Home
Add Reply
Add Topic
Quote
Vispār mazliet brīnos – skrienu pusgadu, bet tempu nekādi nevaru sakāpināt. Uz 8 km/h varu tipināt samērā ilgi (līdz stundai), 8,5 km/h – līdz pusstundai, bet līdzko ceļu līdz 9 km/h, tā ne vella – kūstu nost. Labi ja minūtes 20 var turēt :( 10 km/h, kā te lielākā daļa forumiešu vidēji skraida, šķiet vispār nereāli. :( Nevar saprast, kas par vainu. It kā jau vajadzēja būt kaut kādam progresam, bet nekā. Kā bija sākumā, tā arī tagad. Moš par maz un neregulāri skrienu? Vidēji 2,5 reizes nedēļā sanāk. Un vasarā pa āru skriešana vieglāka šķita nekā uz trenažiera. Tad kaut kā tie rādījumi bija labāki, bija pat pāris skrējieni tā ap 9 km/h. Hvz, kaut kāds vitamīnu trūkums moš? :) Svars arī it kā dažus kg ir nokritis skraidot, visas pazīmes liecina, ka vajadzētu būt progresam, bet te drīzāk regress. :( Nu bet ar roku atmest nevar – jāturpina tipināšana.
Quote
Ja visu laiku tipini lēnā tempā, tad arī ātrums nebūs – esi pieradusi pie kaut kāda, lēna, komfortabla tempa un tas arī turas. Nevajag uzreiz mēģināt skriet ar ātro tempu lielos gabalus, manuprāt, labāk būtu paskriet intervālus .. paskrien pāris minūtes cik vien ātri vari, tad lēnām atkopies pāris minūtes un tā vairākas reizes, kamēr spēks pietiek .. kad spēks beidzas, lēnām atsildies un uz mājām :)
Quote
Šodiena [Ozolnieku ziemas skrējiens] man arī pieskaitāma pie tēmas "Neprogress". Pirms 5 dienām identiskā ātrumā un temperatūrā noskrēju ar 4:58min/km 12km pie pulsa 155 un fiziski ar jūtamu rezervi, arī pusmaratonus karstajā laikā skrienu ātrāk un pie zemāka pulsa kā šodien – 5:04 vidējais ātrums un pulss 166, brīžiem max 175. Skrienot sajūta, ka sirds pa muti lec ārā un pie šī neprogresa pats vien vainīgs, iepriekšējā dienā neko jēdzīgi nepaēdu un pamodos vēlu – 1:30h pirms starta, tad nu skrēju bez brokastīm un pat rīta tējas. Pirmajos 1-2km jutos itkā labi, bet tad paskatoties pulsu un pašsajūtu sapratu, ka labi nebūs un zem plānotajiem 5min/km diez vai palīdīšu – tā arī bija…
Secinājums: bez degvielas motors nedarbojas!
Par sevi varu teikt,ka savu progresu jūtu skatoties uz min|km- pēc Liepājas,kad nolēmu skriet regulāri(bizojis esmu daudz un dikti,bet nosaukt to par regulāru skriešanu negribētos),esmu savam treniņātrumam nometis apmēram sekundes 40-no 6 uz 5.20 ,vidēji nedēļā noskrienot tuvu 50km(reizes 4 vismaz),bet tā īsti neesmu sapratis,kā varēju Siguldu noskriet minūti uz km ātrāk? Gudrības par ēšanu pirms sacensībām tepat noskatīju(par medu divas dienas pirms un par pārējo arī tepat)-man jau liekas,ka tas iedarbojas…var teikt,ka skrienu uz izjūtu,tāpēc ātrums var būt ļoti atšķirīgs…man jau liekas,ka vajag tik skriet-varbūt tajā lēnākā tempā skriet ilgāk…
Quote
Junona rakstīja:
Vispār mazliet brīnos – skrienu pusgadu, bet tempu nekādi nevaru sakāpināt. Uz 8 km/h varu tipināt samērā ilgi (līdz stundai), 8,5 km/h – līdz pusstundai, bet līdzko ceļu līdz 9 km/h, tā ne vella – kūstu nost. Labi ja minūtes 20 var turēt :( 10 km/h, kā te lielākā daļa forumiešu vidēji skraida, šķiet vispār nereāli. :( Nevar saprast, kas par vainu. It kā jau vajadzēja būt kaut kādam progresam, bet nekā. Kā bija sākumā, tā arī tagad. Moš par maz un neregulāri skrienu? Vidēji 2,5 reizes nedēļā sanāk. Un vasarā pa āru skriešana vieglāka šķita nekā uz trenažiera. Tad kaut kā tie rādījumi bija labāki, bija pat pāris skrējieni tā ap 9 km/h. Hvz, kaut kāds vitamīnu trūkums moš? :) Svars arī it kā dažus kg ir nokritis skraidot, visas pazīmes liecina, ka vajadzētu būt progresam, bet te drīzāk regress. :( Nu bet ar roku atmest nevar – jāturpina tipināšana.
Man jau liekas,ka tie noskrietie 190 km šajā laika posmā ir par maz,lai cerētu uz progresu…
Junona, domāju, ka vairāk jākrāj bāze – kādi 100-150 km mēnesī ar minimālo iespējamo pulsu.
Pats treniņos tipinu ar vidējo ātrumu 6,5 – 7,0 km/h. Bet sacensībās vidējais ātrums ir pieaudzis no 8,3 km/h pirms pusotra mēneša līdz 9,4 km/h šodien. Neskrienu nekādus intervālus. Bāzi krāju ar pulsu 120-130 īsajiem gabaliem (zem divām stundām) un 110-120 garajiem. Pagaidām nekādi nevaru dabūt garajos gabalos pat vidējo pulsu zem 120 :(
Quote
Piekrītu Papucim, ka vajadzētu priekš progresa nedaudz "paraustīt" tempu. Respektīvi vismaz vienu reizi nedēļā paskriet intervāla skrējienu vai sprintiņus. Protams, vajadzētu priekš ātruma palielināšanas pastrādāt pie savas fiziskās kondīcijas.
Quote
Vispār daļēji piekrītu dot, ja tā padomā, tad tagad nemaz nevajadzētu satraukties par tempu, par to varēs domāt kad tuvosies pavasaris, tagad jākrāj kilometri, jābauda apkārtne, jāelpo svaigais gaiss, utt :)
Quote
Es laikam daļēji pievienojos Junona teiktajam. Skrienu aizvien vairāk, cenšos arī tempa treniņus, dažreiz skrienu uz ātrumu, piemēram, sacensībās, vai arī treniņos īsākus gabalus, bet man ir sajūta, ka temps nepalielinās.
Īstenībā manas lielākās bailes ir par to, ka mans ātrums nekad nepalielināsies un ka tāpēc kaut kādā brīdī pazudīs motivācija skriet, jo man ļoti svarīgi ir redzēt progresu, pat ja pavisam nelielu. Un gribētos kādreiz sacensību rezultātos būt vairāk uz augšgalu, nevis visu laiku pa beigām :)
Quote
Ellie, Tev tā vaina līdzīga kā Agy – priekš progresa pulss par lielu, pamēģini zemā pulsa skrējienus, aizej uz sporta laboratoriju notestēties. Tev lielākā daļa treniņu ir virs 160 bmp, kas treniņiem ir padaudz, pat bez sporta laboratorijas, vienkārši, tomēr iesaka skriet zem 150 bmp. Bet to jau te citā diskusijā var palasīt :)
Quote
elie, ir jāskrien vairāk, bet distance ir jāliek klāt pakāpeniski :) ja pieņem, ka esi sākusi skriet nesen un neko citu nedari sportošanas jomā nedari paralēli, tad visticamāk, ka sevi nomoci un rezultātu tādēļ arī nav tādu kā gribētos .. nomet garo distanci nost līdz 12, max 15km, skrien 3..4x nedēļā nevis 2x, kur viens ir tempā un otrs ir mežonīgi garš :) Un tad vēl tās sacensības .. vajag pacietību, tad viss būs :) Kā arī 3 nedēļas audzē distanci, 1 atpūties ar mazāku slodzi. Uz maniem skrējieniem noteikti _nevajag_ skatīties :)
Ja skrien tad progress noteikti ir. Arī man šķiet ka neprogresēju,bet tā patiesībā nav. Piemēram pirms gada pusmaratons tik viegli (no sajūtu viedokļa) neskrējās,kā tagad. Otrkārt arī pulss pamazām krītas. Neesmu nekāds skriešanas tehnikas speciālists, bet papētot pēdējā skrējiena video izskatās, ka mums ar elie ir viena kopīga problēma – rokas nestrādā pareizi no biomehānikas viedokļa. Rokām jābūt elkoņos 90 grādu leņķī saliektām un kustībai vērstai skriešanas virzienā, varbūt vēzieni nedaudz uz priekšu un augšpusi. Man bieži vien rokas ir diezgan piežmiegtas pie ķermeņa un kustības amplitūda minimāla. Treniņos cenšos pie tā piedomāt un skriešanas temps uzlabojas, bet kā atklājas no video – sačos tas mēdz piemirsties. Lai labotu šo roku tehniku esmu pasācis skriet ar 0.5kg hantelītēm rokās – tas vismaz spēcina šo ķermeņa daļu un taisno roku tehniku, jo ar šo lieko svaru rokās nepareizi skriet ir grūtāk/nepatīkamāk. Labprāt ieklausītos citu viedokļos roku tehnikas jautājumā…
Quote
Es kā iesācējs ieteiktu skriet vismaz 3-4 reizes nedēļā Renča skaitli +1 ar pulsu zem 130. Bet sacensības un tempa treniņus neņemt biežāk kā vienu reizi divās nedēļās vai vispār vienu reizi mēnesī.
Treniņos ieguldītais darbs nekur nepazudīs!
pie zemiem tempiem, manuprāt, roku kustībām ir dikti maza nozīme? ja skrien ātrāk par kādiem 4:30min/km tad tas kļūst nozīmīgāk?
piedomājot pie roku kustības, solis kļūst slaidāks, garāks, attiecīgi arī temps kāpj, bet nav gluži pārliecības, ka tas nenotiek uz papildus atdeves rēķina. arī esmu novērojis uz sevis šādu sakarību, tādēļ arī šādas aizdomas, ka palīdzot ar rokām tiek padarīts papildus darbs, kurš protams, ka rezultējās lielākā tempā. turot rokas pie ķermeņa iespējams, ka tiek taupīta enerģija?
Quote
Man šķiet, ka skriešanai ir daudzas iespējamās pievienotās vērtības un progress ir tikai viena no tām. Xorix minēja – viegluma sajūta skrietnot. Es esmu par slinku, lai plēstu pakaļu pušu un treniņos strādātu, kas galu galā manam pusmaratona rezultātam skrējienā, kurš būs sasodīti grūts, atņemtu dažas minūtes no mana labākā laika. It sevišķi tajā pašā laikā zinot, ja skrietu ar baudu, līdz galam tiktu laimīgāks un pienāks laiks, kad pat smagi treniņi, precīzas roku kustības un ķīmija nespēs panākt progresu, jo vecums nenāk viens.
Quote
dot rakstīja:
Junona, domāju, ka vairāk jākrāj bāze – kādi 100-150 km mēnesī ar minimālo iespējamo pulsu.
Pats treniņos tipinu ar vidējo ātrumu 6,5 – 7,0 km/h. Bet sacensībās vidējais ātrums ir pieaudzis no 8,3 km/h pirms pusotra mēneša līdz 9,4 km/h šodien. Neskrienu nekādus intervālus. Bāzi krāju ar pulsu 120-130 īsajiem gabaliem (zem divām stundām) un 110-120 garajiem. Pagaidām nekādi nevaru dabūt garajos gabalos pat vidējo pulsu zem 120 :(
Nu tāpēc, ka garajiem treniņiem ņem 120-130 un īsajiem 110-120, tad viss sanāks. Ar šādu stagnatīvu darbību nekur tālāk par fitnesa walkingu tā arī netiksi :)
papucis rakstīja:
pie zemiem tempiem, manuprāt, roku kustībām ir dikti maza nozīme? ja skrien ātrāk par kādiem 4:30min/km tad tas kļūst nozīmīgāk?
piedomājot pie roku kustības, solis kļūst slaidāks, garāks, attiecīgi arī temps kāpj, bet nav gluži pārliecības, ka tas nenotiek uz papildus atdeves rēķina. arī esmu novērojis uz sevis šādu sakarību, tādēļ arī šādas aizdomas, ka palīdzot ar rokām tiek padarīts papildus darbs, kurš protams, ka rezultējās lielākā tempā. turot rokas pie ķermeņa iespējams, ka tiek taupīta enerģija?
Piekrītu papucim, ja skriešanas temps ir ar abām kājām pie zemes – tad rokas liec kaut vai kabatā un ātrums no tā nemainīsies, bet tiem kas jau māk "lidot" t.i. uz īsu brīdi pazūd pamats zem kājām – tiem šī roku tehnika manuprāt ir pat ļoti nozīmīga. Roka jau nav nokaltis zars ko vicina, bet ķermeņa daļa ar masu un ievērojamu spēka plecu. Efektīvā masa varētu būt vismaz kādi 2 kg [mans pieņēmums – roku pielīdzinot ūdenim un roka varētu būt kāda 2L pudele :) ] un vēzējot skriešanas virzienā (varbūt nedaudz 10-30 grādus uz augšu, lai lidojums garāks) ar labu inerci, šī masa pieaug vismaz 2-4x maratonistam (taupot enerģiju), bet sprinterim vismaz 5-10x. Tad iedomājies, ko nozīmē maratonistam ar 60-80kg, kurš atrodas gaisā (skrienot) tiek pielikts spēks ar masu 4-8kg viņa skriešanas virzienā – tie ir kādi 10% no masas. Fizikas formulas galvā nestāv (jāprasa Ilksy pēc palīdzības), bet domāju ka šī "lidojuma" attālums, jeb citiem vārdiem veiktā soļa garums pieaug varbūt pat līdz 5%, tur gan jau būtu jāņem vērā skrējēja pārvietošanās ātrums pret gravitāciju.
Protams jāpiekrīt arī tam, ka efektīvi darbojoties ar rokām nepieciešamā enerģija ir lielāka, kā tad ja rokas ir sabāztas kabatā, bet ko darīt, ja ar kājām vien nespējam distanci uzveikt tik efektīvi kā gribētos? Tad jāsāk papildus trenēt arī rokām spēku un izturību, kā arī tehniku. Vēl viens novērojums starp skrējējiem ir roku vēzēšana uz sāniem – tātad šī enerģija tiek novadīta nepareizā virzienā (sānkustībām) tādējādi šķobot sevi dod papildus slodzi mugurai un varbūt arī ceļu locītāvām, jo tā ir sevis raustīšana visos virzienos nevis tikai mērķtiecīgi uz priekšu.
Visi šie cipari un pieņēmumi ir mans izdomājums, bet būtu interesanti palasīt kādu šāda veida pētījumu ar reāliem aprēķiniem. :)
Quote
hmm, roku darbu varbūt var salīdzināt ar aerobo/anaerobo slodzi? ar domu, ka līdz kaut kādai slodzei/tempam varam skriet bez roku darba, taču pēc tā sliekšņa skrienot tikai ar kājām skriešanas efektivitāte (strauji?) samazinās un lai to kompensētu nepieciešams roku darbs. Līdz šim slieksnim tikai kājas ir efektīvākas nekā kājas + rokas?
Manuprāt, roku darbs visdabiskāk un pareizāk sanāk, ja skrien sprintu. Tempam krītoties var sākties sānu kustības, improvizācija .. vari iedomāties sievišķīgu sievieti sprintu skrienot un šūpinot rokas uz sāniem pa labi, pa kreisi? :) Lēnām skrienot tā varētu būt, lai kompensētu atsevišķu ķermeņa daļu inerci, jo sāniskās svārstības ir mazāk enerģiju prasošas nekā vertikālās? Ar domu, jo mazāk ķermenī ir masas (tauki, utt), kura var iegūt inerci, jo vieglāk izvairīties no sāniskajām kustībām?
Piemēram, ja skrien ar mugursomu, kura kratās uz katra soļa, tad rodas vēlme likt soli tā, lai nebūtu vertikālā kustība, taču mēģinot panākt lai soma nekratās nākas iesēsties nedaudz un vertikālo kustību slāpēt uz kāju rēķina, kas savukārt izsauc gaitas izmaiņas un rada sānisko kustību?
Lab, pietiks prātuļot
Quote
Tikai pacietību! Vajag tik skriet! Ilgstošā laika posmā pie pietiekami regulāras skriešanas, neizlaižot nevienu nedēļu (tikai ik pa laikam nedaudz samazinot kilometrāžu, bet faktiski ilgstoši turot to pienācīgā līmenī), progress nekur neizpaliks. Saku to no personīgās pieredzes.
All RSS
Most Users Ever Online: 120
Currently Online: Ainars, viestursvi
13 Guest(s)
Currently Browsing this Page:
1 Guest(s)