Home
Topic RSS
21:48
13/11/2009
Offline
Mošķis rakstīja:
Tev ir kaut kas pret liepājniekiem/cēm?:D
Nav. Neteicu neko, kas tā liktu domāt. :)
Kā jau redzam, abu dzimumu liepājnieki/-ces spēj kalpot par abējādiem piemēriem. Tikpat labi, kā jebkuras citas izcelsmes skrējēji/-as. :D
23:32
14/10/2010
Offline
Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Pusgadu "rāvu grāvī" ar pārāk ātru skriešanu un pēc tam sataisīju troksni par plintes mešanu krūmos - nedomāju, ka deru kā skriet uzsākšanas paraugs ... Savukārt diez vai klasificēšana par negatīvo piemēru varētu kādam ceļa meklētājam palīdzēt. Agy meklē ceļu un, atšķirībā no viena otra (nekonkretizēšu - ;-)) neklaigā par skriešanas mešanu malā, bet uzdod konkrētu jautājumu.
Agy, vienīgais, ko varu Tev droši ieteikt - ieskaties pieredzējušu biedru (pusmaratonistu un maratonistu) sniegtajos padomos. Kaut kas noteikti noderēs. Man noderēja. Lai Tev izdodas atrast atbildes uz jautājumiem, skriet un noskriet! Veiksmi!
13:40
28/06/2011
Offline
starp citu - te par tiem Agy augstajiem pulsiem - kādu pulsometru lieto?
Man piem garmin 310xt pēdējā laikā taisa gļukus - 5km rāda normāli, otri 5km lido virs 200bpm.
nu jau pēc pieredzes zinu, ka reāli treniņā tādā ritmā kā skrienu ir 135-140 apmēram, bet pulsometrs spītīgi rādā ko citu... Varbūt Agy arī gļuks kaut kāds?
14:32
26/03/2011
Offline
pulsomerts ir samera jauns Sigma PC9
15:15
02/06/2011
Offline
Man laikam arī ir līdzīgas problēmas ar augsto pulsu..
Es arī esmu domājusi par to, ka varbūt mans pulsometrs gļuko, jo es neticu, ka man vienmēr ir tik augsts pulss.. pie tam man ir viens no vienkāršākajiem modeļiem - Sigma PC 9. Bet es tomēr šaubos, ka tā, jo, kad aiziet uz sporta klubu, tur parasti jaunie trenažieri arī uztver pulsometra jostiņas signālu, un parasti trenažiera rādītais pulss sakrīt ar pulsometra pulksteņa pulsu..
Es tikai nesen sāku tā regulāri skriet, bet nu jau esmu pāris mēnešus skrējusi, un pulss joprojām ir 170-180 vienmēr, kad skrienu normālā tempā - tādā tempā, ka varu sarunāties, ka nav slikti un viss vispār šķiet pilnīgā kārtībā, neskaitot pulsu. Zem 150 man praktiski vispār nav iespējams paskriet - kolīdz sāku skriet, kaut vai pavisam lēnām un iesildoties, praktiski ātrā solī ejot, tā pulss ir virs 150.
Esmu bijusi uz Sporta laboratoriju, viss it kā kārtībā, tikai ieteica skriet uz tiem 130 - 140 kādu laiku treniņa un 150 - 160, kad ilgāk/ātrāk. 180 tikai uz sprintu. Bet es būtībā visus garos gabalus skrienu uz 170 - 180..
Pagaidām vienkārši esmu atmetusi ar roku centieniem samazināt pulsu un ceru, ka ar laiku kļūs labāk. Galvenais jau, lai pati skrienot nejūtos slikti... vai ne? Bet tā laikam tomēr nav pareizā attieksme, ņemot vērā, ka visticamāk pārpūlēju sevi, kaut arī pati to nejūtu..
15:25
22/04/2009
Offline
Balstoties uz personīgo pieredzi ieteiktu elie skriet mazliet lēnāk (zemākā pulsā) vismaz garajos-lēnajos treniņos – ne augstāk par 160 pulsā, kas nebūtu nekas ekstra augsts un domājams, ka nemaz ne tik zemā tempā. Ilgtermiņā tas atmaksātos ar uzviju. Iesācējam tikko iesākot skriet garās distances ir normāla parādība, ka pulss staigā pa mākoņiem, bet ar laiku tas stabilizējas ….
15:33
15/03/2011
Offline
pulsu var un vajag dabūt zemē, nav nemaz tik traki skriet lēnām, nesteidzoties, pasoļot, lai dabūtu pulsu lejā līdz noteiktam slieksnim .. ja laboratorijā izmērija pulsus, pie kādiem jāsporto, tātad jāklausa :) ievērojot disciplīnu ātri vien var uzlabot situāciju, citādi darbu darīsi, bet progress būs minimāls, ja vispār būs .. tā kā labāk pamēģini regulāri un ar ieteikto pulsu paskriet bez nekādiem sprintiem :)
16:55
19/05/2011
Offline
Vispirms par pulsometru rādītājiem:
1) pulsu mēra josta un tālāk pārraida uz "pulsometru" vai/un trenažieri , tādēļ nevajag brīnīties, ka visos ekrānos sakrīt rādītāji.
2) ja rādītāji ir nepareizi, tad arī pirmais "aizdomās turamais" ir jostiņa, kas varbūt ir sabojājusies;
Man pašam nesen polar pulsometrs sāka rādīt nepareizu pulsu, bet problēma pazuda pēc jaunas jostiņas iegādes. Polaram ir labi, ka arī jostiņa sastāv no divām daļām - audums ar kontaktiem un "melnā kaste", attiecīgi nomaiņa sanāk relatīvi lēta.
Tagad par augsto pulsu - vasarā es arī diskusijās runāju, ka skrienu ar augstu pulsu, saņēmu ieteikumus piebremzēt utt. Septembrī biju sportlab, kur man "izrakstīja" iesildīties un atsildīties ar zemu pulsu, bāzi skriet arī ar relatīvi zemu pulsu (zem 150). Apmēram pusotru mēnesi sekoju ieteikumiem. Sākumā visgrūtāk bija iesildīties un nedabūt pulsu virs 130 attiecīgi staigāju, nevis skrēju iesildoties. Tagad varu jau paskriet arī iesildoties. Varbūt tas nav tik daudz mana "progresa" dēļ, cik dēļ zemākām gaisa temperatūrām - jo aukstāks laiks, jo zemāks pulss pie tā paša ātruma. Domāju, ka ir vērts ievērot ieteikto pulsu, ja ir vēlme kaut ko uzlabot ilgtermiņā. Piedevām, lēnāks temps ļauj pievērst daudz uzmanības skriešanas tehnikai.
17:06
24/04/2009
Offline
elie rakstīja:
Es tikai nesen sāku tā regulāri skriet, bet nu jau esmu pāris mēnešus skrējusi, un pulss joprojām ir 170-180 vienmēr, kad skrienu normālā tempā – tādā tempā, ka varu sarunāties, ka nav slikti un viss vispār šķiet pilnīgā kārtībā, neskaitot pulsu. Zem 150 man praktiski vispār nav iespējams paskriet – kolīdz sāku skriet, kaut vai pavisam lēnām un iesildoties, praktiski ātrā solī ejot, tā pulss ir virs 150.
Esmu bijusi uz Sporta laboratoriju, viss it kā kārtībā, tikai ieteica skriet uz tiem 130 - 140 kādu laiku treniņa un 150 - 160, kad ilgāk/ātrāk. 180 tikai uz sprintu. Bet es būtībā visus garos gabalus skrienu uz 170 - 180..
Pagaidām vienkārši esmu atmetusi ar roku centieniem samazināt pulsu un ceru, ka ar laiku kļūs labāk. Galvenais jau, lai pati skrienot nejūtos slikti... vai ne? Bet tā laikam tomēr nav pareizā attieksme, ņemot vērā, ka visticamāk pārpūlēju sevi, kaut arī pati to nejūtu..
Iesākumā lēni skrienot ar noteikto pulsu liksies, ka tante ar sunīti čāpo ātrāk. Bet tas ir tikai ar laiku. Patipini ar +/-150 un pēc kāda laiciņa būs manāms rezultāts. Vai arī paprasi minikin kā viņa cīnījās ar augsto pulsu (kaut gan bija arī kaut kur rakstīts).
19:13
15/03/2011
Offline
es teiktu, ka iesācējam pusgadu ievērojot šīs pulsa robežas un regulāri skrienot ir iespējams kāpināt tempu pie dotā pulsa par 1..2min/km atkarībā no savas sportiskās (ne)sagatavotības :)
19:49
26/03/2011
Offline
man jautājums! Vai lēnu skriešanu (kā blakts pa līmi, tā ka tantuška ar mopsīti iet ātrāk) var aizstāt ar ātru iešanu? Ikdienai netipiski ātru - kaut ko kavēju, bet neskrienu!
21:47
19/05/2011
Offline
Ja Tu ātri staigā katru dienu vismaz 30 minūtes no vietas, tad tas varētu skaitīties kā sirds treniņš, pārējos gadījumos tā ir vienkārši ātra staigāšana, kas atstāj ļoti minimālu iespaidu.
22:16
21/10/2009
Offline
Veel jau atkariigs ,pa kurieni staigaa- piemeeram kaapnju telpaa uz augshu-uz leju vareetu buut efekts :D vai, ja penjem pie katras rokas piemeram pa 10kg smaguma, tad arii sirdij papildus slodze.. Es šad tad aatri staigāju ar kādu mūzikas instrumenta kasti pie rokas- ne treninja noluukos, bet efekts juutams :D
09:53
24/04/2009
Offline
druupijs rakstīja:
Veel jau atkariigs ,pa kurieni staigaa- piemeeram kaapnju telpaa uz augshu-uz leju vareetu buut efekts :D vai, ja penjem pie katras rokas piemeram pa 10kg smaguma, tad arii sirdij papildus slodze.. Es šad tad aatri staigāju ar kādu mūzikas instrumenta kasti pie rokas- ne treninja noluukos, bet efekts juutams :D
Ja kastē ir klavieres – tad efekts garantēts! :D
10:12
19/05/2009
Offline
Aivars rakstīja:
druupijs rakstīja:
Veel jau atkariigs ,pa kurieni staigaa- piemeeram kaapnju telpaa uz augshu-uz leju vareetu buut efekts :D vai, ja penjem pie katras rokas piemeram pa 10kg smaguma, tad arii sirdij papildus slodze.. Es šad tad aatri staigāju ar kādu mūzikas instrumenta kasti pie rokas- ne treninja noluukos, bet efekts juutams :D
Ja kastē ir klavieres – tad efekts garantēts! :D
Labāk iesākt ar pikolo flautu.
10:30
19/05/2011
Offline
Jā, nu papļāpāt te var jautri, bet konkrētas un nopietnas atbildes gan sagaidīt grūti :)
10:33
22/04/2009
Offline
Sandijs rakstīja:
Jā, nu papļāpāt te var jautri, bet konkrētas un nopietnas atbildes gan sagaidīt grūti :)
ja palasi, visu augstāk minēto, tad atbildes var atrast
10:36
22/04/2009
Offline
Agy rakstīja:
man jautājums! Vai lēnu skriešanu (kā blakts pa līmi, tā ka tantuška ar mopsīti iet ātrāk) var aizstāt ar ātru iešanu? Ikdienai netipiski ātru – kaut ko kavēju, bet neskrienu!
Agy, ja pulss kāpj līdz vajadzīgajam līmenim, tad soļošana noteikti var aizstāt skriešanu trenējot sirdi – jautājums ir tikai par laiku, kas tiek patērēts – efekts no garajiem skrējieniem pārādās, ja skrieni vairāk par 30min., tas pats ir arī soļošanai
10:37
14/10/2010
Offline
Agy rakstīja:
man jautājums! Vai lēnu skriešanu (kā blakts pa līmi, tā ka tantuška ar mopsīti iet ātrāk) var aizstāt ar ātru iešanu? Ikdienai netipiski ātru – kaut ko kavēju, bet neskrienu!
Vai var pilnīgi aizstāt skriešanu ar ātru iešanu – nezinu, bet pirms pusgada es darīju tā – mēģināju lēni skrienot "noturēt" pulsu zem 140, kad pulsometrs sāka signalizēt, ka pulss par augstu, samazināju tempu; ja temps kļuva pavisam lēns, pārgāju uz iešanu. Kad ejot pulss samazinājās līdz 130…133, atkal sāku lēnām skriet un tā kustējos uz priekšu. Ieteikumu darīt šādi atradu polarpersonaltrainer.com forumā. Nezinu, vai tas ir pareizi, bet šādi darot pēc pāris nedēļām man iešanas "pauzes" vairs nevajadzēja.
12:19
02/06/2011
Offline
Paldies par komentāriem un ieteikumiem! Es jau visu laiku apzinos, ka vajadzētu klausīt sporta ārstu, bet tas ir vienkārši ārprātīgi grūti. Skriet lēnāk, manuprāt, ir grūtāk, nekā ātri, tieši psiholoģiski..
Es gan ikdienā ejot pārvietojos tik ātri, ka, manuprāt, tas ir gandrīz tas, kas skaitās "sirds trenēšana" uz aptuveni 120-130, tā ka varbūt vismaz tas kaut ko dod.. Bet, kad eju skriet, tad tiešām arī gribas skriet, nevis vilkties tā, ka pat gājēji apdzen.
Bet jebkurā gadījumā palīdz jūsu teiktais, ka arī iesākumā ir bijis augsts pulss, bet, ja trenē sirdi, tad pamazām tas krītas. Centīšos darīt tāpat.
Sandijs rakstīja:
Vispirms par pulsometru rādītājiem:
1) pulsu mēra josta un tālāk pārraida uz "pulsometru" vai/un trenažieri , tādēļ nevajag brīnīties, ka visos ekrānos sakrīt rādītāji.
2) ja rādītāji ir nepareizi, tad arī pirmais "aizdomās turamais" ir jostiņa, kas varbūt ir sabojājusies;
Man nez kāpēc pirmā doma bija, ka kļūda varētu būt tieši tajā pārraides procesā un pulsometra pulksteņa signāla uztveršanā, nevis jostā. Jo signāls dažkārt pazūd vispār, piemēram, kad garām brauc tramvajs, jo tur droši vien ir kaut kāds vājš, bet tomēr elektriskais/magnētiskais lauks, kas traucē signāla pārraidē. Bet laikam jau taisnība vien ir, ka drīzāk, ja vispār kāda kļūda, tad rodas tieši jostiņā, kur signāls no sirds tiek uztverts.
