Home
Topic RSS
18:39
15/06/2010
Offline
Ar sirdi sen jau viss ir kartība, bet maratonu noskriet tā ari ne izdevās bet tagad jau varbūt pa vēlu. Varbūt neesmu tik liels skriešanas fans un galvenais cenšos saglabāt labu formu citam hobij-kalnu slēpošanai. Varbūt ari citi biedri ar to nodarbojas? :)
23:50
14/04/2010
Offline
Nesaprotu cilvēkus, kuri neskrien.
Saku skriet, kad atnācu no Padomju armijas 1991.gadā. Pēc divām nedēļām skriešanas stāžs būs precīzi 20 gadi. Par šo laiku (stāvoklī uz 01.01.2011.). noskrēju 40 929 km. Tātad, 40 000 km bija kaut kur rudenī.))) Vidēji iznāk 170 km, ieskaitot, slīmības, darbu, triatlona treniņus – peldēšanu un riteņbraukšanu. Pēdējā gadā personiskie rezultāti bija tuvu personiskajam rekordam.
Kad skolas biedri sūdzas uz veselību, es nezinu ko viņam pateikt. Viņi paši visu redz. Lai izvēlas.
07:20
24/09/2009
Offline
Jā, salidojumos iznāk paklusēt, kad citi sūdzas par savām kaitēm, liekiem kg utt. Bet neviens neko gan vairāk kā izteicis apbrīnu manai uzņēmībai skriet nav pasācis lietas labā.. Laikam vienai daļai patīk nīkuļot.
11:12
19/05/2009
Offline
Man liekas, ka tie, kas pamēģinājuši skriet, bet nav iepaticies, vienkārši nav nonākuši līdz tai robežai, kad skriešana kļūst par organisma nepieciešamību. Pie tam, vismaz mani šī mājas lapa bieži ārstē no slinkuma:)
11:27
18/10/2009
Offline
Sveiki :) Pats neesmu vēl nonācis līdz senioru kategorijai, bet par sportošanu vispār un tagad arī tieši par skriešanu varu teikt, ka tā izraisa atkarību..Kopš bērnības nodarbojos ar cīņas sporta veidiem, treniņi, sacensības un tieši izturībai un elpošanai sāku skriet.. bet tagad ir sagrozījies tā, ka skriešana dominē vairāk.. riktīgi patīk skriet un daudz :) papildus skriešanai darbojos arī mājās ierīkotajā svaru zālītē, jo arī skriešanai ir jāsagatavo gan mugura, gan prese un jūtos lieliski.. Slikti jūtos, ja vismaz četras dienas ir liegta iespēja kustēt jebkādu iemeslu dēļ..
11:57
24/04/2009
Offline
Esmu viens no senioriem, kaut gan pats nevaru vēl īsti pierast pie šī vārda – skriet sāku, kad man bija jau pāri par 45 gadiem, bet pirmo maratonu noskrēju gadā, kad kļuvu par piecdesmitgadnieku. Sākotnēji maratons nebija mans mērķis, vēlējos vienkārši uzlabot veselību un tāpēc vairāk svaigā gaisā izkustēties, bet ar laiku skriešana kļuva man par ikdienas ieradumu. Arī noskrieto kilometru apjoms ikdienā pieauga līdz iedomājos, ka varētu pamēģināt sacensībās pusmaratonu noskriet. Tas izdevās un es mēģināju nākamo – izdevās vēl labāk, tad vēl…, bet pēc tam es nejauši internetā atradu šo te vsk noskrien kopāniju ar visām no tā izrietošajām sekām. Un tā nu es kādu laiku esmu kopā ar jums, sev līdzīgajiem, un, neslēpšu, tas man joprojām patīk! :)
13:22
14/09/2009
Offline
Es jau ar nekāds svaigais.Visu savu apzināto dzīvi vairāk vai mazāk esmu bijis sportā,krietns laiciņš arī diezgan nopitni basketā.Pat tagadiņ pa pirmdienām reizēm mani aizvelk uz zālīti,nu gribās jau - tagad gan ar zināmu piesardzību.Ar skriešanu ir tā,ka - sen ,sen saviem tuvākajiem esmu izteicies,ka savā dzīvē reiz noskriešu MARATONU.2008.gadā vērojot Valmieras maratonu sapratu,ka ir pienācis laiks,pēc dažām dienām jau sāku lēnītēm tipināt - tā es aiztipināju līdz Cēsu pavasara skrējienam(tad neapjautu,ka tai skrējienā skrēja arī vairāki nākamie draugi no VSK Noskrien ),tad pirmais pusmaratons Rīgā,tad jau sākās regulāra dalība mačos,septembra sākumā pusīte TALLINĀ - tur satiku AIVARU 703(viņa mudināts atzīmējos VSK Noskrien).Un tad LIELAIS NOTIKUMS - VALMIERAS MARATONS 2009.Noskrienot savu pirmo maratonu pilnīgi saslimu ar skriešanu.Tā 2010.gadā saspolēju 5 maratonus - izrādās visvairāk no Latvijas(plēgurīc no Dublinas 6) ! Man principā pirmais veicot maratonu ir noskriet,protams gribās jau ātrāk izskriet.Mans nākamais izaicinājums ir 100-ks.Tā nu es skraidu,vismaz pašlaik bez šīs nodarbes dzīve nav iedomājama,bet tūlīt jau 47 ! Kur nu vēl jaukās tikšanās reizes ar līdzatkarīgajiem - KAS VAR BŪT LABĀKS PAR ŠO !
15:02
21/10/2009
Offline
Skriešanai nav un nevar būt vecuma limits, kamēr vari - dari.Pagājušajā gadā noskrēju savu 2-o 100km distanci, šajās sacensībās startēja visu vecuma grupu dalībnieki, tajā skaitā 2 vīri, kam bija vairāk nekā 70 gadi.Līdz šim momemtam man likās, ka šāda distance nu gan nav domāta veterāniem, bet šie vīri liek paskatīties uz skriešanu kā dzīves filozofiju, jo sportiskajā ziņā rezultāts nav tik nozīmīgs, kā apziņa, ka tu tu vari paveikt, kas man nozīmē, ka dzīve (sportiskā tās puse) nebeidzas ar 40 gadu vecuma sasniegšanu (pats pirmo maratonu noskrēju 37 gados).Viss atkarīgs no veselības stāvokļa un izvirzītā mērķa.Ja esat nolēmis noskriet maratonu pēc 2 gadiem tad uz to arī mērķtiecīgi jāiet, viss ir pašu rokās (kājās :)), un vecums nav šķērslis.
10:17
28/03/2011
Offline
Labdien!Es savu pirmo maratonu paveicu kad biju 44 gadu vecs un paldies dievam savu 45 gadu 2010 gadaa nosvineja skrienot pa Pekina muri. Ta viss izdosies! NOSKRIENAM
15:57
19/05/2009
Offline
J&B rakstīja:
Labdien!Es savu pirmo maratonu paveicu kad biju 44 gadu vecs un paldies dievam savu 45 gadu 2010 gadaa nosvineja skrienot pa Pekina muri. Ta viss izdosies! NOSKRIENAM
Cik garu gabalu Tu skrēji pa Pekinas mūri. Tīe bija mači vai vienkārša izklaide.
18:22
28/03/2011
Offline
sm72 rakstīja:
J&B rakstīja:
Labdien!Es savu pirmo maratonu paveicu kad biju 44 gadu vecs un paldies dievam savu 45 gadu 2010 gadaa nosvineja skrienot pa Pekina muri. Ta viss izdosies! NOSKRIENAM
Cik garu gabalu Tu skrēji pa Pekinas mūri. Tīe bija mači vai vienkārša izklaide.
Tas bija ikgadajais maraton 42.195 (Great Wall Maraton), superigi,bet bija nedaudz pakarsti +30
20:35
19/05/2009
Offline
J&B rakstīja:
Tas bija ikgadajais maraton 42.195 (Great Wall Maraton), superigi,bet bija nedaudz pakarsti +30
Cik atceros, tad Ķīnas mūris dažās vietās ir ar tik lielu kāpumu, kad izvēlējos labāk braukt ar funikuleri. Vai nebija šim maratonam arī pasmags profils?
22:36
06/12/2009
Offline
Mans dzīvesstāsts ir tāds,no 7 līdz 14 gadiem spēlēju futbolu ASK klubā bīju labākais vārtu guvējs bet skriet negribēju, pa laukumu vilkos kā bruņurupucis,mans pluss bīja ka varēju gūt vārtus no jebkuras vietas un distances joprojām ideālā precizitāte ir saglabājusies,14 gados mani izmeta no futbola jo sāku smēķēt un tā smēķēju līdz 16 gadu vecumam pēc kā sāku skriet kautko sākot ar 1km un tā uz augšu,es tā saslimu ar skriešanu ka galvenais man bija nevis rezultāti bet noskrietie kilometri un tā es sāku skriet 18 aprīlī 1992 gadā bet jau 31 jūlījā noskrēju savu pirmo Rīgas maratonu pa 4:36:00 interesanti ka toreiz maratona starts tika dots 16.00. pie Brīvības pieminekļa un finišs bija stadionā Daugava.Skriet vispār sāku jo mans tēvs Kārlis Pakārklis bīja supermaratonists un es jau no 15 gadu vecuma braucu viņam līdz ar riteni dažādos maratonos un pat skrējienā Rīga-Valmiera 117km. Sākumā mans pirmais treneris bīja nelaiķis Jānis Ulpe pie kā sāku skriet kautkādus ātruma darbus,1999 gadā uzsāku treniņus pie vidējās distances treneres Regīnas Ābeltiņas viņa mani gribēja uztaisīt pa vidusdistančnieku,pēc 6 mēnešīem sapratām ka nēsmu radīts priekš 800m un 1500m un trenere mani atskaitīja no grupas,tad es atkal atgriezos atpakaļ pie Ulpes. 2001 gadā 11 septembrī kad lidmašīnas ielidoja tirzniecības centrā man sākās cita dzīve jo sāku trenēties pie Jura Beļinska,jau pēc 1 gada treniņiem 2002 gadā nolaboju 18 personiskos rekordus vēl pēc 2 gadiem uzlaboju personisko pusmaratonā (1:14:12)kuru joprojām nekādi nespēju nolabot,tajā gadā noskrēju 5km pa 16:21. 10 000m-33:49 (šosejā 33:58 Tallinā) joprojām nēsmu nolabojis šos rezultātus,šogad beidzot sāku saņemties lai tiktu tam pāri. Tikai žēl ka man jau ir 35 nevis 25 gadi un atlicis tikai ap 7-8 gadiem lai sasniegtu Elites līmeni.
