Home
Topic RSS
14:46
06/12/2009
Offline
druupijs said:
Man tomeer labaak patiik rakstiit :)
Jau kaadu laiku gribas zinaat, cik daudz skrieshanas aatrumu nosaka intensiivi treninji un cik daudz tieshi skreejeeja dotumi, tapee man jautaajums MAKRO un veel citiem superaatrajiem skreejeejiem: vai Juus vienmeer esat skreejushi aatraak nekaa citi, vai tomeer kaut kad senaa pagaatnee, kad tikai saakaat treneeties skrieshanaa un veel neskreejaat >100km nedeeljaa juus arii pusmaratonu skreejaat 1:30h un leenaak? :)
Ja es būtu bījis talantīgs skrējējs ar iedzimtām spējām tad noteikti maratonu tagat skrietu pa 2:16:00 un pusmaratonu pa 1:06:00 bet tā nau,esmu rādījis dažādiem treneriem savus 10 gadu treniņplānus un visi kā viens teica ka pēc tādiem treniņiem man bija jau sen 10 km jāskrien pa 31:00 nevis 34:00 kā tagat,lieta ir tāda ka man nau dievs iedevis tik daudz mitohondriju(enerģētiskās bāzes) cik vajadzētu un plaušu tilpums man joprojām ir kā 14 gadīgam zēnam un sirds arī maziņa tāpēc nākas trenēties divreiz vairāk kā citiem elites skrējējiem.Cik zinu ie kas tagat ir elitē skolas laikā bija labākie skrējēji klasē bet es 8 klasē nevarēju pat 200m līdz galam noskriet,es bēgu projām no fizkultūras stundām kad bīja jāskrien,16 gados sāku skrien un tikai 22 gados beidzot 10 km izskrēju no 39min un pusmaratonu no 1:23:00.pa vidu vēl paspēju saslimt ar tuberkulozi.viss izmainījās 25 gadu vecumā kad iepazinos ar treneri Juri Beļinski viņš man sastādīja speciālu treniņplānu kas tika balstīts uz kilometrāžu un aerobajiem darbiem,as reniņplāns bija identisks Prokopčukas treniņplānam,visi kas renējās pie Srekalovska un Beļinska strādā pēc šā ttreniņplāna atšķirība ir tā ka es esmu ticis tikai līdz 1:14:12 pusmaratonā bet citi ar to pašu treniņplānu 5 gados līdz 1:05:40-1:07:10.Visu izsaka iedzimtās spējas un dabas dots talants.pašlaik esmu metis pie malas āruma darbus un koncentrējos vienīgi uz maratonu kur es vēl varu ko izdarīt.
14:57
21/10/2009
Offline
Paldies MAKRO par izmeljosho staastu - ljoti iedvesmojoshs patieshaam :) Cik no taa saprotu, tad tikai jaaskrien un rezultaati neizpaliks :)
14:59
21/10/2009
Offline
Un lai nu kaa- Tu tik un taa esi viens no aatraakajiem VSK noskrienieshiem, taadeelj apbriinoju Tavus sasniegumus :)
15:20
23/01/2011
Offline
He, he ... Es domāju, gan jau ka daudziem noskrieniešiem ir šāda veida atmiņas. Atceros, ka vēl skolā, arī videnē, 3 km kross bija viens no lielākajiem murgiem un vispār skriešana kā tāda. Dies' pas' - labi, ka nekādu psiholoģisku traumu neatstāja ... :D Jā, paldies MAKRO, tiešām iedvesmojoši!:))
16:40
24/04/2009
Offline
Skolas laikā krosus gan varēju noskriet ar atzīmi 'teicami'. Bet tas arī viss, nekāda prieka. Vairāk patika paspēlēt futbolu, basketbolu, sliktākā gadījumā - uzskriet 60m vai 100m. Pēc armijas biju galīgi nopīpējies, krekšķēju kā vecis. 25 gados pārtraucu pīpēšanu, sāku skriet. Tā arī skrienu vēl tagad. Jau 18.gadus! Rezultātiem sāku sekot līdz apm.pēdējos 3 gadus, kopš Rīgas maratona 2008g., un līdz šim šie kāpj. Attīstība ir, tas dod motivāciju turpināt. Gribu šogad pārspēt visus savus patreizējos pers.rekordus.
17:09
01/03/2010
Offline
Man , šķiet , gan ir pilnīgi otrādāk, proti, kopš sevi atceros, vienmēr esmu varējis noskriet gan nepieciešamo attālumu, gan arī normālā ātrumā, neskatoties uz to, ka nekad tā arī netrenējos, bet gan vienkārši piedalījos skolas krosa sacensībās (kas bija obligātas). Taču 2010. gads pamainīja prioritātes un tagad vismaz kaut kā mēģinu trenēties, protams, ja šo neregulāro skriešanu (lasīt vienkārši skriešanu, nevis piem., fartleks, spēka treniņi utt., kas man neko neizsaka), var nosaukt par trenēšanos.
21:46
06/12/2009
Offline
druupijs said:
Paldies MAKRO par izmeljosho staastu - ljoti iedvesmojoshs patieshaam :) Cik no taa saprotu, tad tikai jaaskrien un rezultaati neizpaliks :)
Jā tieši tā pirmajos gados galvenais ir mierīgi bet gari skrējieni lai nostiprinātu locītavas,plaušas sirdi un tt un tikai tad jāliek tam klāt ātruma darbi,bet tā viss ir sasniedzams ja tā ļoti grib un neslinko.
13:05
17/03/2010
Offline
Paldies par sniegtajām atbildēm. Makro - tiešām ieintriģēji ar savu treniņa progrāmmu. Varbūt vari īsumā aprakstīt?
13:36
11/06/2010
Offline
Kā ir ar atjaunošanās laiku starp smagākiem treniņiem(ātruma,tempo,garie skrējieni,spēka vingrinājumi)? Vai ir drošas pazīmes, kad der taisīt kvalitātes treniņu un kad labāk vēl kādu dienu paskriet atslodzes režīmā?
Kad un kādos daudzumos spēka vingrojumus var kombinēt ar smagāku skrējienu, vai tomēr labāk taisīt atsevišķā treniņa?
14:38
15/03/2011
Offline
Pats galvenais man šķiet ir pašsajūta, parasti pēc smagākiem treniņiem nākamajā dienā vai nu atpūšos vai arī ir īsais, vieglais treniņš, kura garumu nosaka pašsajūta nevis kaut kāds treniņu plāns. Ļoti labi palīdz atjaunojošie sporta dzērieni pēc slodzes kopā ar siltu vannu, izstaipīšanos un masāžu - nākamajā dienā svaigs kā gurķītis
15:06
30/09/2009
Offline
Šī diskusija liek atzīties, ka es skolā biju varen tizla, pamatskolā krosā biju pirmspēdējā no visas skolas, necietu fizkultūras nodarbības :), tās likās neiespējami grūtas un pazemojošas, jo es nevarēju izdarīt elementārāko. Nu re, tagad nekāda vaina ;).
16:53
Man gan skolas pavasara un rudens krosi, bija ļoti gaidīti pasākumi. Gandrīz vienmēr ziņa, ka būs jāskrien kross manī izraisīja baigo sajūsmu. Jāsaka, ka man tajos veicās vienkārši izcili. No trešās līdz divpadsmitajai klasei tikai vienā reizē nebiju ātrākais, tikai vienu vienīgu reizi nācās palikt otrajam. Vissliktākais ir tas, ka šī viena reize pienāca divpadsmitās klases paša pēdējā sporta stundā un pirms tam, lai beigtu skolu nepārspēts, es nolēmu treniņu nolūkā nedaudz paskriet (2-4 km kādās 15 reizes) (Treniņi ļāva 3 km pieveikt diezgan ātri 10:52). Tieši šī nelielā treniņu programma mani padarīja par skrējēju un ļāva saprast, cik forši ir regulāri iziet paskriet.
23:47
06/12/2009
Offline
baskaajis said:
Kā ir ar atjaunošanās laiku starp smagākiem treniņiem(ātruma,tempo,garie skrējieni,spēka vingrinājumi)? Vai ir drošas pazīmes, kad der taisīt kvalitātes treniņu un kad labāk vēl kādu dienu paskriet atslodzes režīmā?
Kad un kādos daudzumos spēka vingrojumus var kombinēt ar smagāku skrējienu, vai tomēr labāk taisīt atsevišķā treniņa?
Pirmkārt pēc smagiem treniņiem noteikti nākamais treniņš jāskrien ļoti lēni lai sirds un locītavas var atjaunoties kā arī smaga treniņa laikā asinīs uzkrājas pienskābe un dažādi pārstrādes produkti tāpēc lēni skrienot arī lieliski attīrās asinis,vēl pēc smaga skrējiena jāēd olbaltumvielām bagāta pārtika kas atjauno šūnas kuras pie smagas slodzes sabrūk.2)Fiziskos treniņus tādus kā verdes,lecieni kalnā un citi var taisīt pēc parasta skrējiena bet ne garā treniņa jo skrējiens kas ir garāks par 1:20 ir pielīdzināms aerobajam treniņam un ja pēc tāda reniņa taisīsi fiziskos būs dubultīga izšaušanās kas var kaitēt organismam un būs vēlāk ilgāk jāatjaunojās,3)seciba tāda pēc gara treniņa 1:20 un ilgāk nākamais treniņš ir ar ātrumiem vislabāk priekš gargabalnieka tas ir atkārtojumi pa 50m vai 100m līdzenumā vai pret kalnu,tas tāpēc ka 15sekundēs pienskābe neatīstās tik daudz lai traumētu izsturību.pēc šāda darba noteikti nākamais ir ļoti lēns skrējiens.pēc lēnā ir tempa skrējiens mērenā ātrumā( piemēram ja sacensībās 10 km skrienat pa 50 minūtēm tad šinī gadījumā 10 km jāskrien pa 55 minūtēm) tas saucās aerobā izsturības zona,sacensības parasti jau ir Anaerobā kad grūtāk elpot un aktīvi izstrādājās pienskābe,profesionāļiem kā man organisms ir iemācījies pārstrādāt pienskābi enerģijā tāpēc man nogurums iestājās stipri vēlāk kā parastiem skrējējiem lai panāktu to ka organisms gūst enerģiju no pienskābes ir daudz jāskrien tieši aerobajā zonā uz pulsu 160-170 bet nedrīkst aizmirst ka pēc tādiem treniņiem nākamais jābūt ļoti lēns kā arī tūlīt pēc aerobā skrējiena jāēd olbaltumvielām bagāts ēdiens jo aerobie skrējieni nograuj šūnas.
23:57
19/05/2009
Offline
MAKRO said:
bet nedrīkst aizmirst ka pēc tādiem treniņiem nākamais jābūt ļoti lēns kā arī tūlīt pēc aerobā skrējiena jāēd olbaltumvielām bagāts ēdiens jo aerobie skrējieni nograuj šūnas.
Šeit noteikti "aerobie" vietā vajadzēja minēt "anaerobie"
00:10
06/12/2009
Offline
Nsm72 said:
MAKRO said:
bet nedrīkst aizmirst ka pēc tādiem treniņiem nākamais jābūt ļoti lēns kā arī tūlīt pēc aerobā skrējiena jāēd olbaltumvielām bagāts ēdiens jo aerobie skrējieni nograuj šūnas.
Šeit noteikti "aerobie" vietā vajadzēja minēt "anaerobie"
Nē viss ir pareizi jo te ir runa nevis par aerobo 2-5km bet no 8km līdz 20km šis treniņš ir pat vēl smagāks nekā tie anaerobie 10x200 vai 10x400m jo pēc tiem sprintiem tu atpūties bet aerobais ir visu laiku jāmauc vidējā tempā un pēc 30-40 minūtēm organisms sāk izsmelties un rezultātā arī sāk šūnas ārdīties nost,aerobais profeionāļiem ir maratona temps,man tas ir piemēram 10 km pa 36:00. vai 15km pa 55:30.vaitad pēc šāda treniņa neizsmelsies organisms?šīs treniņš trenē ātrumizsturību vislabāk.
00:15
06/12/2009
Offline
Vēl gribēju piebilst ka maratonskrējēji vispār nepielieto anaerobo treniņu jo tas nevis ārda šūnas bet jo trakāk noārda aerobās muskuļu šķiedras tāpēc es treniņos neskrienu anaerobajā zonā vairāk par 15 sekundēm.
00:28
19/05/2009
Offline
MAKRO said:
aerobais profeionāļiem ir maratona temps,man tas ir piemēram 10 km pa 36:00. vai 15km pa 55:30.vaitad pēc šāda treniņa neizsmelsies organisms?šīs treniņš trenē ātrumizsturību vislabāk.
Kāds tad vidējais puls Tev Makro ir pie šāda tempa?
00:50
06/12/2009
Offline
Vidējais puls tādā tempā man ir 165-168. un aerobais maiņas slieksnis man ir 175 tātad es skrienu aerobo starp pulsu 165 un 172. Maratonā es šādu pulsu turu līdz 30-35km un tikai pēc tam maucu.Vari apskatīties manus treniņus tur var redzēt.
