Quote
ar zināmu regularitāti skrienu jau pāris gadus.
gadās, ka skriet īpaši negribas, bet mazliet sevi piespiežot skrienas diezgan neslikti.
esmu gan pamanījusi vienu lietu: dažreiz, kad negribas skriet, sāk sāpēt celis, pēda, gūža- jebkas, kas varētu traucēt skriet. var jau būt, ka tās ir tikai manas iedomas, bet mans ķermenis simulē slimnieku, lai tik nevajadzētu skriet. (viss jau ir galvā)
jautājums- vai tas tiešām tā varētu būt, ka organisms "ieslēdz bremzi" un liek iepauzēt?
piemēram, vakar aizgāju gulēt ar domu, ka neskatoties uz aukstumu es šovakar skriešu (pēc dabas esmu ļoti salīga). pamodos ar sāpošu potīti, lai gan vakar nekādu traumu gūt nebija iespējams.
Quote
Varbūt pa dienu tomēr kaut ko nedaudz satraumēji, bet pietiekoši maz, lai nejustu, taču dienas gaitā sakrājās, kā arī pa dienu darbojās organisma dabīgā pretsāpju reakcija? Ir tā dažreiz bijis, ka sanāk satraumēties, reizēm pat nejūti kur un kā, bet pēc tam no rīta sāp vai arī var ieraudzīt zilumu
Quote
man tā ne pirmo reizi- rudenī arī vējainās un lietainās dienās bija tā, ka mēģināju saņemties iziet paskriet, bet pēkšņas sāpes celī vai gūžā… un nekāda skriešana
lai gan dienās, kad eju skriet ar prieku vai arī tikai mazliet sevi piespiežot nekādas sāpes nepiemetas
Quote
parasti, kad prāts nenesās uz skriešanu, tad vienkārši neskrienu, jo pieļauju, ka organisms negrib. Ja negrib, tad neuzspiežu. Lai gan ar riteni braucot tā ir bijis, negribās ar viņu braukt, bet kad sevi uzstūķē uz viņa, tad sāk sāpēt rokas, kājas, mugurua un vēl galva! :D
Quote
Arī ja negribas un šķiet, ka viss slikti, vajag aiziet pasportot .. ir divi varianti, vai nu viss tiešām slikti un var mest mieru pēc brīža, vai arī pie slodzītes visas kaites pāriet, pazūd un nav jāiznieko diena :)
Quote
Ja konkrēti laikapstākļi kā, piemēram, lietais laiks ietekmē veselību, tad varbūt arī ir savas pamats; cik dzirdēts tad tieši lietainā laikā cilvēki visbiežāk sūdzas par reimatisma vai vecu lūzuma vietu sāpēm.
Principā jau mūsu iedomām var būt ļoti liela ietekme uz mūsu veselību t.i. "placebo" efekts.
Quote
papucis rakstīja:
Arī ja negribas un šķiet, ka viss slikti, vajag aiziet pasportot .. ir divi varianti, vai nu viss tiešām slikti un var mest mieru pēc brīža, vai arī pie slodzītes visas kaites pāriet, pazūd un nav jāiznieko diena :)
Piekrītu 100% !
Reizēm gan ir tā, ka psiholoģiski ļoti gribas skriet, bet kad sāk, kaut kā tomēr neskrienas. Un ir bijušas reizes, kad nākas piespiesties, bet kad uzsāk, aiziet vnk superīgi. Jocīgi, vai ne?
Quote
nekā jocīga neredzu, daudz kas ir atkarīgs no psiholoģijas, vai tas ir slinkums, vai arī fizioloģija – bieži to lietu atrisina iesildīšanās, citreiz nepieciešams ritms – man visbiežāk ir jāsakārto galvā, lai treniņi aizietu kā pa sviestu. Visbiežāk tas notiek uz tādiem treniņu veidiem, kas nav gluži ikdiena (ātrumtreniņi/treniņi >25km .. utt)










Home
Add Reply
Add Topic
All RSS