Home
Add Reply
Add Topic
Labs rīts sākas ar laicīgu gulētiešanu, dabiski pamodos 6:30 – labāks noskaņojums un patīkamāk iziet paskriet, jo neesi samiegojies. Šorīt izvēlējos nelielu rīta distanci uzveikt sirdij patīkamā rīta lēnajā skrējienā, gaisa temperatūra -2, laiks drusku dranķīgs – nokrišņi no gaisa piesaluši pie skrejamā celiņa un asfalta, bet tik un tā jauks rīta sākums… Skrēju pa ierasto ziemas maršrutu RAF – Ozolnieki – RAF, plānotais distances garums 6.5km. Skrienot Ozolnieku virzienā nu jau pazīstamas rīta sejas var satikt – cilvēki dodas uz darbu, šorīt gan nebija liela celiņa noslodze – 2 cilvēki turp skrienot un 3 atpakaļ. Atpakaļ skrienot gadījās arī kāds iedomīgs, principiāls velo dzin, dzin, dzindzinātājs :) man jau protams jautri, bet kas un kā tad īsti bija… Skrienu un dzirdu, ka aiz muguras viens mēģina savu ierūsējušo klasisko velo trinkšķināmo atdzīvināt, pirmajā mirklī šķita – sveiciens agrā rīta sportistiem! Turpināju skriet nedaudz pievelkot vēl tuvāk kreisajai malai un viņš ar vien uzmācīgāk man aiz muguas turpināja mocīt savu trinkšķināmo – tā šis nosēdēja man astē sekundes 20 un tad es nolēmu atskatīties, kas šim par problēmu… Tad atskanēja "Pavācies taču malā!" un es šim atteicu – "vai Tev pa labo malu nepietiek vietas kur man apbraukt?". Velosispēdists atcērt "Bet ja pretim kāds cits velosipēdists brauks?", es viņu paturpinu "Paskatoties 1 km uz priekšu – tur … neviena … nav …", tad es pārkārtojos uz pretējo/labo celiņa malu, kas nav apzīmēta ar balto velosipēdu un dīvainis mani beidzot apdzina.
P.S. Pa labo malu mani varēja apdzīt vismaz 2-3 blakus braucoši velosipēdisti, jo veloceliņa platums ir ~3m un es skrēju pa pašu, pašu malu – šoreiz gan aizdomājoties par dienas turpmāko rīcības plānu kalšanu skrēju pa sarkano velobraucamo daļu. Un man kā aktīvam velosipēdistam, kas bezsniega periodā pārvietojas tikai ar velo (ja vien tas cilvēcīgi iespējams) arī nepatīk TĀDI cilvēki, kas aizņem velosipēdistu pusi, bet nepatīk tādā gadījumā, ja 3-4 cilvēki pārvietojas visā ietves platumā un nav iespēju apbraukt ne pa labo, ne pa kreiso pusi, tad arī es mēdzu uztrinšķināt – un pa vietu kura atbrīvojas apdzenu šos gājējus… gadās arī tā, ka izvēlos netraucēt/nebiedēt gājējus un apbraucu pa zaļo zonu… Zinu, ka pēc visiem man zināmajiem noteikumiem es tos šorīt pārkāpu, bet tai pat laikā ir principiāli velosipēdisti, kuri pieturās pie savas dzelžainās tramvaja stūres un ne par ko nevēlas apbraukt pa 2m brīvo gājēju pusi, kur 1km rādiusā nav nevienas dzīvas būtnes, kas varētu patraucēt šo manevru…
Morāle: netraucēsim tos, kuri pārvietojas ātrāk par mums!
Quote
Man arī tracina tādi gājēji, kas vairāki izpletušies pa visu trotuāru un soļo, nepievēršot uzmanību tam, kas notiek apkārt. Tagad, ziemā, tādus nevar apskriet, jo abpus trotuāram ir sniega kupenas. Ar velo vismaz nu mugurpuses varētu dot ziņu (ja ir `taure`), ka Tu tuvojies, bet ko darīt skrējējam? Jāuzbļauj kaut kas? :) Tā kā es parasti mutvārdu komunikācijā ar svešiem cilvēkiem pirmais neiesaistos, tad nākas izlīdzēties spraucoties garām un tā. Patīkami jau nav.
Vakar bija interesanti – skrēju pa meža taku jau pēc saulrieta, pilnīga tumsa, taku tikai vāji vēl redz, pateicoties sniegam. Skatos – divi tumši stāvi slāj pa priekšu. Tā kā skrienu ar Vibramiem, tad esmu praktiski nedzirdams. Taka kādu pusmetru plata, domāju, gan jau apskriešu kaut kā, jo viņi par laimi neiet blakus, bet viens aiz otra. Aizmugurējā ir tanta, pieskrienu pie viņas, bet viņa tā kā līgodamies iet no vienas takas puses uz otru (laikam jau kaut kā iespaidā..). Kāds bļāviens bija, kad mēģināju aizspraukties garām..! Priekšējais onka arī pagriezās, paskatījās abi, es aizskrēju tālāk, bet vairāk neviens tā arī neko neteica. Varu iedomāties, kā var droši vien pārbīties, ja tumšā meža takā pēkšņi kaut kas mēģina Tevi apsteigt :D
Quote
OreMan: Nedaudz līdzīgs atgadījums kā Tev, man bija pirms ~2 nedēļām, bet tikai uz gājēju celiņa. Vēlā un klusā vakara stundā skrienu jau tuvu finišam, pie NESTES uzpildes stacijas un tur 2 jautrītes iet pa priekšu, kaut ko runājoties un telefonā atskaņojot dažādas skaņas, īsti nevarēju izlemt pa kuru pusi viņas apsteigt, lai netraucētu viņu uzsākto jautrību… tā es klusiņām pa tīru celiņu paskrienu garām un viena no viņām TĀDĀ balsī pārbijusies iebļāvās itkā es viņu iztraucētu no miega nakts vidū pa logu lienot viņas istabā! Pēc apdzīšanas šķēroju krustojumu un tad dzirdu no aizmugures skaļā balsī "iģjiot"… Gribēju kā labāk (netraucēt), bet sanāca kā parasti (pārbiedēt)… Šajā gadījumā pat nezinu ko man vajadzēja darīt, lai nepārbiedētu – nedaudz vēlāk iedomājos par iespējamiem variantiem:
1) sākt skaļi klepot
2) skaļi dipadu, dapadu ar kājām pa zemi sist
3) šļūkt ar kājām pa zemi – bet kā gan tas izskatītos, ja sportisks čuvaks šādā stilā apdzen meitnes :)
4) skaļā balsī teikt "meitenes – jūs apdzen skrējējs", vai tamlīdzīgs teksts – būtu stulbi un noteikti izbiedētu ne mazāk kā klusā apdzīšana…
Quote
ja tracina, tad droši jāņem taurīte rokā ar lielāku gaisa pūslīti otrā galā un jāuzlabo sev garastāvoklis. Ja jau baidās, tad lai tā, ka slapjš biksēs. (vispār šis jokam, bet ja kāds patiesi izdarīs, es tikai pasmiešos)
10:33
Quote
pēc pēdējiem grozījumiem CSN ir šādi:
"293.13. 413.zīme "Velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem, netraucējot velosipēdu braukšanai;".
lai tiktu garām gājējiem var skaļāk ar kājām dipadu dapadu uztaisīt vai arī uzhraukāt zaļo un sulīgi nospļauties, bet ja labs noskaņojums, tad var arī uzriet, ņaudēt grūtāk :)
Quote
Kamēr būs tādi velobraucēji – zīmuļi tikmēr neko nevarēs padarīt. Cik pašai ir nācies saskarties tad velobraucējs un skrējējs pavisam normāli var sadalīt veloceliņu gan tai pašā, gan pretējā virzienā pārvietojoties :)
Quote
papucis said:
pēc pēdējiem grozījumiem CSN ir šādi:
"293.13. 413.zīme "Velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem, netraucējot velosipēdu braukšanai;".lai tiktu garām gājējiem var skaļāk ar kājām dipadu dapadu uztaisīt vai arī uzhraukāt zaļo un sulīgi nospļauties, bet ja labs noskaņojums, tad var arī uzriet, ņaudēt grūtāk :)
Par tikšanu garām gājējiem – labi priekšlikumi! :)
Quote
Bet, ja runājam nopietni, tad mani reizēm uztrauc tas, vai tās tantes, kuras sabīstas tajā brīdī, kad pēkšņi pamana mani nesamies garām, neķers infarkts. Tas īpaši attiecas uz auksto laiku, kad es skrienu maskā…
Quote
Gardi sāku smieties par šo metodi "skaļi uzhrajukāt sulīgu zaļo" :) Atcerējos nesen/brīvdienās redzēto filmu ar "dzīvnieku mīli" galvenajā lomā – jā ar šādu iztēli var skaļi sākt smieties… bet noteikti tā ir efektīva metode sadalot vietu uz ceļa :) man parasti gadā ir ~2 situācijas, kur neizdodas pietiekami veiksmīgi sadalīt vietu uz trotuāra, bet kam gan negadās… Atmiņā atausa viens kolēģa brauciens uz darbu, kur starp 2 velosipēdistiem neizdevās sadalīt ceļu, kā rezultātā mans kolēģis uzskrēja ar velo braucošai tantiņai (viņa nogrieza ceļu) un šis apmeta kūleni ar velo… es viņu satiku stiepjot velo uz muguras, jo tam priekšējais ritenis bij tādā astontniekā ka negāja cauri priekšējai dakšai :)
Vai skrienot maskā esat pavērojuši kā pavecākas tantiņas ieraugot šādi tērptus skrējējus pievelk ciešāk savas rokas somiņas? :) Ir bijis gadījums kad vakarā policija samazina ātrumu man braucot garām – laikam jau nopēta, kas zem šīs maskas slēpjas – sportists vai viņu aizdomīgais klients…
Quote
Cilvēciņi ir tik dažādi.Cenšos parasti nevienam netraucēt ar savu pārvietošanos,bet gadās sastapt visādus indivīdus – ir tādi eksemplāri ,kas speciāli grib ieriebt.Nāk prātā OreMan brauciens uz vieniem Ozolnieku mačiem,tas gan varētu būt fragments no kāda trillera .Man pašam visvairāk tracina autobraucēji – apdzinēji,kas šosejā apdzenot citu auto nolaiž burtiski gar sāniem,lai arī skrienu gar pašu ,pašu maliņu – kreiso pusi(kā jau ārpus apdzīvotām vietām).
11:00
Quote
ja tracina, tad droši jāņem taurīte rokā ar lielāku gaisa pūslīti otrā galā un jāuzlabo sev garastāvoklis. Ja jau baidās, tad lai tā, ka slapjš biksēs. (vispār šis jokam, bet ja kāds patiesi izdarīs, es tikai pasmiešos)
ir baloniņi ar saspiesto gaisu, gan pašaissardzībai, gan hokeja faniem :)
Quote
Es parasti apdzenot cilveekus samazinu tempu, pirmkaart, lai vinji nenobiitos paaraak un otrkaart taadeelj, ka vinji meedz buut neprognozeejami, jo domaajot, ka ir vieniigie uz trotuaara, meedz veikt neprognozeejamus manevrus uz manas skrieshanas trajektorijas pusi, uz kuriem aatrumaa gruuti noreagjeet :D
un veel man nepatiik kompaanijas, kuraas gadaas aspraashi ar saviem citaatiem, piemeeram ''run forest run'' u tt. ..
Quote
ātruma samazināšana bieži neko nedod, jo tā "tantiņa", ar muguru pret "lidotāju" ejot bieži nesadzird to un skrējējs netīšām nobaida kājāmgājēju …
Par "Foresta izteicieniem" es satraucos vismazāk, ir dzirdēts tik bieži, ka tas it nemaz nesatrauc. Daži asie prāti uzjautā, lai iedod uzpīpāt, jo redziet esmu par lēnu – pēc pāris reizēm, kad palūdzu Ls 5,-, pietika un tie paši jau drīzāk pamāj sveicienā, nekā apceļ :)
Quote
Ziemas tumšajos rītos un vakaros tā ir pierasta lieta, ka apdzenot kādu cilvēku, tas nobīstas. Tad es mēģinu viņus mierināt, ka viss ir kārtībā:) Ja man naglenes kājās, tad tomēr mani parasti sadzird pa gabalu. Bet reizēm pagadās pa ceļam arī kāds nesalāpijies trotuāra tīrītājs- "simtinieks", kuram vajag tīrīt ledu tieši tajā laikā un vietā, pa kuru es viņu un bariņu viņa kolēģu gribu apskriet. Tad gan man ir sanācis uzmīt uz čaklās lāpstas:) Kad skrienu maskā, tad cilvēkiem parasti ir zināms respekts. Pat suņi ir gatavi šādos gadījumos dot ceļu:D
Quote
Bet, ja runājam nopietni, tad mani reizēm uztrauc tas, vai tās tantes, kuras sabīstas tajā brīdī, kad pēkšņi pamana mani nesamies garām, neķers infarkts. Tas īpaši attiecas uz auksto laiku, kad es skrienu maskā…
Heh, parasti diskusijas palasu, pats īpaši neiesaistos, bet nu šis patiešām lika sasmieties – galvenokārt tādēļ, ka pats arī esmu līdzīgi aizdomājies (masku skrienot gan neizmantoju, tad efekts noteikti būtu lielāks :D) Tikai vēl, ka ir problēmas arī ar tiem gados vecajiem velosipēdistiem – bieži vien, kad pamauc tādam braucošajam garām, tad šis vai gandrīz noveļas no sava spēkrata. Nu tiesa, ir arī viena otra džusīte pustumsā nobiedēta, kad sanāk no kāda asāka pagrieziena, patumša stūra vai koku paēnas izskriet – tad pirmais, ko nodomā, iespējams – vai nu gribēs atņemt riteni vai uzbruks tāpat :D Kad aizskrien, tad citreiz var dzirdēt smagu nopūtu. Šad tad mani pārņem vainas apziņa… :p
Quote
Ir novērots, ka tantiņas pievelk ciešāk somas :D Bet, lai pievērstu uzmanību (ja skrienu bez cimdiem)parasti plaukšķinu. Dažreiz palīdz. Dažreiz ātrāk pārlēkt pāri kupenai, nekā gaidīt kamēr gājējs noreaģēs.
Vienreiz, kad skrējām, vīram sanāca pakofliktēt ar mašīnas šoferi. Mēs kā reiz šķērsojām piebraucamo ceļu pie uzpildes stacijas. Šoferis pat atvēra durvis, lai parādīt cik varens viņš ir. Mājās gan pārliecinājāmies CSN, ka mums bija priekšroka (78. pants).
Vēl dažreiz sanāk suņu saimniekiem uzbļaut, lai savāc suni, jo tas skrien pakaļ un ir bez siksniņas.
Quote
Es skrienu ar atslēgām rokās, un kad kādu panāku, tad sāku grabināt…
Quote
Man gan konflikti parasti nerodas. Siltākā laikā skrienu agri no rīta, kad lielākā daļa vēl saldi guļ. Un tikai skrējiena beigu posmā parādās pirmie saimnieki ar saviem suņiem. Suņu tuvumā parasti samazinu ātrumu, bet cilvēki ir saprotoši, pārsvarā savāc savus suņus.
Ja priekšā ir gājēju bariņš, tad parasti ar "atvainojiet, vai es varētu tikt garām?" pietiek, lai mani tik pat laipni palaistu garām.
Komentāri ir dažādi. Kāda sētniece nenocietās, pavaicājot "kāpēc jūs skrienat? Jūs jau tā esiet tik tieva(kr.val)."
Ja skrienu vakarā un neesmu painteresējusies par pasākumiem arēnā, gadās iekļūt milzīgās tautas masās. Tad pamainu maršrutu.
Taču īpaši patīkami ir tad, ja kāds cits skrējējs pasveicina :)
All RSS