Forums

Nezinu vai īstā diskusijas sadaļa. Vakar ar aizrautību skatījos Obeliksa filmu, kur temapts bija olimpiskās spēles… tur tiesa daudzi fakti bija sagrozīti, bet es iedomājos, ka šajās spēlēs bija skriešanas disciplīnas un dalībnieki bija pilnīgi kaili. Nebija viņiem, tad jaunākā modeļa Aisic vai Adidas apavi ar gēla amortizāciju un pēdas testi… varbūt kādam ir kādi mateirāli, kā grieķi skrēja ar basām kājām?! Pieņemu ka skrējiens notika pa smalkām, mīkstām smiltīm, bet tā kā Senā Grieķija bija diezgan attīstīta, tad varbūt medicīna glāba no traumām vai sportisti tika nolemti sāpēm? Neizslēdzams ir fakts, ka grieķiem bija skaista, labi trenēta ķermeņa kults, kas liedza viņiem kvernēšanu dīvānā un kas varētu norādīt uz skriešanas soļa attīstību jau agrā bērnībā! :)

trieciens ar laiku rada sāpes un traumas, kas var kļūt hroniskas! Esmu ievērojusi, ka ilgstoši kāpjot no zirga ar papēdi papriekšu sāpes aiziet līdz mugurai!

Tā vien šķiet, ka OreMan drīz apniks atkal un atkal stāstīt par skriešanu ar plikām pēdām un tās ietekmi (neietekmi) uz kāju un visa ķermeņa veselību. Varu Agy ieteikt pameklēt forumos daudz, daudz OreMan komentārus par šo lietu.

Antīkajā Grieķijā tie, kam vajadzēja skriet, tie skrēja. Gribi palikt dzīvs kariņā – skrien, negribi pērienu no trenera – skrien, piedzimi Spartā – skrien! Mums visiem ir milzīga izvēles brīvība – ja kaut kas skrienot sāp vai nesanāk, tad vienmēr var mēģināt savādāk vai vispār neskriet. Ja šķiet, ka bez gēla papēdī nevar paskriet, tad jāiegādājas gēls!

P.S. par sāpēm mugurā – ja sāpes no kājām reizi pa reizei aiziet līdz mugurai, tad tā var arī nebūt gēlu vaina, bet gan muguras skriemeļu vainu, ko der pārbaudīt. Un var jau uzreiz sākt pildīt vingrinājumus mugurai pa 15 min dienā, ja arī vaina nav tur, stipra mugura tāpat noderēs!