trijatā...mjā, te nu viegli pajuka mana "mierīgā rītarosme" - puiši nepiespiesti turēja tempiņu nedaudz zem 5min/km (vismaz tā mans pulsārs rādīja)... OK, biju jau plānojis garo skriet pēc principa 3/1 - pēdējā ceturtdaļā (apm.20min) pakāpinot tempu līdz pusītes ātrumam...sanāca šo ātro ceturtdaļu veikt pa vidu nevis beigās... Divus apļus noskrēju kopā ar viņiem (paldies par tempa turēšanu Edgar un Artūr:)), pirmajā kilometrā vēl drusku iesaistoties sarunā, bet tālāk jau tīri klausoties, izmetot pa kādam vienkāršam, nepaplašinātam teikumam un apskaužot tos, kas var brīvi runāties :) Nebija jau nāves numurs, pulss turējās ap 150 tikai, bet tas nu galīgi nav mans komforta ātrums :) Pēc diviem apļiem atvadījos un jau mierīgāk turpināju ceļu uz darbu. Finālā - izskriets brīvdienu pusotrstundenieks ar paātrinājumu un sasniegta četrciparu kilometrāža šajā gadā :)
Ak jā, šoreiz ņēmu vērā iepriekšējo pieredzi - no rīta nolocīju tikai vienu banānu (ne kafiju, ne musli ar pienu) - banāns skrējienā netraucēja, bet organisms tāpat diezgan izbrīnīts par to, ka tik agri kkas jādara, kkur jāskrien :) Mjā...laikam jau pie rīta skrējieniem ir tomēr jāpierod :)
Kas vēl šonedēļ - nav izpildīts vēl mierīgs 5km riksis un 8x400m intervāli - neskatoties uz Prāta Vētras konci sestdien, šos tomēr vajadzētu izskriet (intervālus reāli neesmu skrējis kopš maija)...

16/08/2012
13:52
Edgars Simanovičs
Edgars Simanovičs
Riga
Zinātājs
Members
Forum Posts: 257
Member Since:
27/06/2010
Offline

Kuk` es vienreiz ar iebrzos ar rīta pārslām un pienu, izrādās piens ir "smags" un vairāk es tā nedaru.
Arī manā rīta ēdienkartē pirms skriešanas ir kāds banāns vai divi, vai trīs! :P
Par tempiņu, nu tā kaut kā sanāca, bet zini kā, treniņos grūti mačos vieglāk! :)

Jāsaka arī Tev paldies, bija foršais labrīt!

p.s. Opītis šorīt sveicinājās! :)

Rezultātu neveido pulkstenis vai čips, to dara treniņi!
16/08/2012
15:47
jupe
jupe
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 625
Member Since:
22/10/2011
Offline

Kuk, apsveicu ar apaļo 1000 km jubileju! Tā turpināt!

23/08/2012
08:45
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 622
Member Since:
19/03/2012
Offline

Pēc sasniegtā tūkstoša pagājušās ceturtdienas pievakarē pavisam mierīgi aizrikšoju vēl uz mājām. Piektdiena plānota un gaidīta atpūtas diena - pie šī plāniņa patiešām novērtēju atpūtas labvēlīgo ietekmi uz organismu :D
Sestdiena pienāca ar patīkamu pārsteigumu - šķiet, ka augusta vidus Latvijā tomēr ir vasara...izmantoju, iespējams, pēdējo šīs vasaras dienu un ripinājos uz jūru. Vismaz priekšpusdienā tauta vēl nebija noticējusi, ka diena patiešām būs saulaina - Kalngales pludmalē bija vien daži atpūtnieki... Izmantoju situāciju un izskrēju sestdienas īso riksi - basiņām līdz Garciema pludmalei (paskatīties, vai tur tikat maz tautas) un atpakaļ. Pa to laiku cilvēki bija jau saradušies, bet tomēr - ūdenī pārlieku daudzi nedevās iekšā...bet ūdenīc tāds veldzējošs :) Tā kā skrējiens bija īsāks, tad sanāca arī veiklāks - vidēji @5:41 - līdz šim mans ātrākais basais skrējiens (joprojām ķeru kaifu no skriešanas pa smiltiņām - perfekts skrubis pēdām)...
Sestdienas vakara Prāta Vētras koncerts neapšaubāmi ietekmēja vēlmi svētdien kkur skriet - ai, gan jau paspēšu...vai ta' kkur deg...šonedēļ jau gana saskriets :) Tā arī noslinkoju...pirmdien mazliet sevi pamocīju pie stieņiem. Otrdien atkal izmantoju laika apstākļus un aizņemtību, lai neizskrietu - mjā, pavisam slinks paliekos :)
Neko darīt - tāpēc vakar nolēmu atdot parādiņu un izskriet jau no pagājušās nedēļas iekavēto intervālu treniņu. Parakņājos piezīmēs - iepriekšējo reizi intervālus biju skrējis 1.maijā - vēl gatavojoties uz NRM pusīti...līdz ar to vakar bija interesanti - vai kkas ir mainījies vasaras laikā (saskrietā kilometrāža; soļa maiņa; galu galā - kāds ir pulss intervālos...) Patiešām šķita, ka esmu nocieties pasprintot - pirmo 400m apli izskrēju 1:24 (katru nākamo - lēnāk, bet tikai divos par sekundi neiekļāvos plānotajā normatīvā - 1:36). Loģisks bija arī pulsa nomierināšanas laika pieaugums, ja pirmajās atpūtās pietika ar pusotru minūti ilgu tipināšanu, lai pulss nokristu zem 140; tad intervālu beigās, lai nomierinātos, atpūtas 200m bija jātipina 2:00+. Savukārt pašos intervālos maksimālais pulss uzskrēja mazliet virs 170...pēc tam pašsaglabāšanās instinkts (laikam) vnk neļāva forsēt un likties ārā uz maksimumu (ar domu - nu plānotajā normatīvā taču iekļaujos, tad kāda velna pēc pārcensties). Kopsavilkumā - sajūtas patīkamas; šāda izlādēšanās bija tas, kas pietrūka; pa reizei nedēļā patrenēt finiša spurtu (lai nesanāk kā Kuldīgā) būs forši :)

27/08/2012
10:58
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 622
Member Since:
19/03/2012
Offline

"Prāts ir Dieva dāvana - dažiem ir, dažiem nav!" - ļoti precīzi raksturo manu pagājušās nedēļas otro pusi...un arī šībrīža sajūtas.
Ceturtdienas rīts iesākās ar pāris stundu izstaigāšanos pa pārpurvojušos mežu - meklējot/apskatot mācību vietas. Viss jau būtu bijis skaisti, ja ne neveiksmīgs lēciens pāri bebrupītei un neprecīza piezemēšanās - it kā jau nekas, tikai potīte izlocījās, bet ne sāpes, nekas cits nepiemetās...arī pēcāk sajūtām nekādas vainas.
Pēcpusdienā izskrēju tempa treniņu - uz Mežaparku, paskatīties kā rajons izskatās pirms Gāgas koncerta. Ne velti plānos starp ātruma treniņiem ir vismaz diena starpā - skriet tempu nākamajā dienā pēc intervāliem nebija nekāda gaišā doma. Plānots bija 45min treniņā pa vidu 25min ātrajā daļā sasniegt un kādu kilometru noturēt ātrumu @4:12 - nesanāca... Sākums bija ļoti OK - desmit minūšu iesildīšanās (nepilni divi km, pulss zem 135); pēc tam mierīgs kāpinājums - pirmo kilometru zem 5:00, nākamo zem 4:40, tad vēl kāpinājums uz 4:20, bet noturība te arī pazuda - šajā tempā kilometru nenoturējos... Pēc tam temps nokritās - līdz 25min fāzes beigām centos saglabāt vismaz zem 4:40, tas izdevās, taču gandarījuma nekāda. Pēc tam atsildīšanās 12min; treniņā MaxHR-169; VidHR-151; dusmas uz sevi - pirmkārt par nemotivētību, otrkārt par muļķīgu pārcentību, skrienot divus ātrumniekus pēc kārtas - nu tak jāsaprot, ka esmu iesācējs amatieris, jākrāj bāze, nevis "jāplēš pakaļa" par katru cenu... Grrr... Bonusā - pieaugoša nepatīkama sajūta labās kājas apakšstilbā (no potītes līdz pusikram) - iepriekšējās dienas interāli, rīta izļurkājiens un vēl šis tempa mēģinājums - "čempionu" kombinācija :)
Piektdienu paņēmu brīvu, lai atpūstos pirms sestdien paredzētā mūža garākā skrējiena - LSC 30km Mežaparkā. Mērķi uz trīsdesmitnieku - noskriet, vēlams zem 3h; optimistiskais - zem 2:50h (tātad ar vidējo tempu 5:40). Ierodoties uz startu, tiešām sajutos kā Noskrien! koptreniņā - principā visapkārt vieni mūsējie :) Pie klubiņa nepiederošie kkā tā izklīda, pa saviem mazajiem ģimeņu pulciņiem, bet mūsējie tieši finiša zonā tā arī tusējās - patīkami (būtu iederējies pat Noskrien! plakāts :)). Lēns riksītis līdz starta vietai, saviesīga papļāpāšana un šī skrējiena plānu apspriešana. Starts - tādā nepiespiestā bariņā kādi septiņi (ja atminos precīzi) noskrienieši kopā (ātrie jau uzreiz aiznesās) uzsākām pirmo apli. Sacensības darīja savu - plānotā mierīgā ap sešminūšu tempa vietā - no starta ātrumiņš uzreiz palēca zem piecām minūtēm...nekas. Pirmā apļa laikā vēl mazliet paretojāmies - pieslēdzos Maffijai un Dzincham; apļa otrajā pusē nācās veikt mazo PitStop - atsējās bota, sašņorēju un - izlēmu neķert iepriekšējos biedrus rokā, bet skriet kopā ar Evitu (eees). Tā nu arī apļojām - ātrums ļoti saskanīgs - aplis 14:15min. Vairāk koncentrējos uz pulsa noturēšanu normas robežās - zem 160 (bija doma ar šādu pulsu pieveikt pusmaratonu un tad jau pēdējos apļos redzētu kā būtu - varētu paātrināties). Kopā skriet tomēr interesantāk, it īpaši pa šādu ne visai garu un diezgan vienmuļu apli. Papļāpājām, pakavējām viens otram laiku - PALDIES par kompāniju. Tā arī pievārējām pusmaratonu, bija atlikuši vairs tikai trīs apļi līdz finišam, temps ļoti OK, lai bez problēmām ne tikai iekļautos optimistiskajā finiša laikā, bet pretendētu pat uz 2:40h... Un tad - pirms došanās devītajā aplī, sabremzējos un piestāju pie somas, lai paņemtu jaunu dzēriena pudeli (atšķirībā no iepriekšējiem LSC mačiem, šoreiz biju pietiekami dzeramā sagatavojis un nesu pudeli visu laiku līdzi); paņēmu trešo pudelīti, atsāku skriet un - nezinu kas, bet vnk neļāva vairs atsākt... Ne nu krampis (to sajūtu zinu ļoti labi), bet kkāds cits briesmonis iemetās labajā apakšstilbā... Sāpes nevis asas, bet trulas - vienārši muskulis nestiepjās un viss... Godīgi, tad visu skrējienu jau bija tā pati ceturtdienas sajūta kājā, ka kkas nepatīkams tur mājo, bet nu netraucē, vismaz tādā mierīgā piecminūšu tempā netraucēja skriet... Sākumā vēl mēģināju turēt tempu, bet pēc pārsimt metriem sapratu, ka nav vērts - tālāk cīņa tikai par atlikušās distances pievārēšanu. Devīto apli pieveicu 18min, desmito - 20min, pēdējo - praktiski visu apli nosoļoju (tā bija vieglāk, jo nevarēju vairs noturēt soli uz purngala), tikai no pēdējā līkuma līdz finišam uzskrēju (lai iekļautos vismaz 3h) - diezgan neveiklā, gļīrīgā papēža solī... Jaldies visiem, kas distancē apjautājās un uzmundrināja - vienatnē treniņā noteikti es būtu ātrāk padevies... Varbūt arī vajadzēja...nezinu - kolīdz sāku saudzēt labo kāju, tā izmainījās slodze kreisajai, un nepatīkamās sajūtas sāka rasties gan augšstilbā, gan cirksnī... Maratonā noteikti būtu stājies laukā, bet šajā gadījumā - pārāk maz bija atlicis, lai nefinišētu. Tad nu pēdējie trīs apļi sanāca kā pagara atsildīšanās - pulss no 155 (devītā apļa sākumā) nokritās līdz ļoti smukiem 128 (finišā) - nez kad vēl mačos finišēšu ar tik zemu pulsu :)
Sestdienas plānos vēl ietilpa došanās pēc NRR numura, taču...pēc nokļūšanas mājās, novērtējot kājas stāvokli, pieņēmu vienīgo sapratīgo lēmumu - izlaist dalību šajā skrējienā. Svētdienas rīta sajūtas deva apstiprinājumu lēmuma pareizībai - pēc pamošanās teju 30min pagāja, lai ar potītes apļošanu, iekustinātu muskuli un varētu pakustēties bez acīs cērtošām sāpēm - kāda tur skriešana... :) Šodien jau ir labāk, tautas medicīna nāk par labu, bet jautājums paliek atklāts - kad būšu tik nobriedis, lai ne tikai ieklausītos, bet arī sadzirdētu savu organismu un savas muļķības dēļ viņu nemocītu?

27/08/2012
11:29
OreMan
Valmiera, Rīga
Admin
Forum Posts: 1612
Member Since:
22/07/2009
Offline

Kuk, bet šāda pieredze arī vajadzīga, citādi šīs sajūtas tikai pēc nostāstiem būtu dzirdējis un nākamreiz (varbūt atbildīgākā momentā, mačos) tās uz savas ādas izlīstu nemanot. Tagad vismaz zināsi, ko vajag, ko nevajag darīt, viss jau nāk ar paša pieredzi, un gudrs tas, kas no tās ko jaunu iemācās :)

The harder the surface and the less between your feet and the ground, the softer the landing.. –> www.youtube.com/v/kpnhKcvbsMM
27/08/2012
11:55
eees
eees
Riga
Zinātājs
Members
Forum Posts: 353
Member Since:
02/05/2011
Offline

Es jau domāju-nez kur paliki pēdējos 3-jos apļos, biju gaidījusi, ka noķersi, bet nu tagad skaidrs, kas par lietu... Jebkurā gadījumā Paldies par kompāniju-forši turēji man tempu! :)
Un ceru, ka kāja drīz pāries un varēsi atkal pilnvērtīgi skriet! :)

27/08/2012
12:03
Uldzha
Uldzha
Liepāja
Zinātājs
Members
Forum Posts: 169
Member Since:
14/10/2010
Offline

Neforši. Bet diemžēl pieredze ir tāda lieta, kas var atnākt sāpīgā veidā :(
Kuk, veiksmīgu veseļošanos un stabilu atgriešanos pie kilometriem!

27/08/2012
19:00
jupe
jupe
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 625
Member Since:
22/10/2011
Offline

Kuk, sēdi rāms! :) Vismaz kādu laiku. Ļauj kājai atpūsties. Ko ta lasīsim, ja Tu neskriesi, iedzīvojies kādā riebīgā traumā? Mums Tevi vajag i te, i mūsu komandā. ;)

27/08/2012
20:07
Regulatus
Zinātājs
Members
Forum Posts: 89
Member Since:
04/04/2011
Offline

Mums ar Kuku vienāda pieredzes gūšana "negausīgā skriešanā".

Tik man vēl pievienojās sāpes pēdas virspusē, kuras izstarojas pa visu pēdu, potīti ieskaitot.

Pa šo laiku biju pie Noveičukas un Grundmaņa. Tagad vingroju un mēģinu sev iestāstīt, ka drīz skriešu(Valmierā?). Bet paliek bailes no skriešanas, jo cik skrienu, tik mokos.

Ne mirkli neskrienu baudot skrējienu, jo visu laiku uzpasēju, te ikru muskuli, te ceļgalu vai potīti.

Skriet ta gribas! Sava veida pozitīva atkarība.

R.

28/08/2012
08:20
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 622
Member Since:
19/03/2012
Offline

Oppā - mākslinieciskās izteiksmes līdzekli "negausīgs" attiecībā uz skriešanu es nebūtu iedomājies, bet iegūto atkarību tas raksturo ļoti precīzi...
Nu neko - veseļojamies un tad laižam pēc dienišķās devas...

26/10/2012
12:47
gatca
gatca
Sigulda
Interesents
Members
Forum Posts: 8
Member Since:
04/05/2011
Offline

Bija interesanti lasīt šo gatavošanos procesu un sacensības, jo vienā brīdī bijām vienādā līmenī, kamēr neieskrēji zem 1:40 Kuldīgā, es jau 2 gadu "muļļājos" bez redzama progresa. Un tā gaidīju aprakstu par Valmieru, Siguldu, bet nekā :( vai tiešām trauma tik nopietna bija, ka skriešanai ir mests miers? kā nepabeigts romāns... pat nezinu vai beigas laimīgas vai nē

31/10/2012
08:15
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 622
Member Since:
19/03/2012
Offline

Beigas vienmēr ir laimīgas... ja beigas nav laimīgas, tad - tās vēl nav beigas :)
Nu ko - manā skriešanas pieredzē sākās trešais piegājiens :) Tieši divi mēneši bija pagājuši kopš LSC 30km mačiem, kad saņēmos un atkal ietērpos skrejamtērpā, lai atsāktu "pastaigas ar vēju" :)
Vispirms pa pagājušajiem mēnešiem - sākumā šķita, ka pietiks ar nedēļas atpūtu (apmēram nedēļu pēc traumas pamēģināju paskriet - izdevās kādus pārdesmit soļus - pēc tam tomēr sapratu, ka mocīt sevi nevajag, var sanākt vēl ļaunāk). Noteikti jāatzīstas, ka joprojām īsti nezinu, kas tā bija par traumu - iespējams, esmu vieglprātīgs, bet tā arī neesmu atrādījies speciālistam - principā šo laiku pavadīju vienkārši atpūšoties, pa laikam paklibojot (īpaši jau pirmajā mēnesī); oktobrī - dīvaini, bet labāk sajutos pēc tam, kad bija padota slodzīte uz kāju - garāki gabali pasoļoti vai kkur pakāpelēts... Tā nu sanāca pieteikties un tomēr izlaist vairākus lieliskus skrejampasākumus rudenī... žēl, bet nekas - nākamgad :)
Atgriešanās: pirms pāris nedēļām biju draugu talkā Cēsīs, kā kultūras pasākums bija paklīšana pa Cēsu apkārtnes skaistākajām vietām - sanāca arī diezgan pakāpelēt augšup/lejup; vakarā - pirtiņa; pa vidum arī kaktusu (agaves) sulas dzēriena un Mendeļejeva slavenā savienojuma baudīšana :D - rezultātā - pēc tās nedēļas nogales kāja sajutās apbrīnojami labi. Aizpagājušajā nedēļā darbā bija nakts orientēšanās pasākums - pamatā gan ejot, bet atsevišķos gludajos posmos arī paskrienot to trasi pieveicu - pirmā reize kopš augusta, kad izdevās paskriet (neklibojot) vairāk kā desmitus metru - domājams, ka tīri noskrēju ap desmitnieku... pa daļām :) Izlaidu vēl nedēļu (nosacīti, jo dzīvojos mežā un diezgan daudz pastaigāt sanāca) un tad pagājušajā ceturtdienā saņēmos, lai izskrietu "pa īstam" - tomēr ar prātu (tempu virs 6 min). Izmetu loku pa Mežaparka savrupmājām – zināma, līdzena trase ar labām iespējām pagarināt/saīsināt distanci. Noskrēju gandrīz 6km (pietika prāta nestiept apli garāku – gan jau noskrietu, bet vai vajag?), kāja sevi vieglā formā pieteica otrā kilometra vidū, bet nekas ekstrēms. Laikam jau divu mēnešu dīkstāve pie vainas, ka skrienot pat lēnāk kā 6min/km, pulss stabili turējās pie 150 :( Pēc finiša gan pāris minūtēs nokritās zem trīsciparu skaitļa, bet tomēr – pulss 150 ir sasodīti augsts. Skrējiena sekas: pozitīva pašsajūta par atgriešanos (biju riktīgi noilgojies pēc skrējiena); piedzīti ikri – atkal jau sekas dīkstāvei, muskuļi atslābuši un negrib visu masu uz purngala turēt (nekas, gan atkopsies); sajūtas traumētajā kājā – bez izmaiņām, sliktāk noteikti nekļuva. Nedēļas nogali izlaidu un pirmdien veicu nākamo „pieskrējienu” – virziens tas pats, temps vēl nedaudz lēnāks, distance par kilometru garāka. Pulss – tāpat ap 150; sajūtas kājā – divas vai trīs reizes sanāca neveiksmīgāk atsperties, bet citādi bija viss kārtībā; pirmajos kilometros izstaipījās/iesildījās ikri, pēc finiša tos vēl nopietnāk pastaipīju – piedzītā sajūta atkāpjas :)
Nu ko, tā lūk palēnām atsāku skriet, līdz NRM13 vēl vairāk kā pus gads – viss ir iespējams. Šodien vajadzētu būt trešajam skrējienam uz Mežaparku, doma ir vēl kādu kilometru pielikt, bet pulsu nelaist pāri 150 – šajā ziņā gan sajūta ir nožēlojama...
Paldies par atbalstu un interesi – „blogs” palēnām atgriežas :)

31/10/2012
09:53
M257
Grīziņkalns
Eksperts
Members
Forum Posts: 2630
Member Since:
15/03/2011
Offline

Ir tāda "fīča" novērota, ka pēc ilgāka pārtraukuma pulss debesīs, ātrums nekāds, izturība arī tur pat .. tikai lēnos skrienot varētu būt ilgi jāgaida līdz būs manāmi uzlabojumi tempā un pulsā, vajag arī nedaudz ātruma treniņus, bet ar tiem laikam prātīgi, ja jau trauma bijusi un nav vēl pārliecības, ka viss ir ok

Ne viss ir tā, kā izskatās.
31/10/2012
10:09
LauraX
LauraX
Rīga/Sigulda
Zinātājs
Members
Forum Posts: 297
Member Since:
23/12/2011
Offline

Kuks, beidzot ziņas no Tevis! Izlasīju ar interesi.. VSK Noskrien Iesācēji jau bija satraukušies un domāju ne mēs vienīgie.. Lai Tev izdodas ;-)

31/10/2012
10:10
laaga
Ikšķile
Zinātājs
Members
Forum Posts: 225
Member Since:
01/09/2009
Offline
100

Ar atgriešanos :)
Man arī šī šobrīd aktuāla lieta, un pieredze ir gana - ik pa laikam kopš 2009., kad sāku skriet, mani no trases noņem darbi, trauma vai angīna. Šobrīd esmu kārtējā atsākšanas stadijā, kad viss jāsāk ja ne no nulles, tad tuvu tam gan. Es ieteiktu - pacietību un vēlreiz pacietību. Skrējienus zemā pulsā (manā gadījumā turu zem 150), pāris mēnešus sarullēt kilometrāžu un tad jau arī var dažādot treniņus ar kādu našķi - tempiņiem. Pie tam šobrīd jau steigas nekādas arī nav un temps nekur nepaliks. Lai veicas!