VSK Noskrien

Sākusies pieteikšanās STILĪGĀKAJAM skrējienam “ZELTA KEDA 2010”, kas norisināsies 5. jūnijā Rīgā, Mežaparkā.  Līdz 14. martam noteikta MINIMĀLĀ dalības maksa: Ls 1.00. Bet, jebkurš var kļūt par skrējiena “ZELTA KEDA 2010” ATBALSTĪTĀJU, un, proti, ja uzskati, ka pasākums ir vairāk vērts – maksā vairāk! Pēc 14. marta pamata dalības maksa tiks piemērota saskaņā ar skrējiena nolikumu. Lasīt tālāk.

Izrādās, ka VSK Noskrien biedri skrien ne tikai Latvijā, bet arī citur. Apskatot karti, var redzēt vienu vientuļu skrējēju tālu prom no pārējiem – Īrijā. Mārtiņš tur dzīvo, strādā un gatavojas nu jau savam trešajam maratonam. Šādu unikālu gadījumu VSK Noskrien nespēja palaist garām un uzaicināja pāri jūrām skrienošo puisi uz nelielu interviju. Starp citu, tieši apraksts par Miami maratonu ir par Mārtiņa paveikto. Lasīt tālāk.

Viss sākās jau 2009. gada septembrī. Bija pēdējā diena, lai pieteiktos Dublinas maratonam. Uztraukums bija liels, jo pēdējie desmit gadi bija diez gan neaktīvi pavadīti sportiskajā ziņā. Gadu atpakaļ biju atsācis reizi nedēļā sporta zālē skriet pakaļ florbola bumbai un gada laikā biju noskrējis divus 10km skrējienus, un dažus 5km skrējienus. Rezultāti… tie lai labāk glabājas arhīvos. Lasīt tālāk.

Esi apdomājis vai nevajadzētu sākt skriet? Sniegs sāk kust, pludmales sezona arī nav aiz kalniem, vai vienkārši gribi tālāk dzīvot nedaudz veselīgāk. Skriešana šajā ziņā ir viens no risinājumiem. Ir daudz iemeslu kāpēc vajadzētu skriet un tik pat daudz iemeslu kāpēc tu sāc skriet. Bet viens no tā visa ir ļoti mērķtiecīgs – piedalīšanās sacensībās. Ne jau Olimpiskajās spēlēs vai Latvijas čempionātā, parastās, tādās kurās piedalās tavi kolēģi, draugi vai paziņas. Mēs šeit varam tev palīdzēt. Lasīt tālāk.

Līdz Nordea Rīgas maratonam ir palikušas tikai 16. nedēļas un šis ir beidzamais brīdis, lai iesācējs sāktu gatavoties. Lai arī ārā ar mašīnu grūti ir pārvietoties, kur nu vēl skrienot, bet pēc šī plāna pagājušā gada maratonam sagatavojās un noskrēja līdzīgos laika apstākļos. Sākuma nedēļas skrienot uz skrejceliņa sporta klubā, bet kad sniegs izkausēts, garos gabalus veicot ārā. Vai tu gribi noskriet maratonu? Lasīt tālāk.

Tajā brīdī, kad izvirzīju sev mērķi trijos gados noskriet maratonu, nebiju pieaugušā vecumā no vietas skrējis vairāk par desmit kilometriem. Man pat likās ka skriešana kā tāda ir murgs un pārākā garlaicība. Treniņi to visu izmainīja, pirmās sacensības nostiprināja pārliecību, ka tas ir tieši tas, ar ko es gribētu pavadīt kopā savu dzīvi un lai arī vēl ne reizi neesmu skrējis maratonu, tik un tā uzskatu ka pusmaratons ir mana distance. Tāpēc noskrien arī tu pusmaratonu 23. maijā. Lasīt tālāk.

Kopš esmu cieši saistīts ar gardēžu pasauli, esmu sācis darīt daudzas jo daudzas jaunas lietas. Kopumā esmu ievērojis, ka cilvēki, kam patīk labas lietas gastronomijas pasaulē – ir aktīvi un visu pamēģināt griboši cilvēki. Tā arī es aptuveni pirms gada izlēmu, ka man jāgatavojas maratonam. Kaut arī es kā sportists būdams (esmu trenējies basketbolā, kuru joprojām aktīvi spēlēju, un šobrīd vēl hokeju) man, protams, vienmēr ir gribējies noskriet maratonu. Tā teikt, gribās būt to izdarījušam. Taču kopš esmu saistīts ar franšīzes delikatešu veikalu Vom Fass, maratons ir burtiski man pienācis klāt. Proti, Vācijas Vom Fass dibinātāji izrādās ir lieli skrējēji jau gadu desmitiem. Mārketinga vadošais cilvēks Christoph Heidt ir ne tikai maratonists, bet pat pusprofesionālis, kas maratonu skrien 2h 29min. Lasīt tālāk.

Kilometri, kilometri, kilometri …. – gargabalnieka maize ziemā …. ne tikai apnīk ar laiku, bet pats trakākais, ka ātrums paliek kā gliemezim. Meklēju “izklaidi” mazliet sprintojot, vai dažu gabaliņu uzraujot pa Piejūras parka perimetru. Bet vēlamā efekta nav … nav gandarījuma no skriešanas. Situācija labi pazīstama un arī risinājumu gana labi zinu – neskatoties uz visiem aukstumiem – gribu sacensības! Pagājušo gadu izlīdzējāmies ar Grīziņkalna skrējieniem un tie gana labi palīdzēja, bet šoreiz meklēju tuvāk, jo atceroties Klaipēdas lieliskās sacensības oktobrī, (GINTARINĖ JŪRMYLĖ 2009) par kurām tā arī neizdevās uzrakstīt rakstu, ir palikušas atmiņas, ka šajā pilsētā es gribu atgriezties – šeit “broliai” prot rīkot sacensības! Lasīt tālāk.

Šā gada 1. janvārī notika tā, ka mēs, edGars un Kampars, noskrējām maratonu pa pludmali Liepāja – Jūrmalciems – Liepāja. Par to arī šis stāsts, no ievada ar Dzintara boulingu, līdz atvadām ar atiešanas skrējienu.

Boulinga pasākumā, kas bija jauks, bet par ko nav šis stāsts, runājām, kur un kā skriesim 1. janvāra skrējienu. Kofeīnam darbs pa kājām maisās, Mošķis uz dzimto pusi – Ventas krastā, brauks. Liepājā paliekam es un Kampars, jā ir vēl arī unknown un justmaris, bet kaut kā viņi vēl nav pielipuši mūsu ciešajam kodolam. Tad nu norunājam 1. datumā sazvanīties. Lasīt tālāk.

Piecēlos ap plkst. 6:00, tieši laikā, lai blakus esošajā ēstuvē pabrokastotu, konstatētu, ka mainīta mūsu lidmašīnas izeja uz citu, ne to, pie kuras nakšņojām, paklīstu pa lidostu, aplūkojot dažu veikaliņu piedāvājumu, un dotos uz izeju, lai kāptu ceļojuma turpceļa pēdējā transporta līdzeklī uz sava otrā pusmaratona mītnes zemi – Šveici. Lasīt tālāk.