Home
Add Reply
Add Topic
Quote
Vēl jau diagnoze nav galēja, bet ejot pie ārstiem vārds "artrīts" tiek pieminēts arvien biežāk! Tāpēc jautājums – ja man viņu diagnosticēs vai varēšu pēc ārstēšanās skriet kaut maratonus vai tā nodarbe paliks for fun līmenī ar 5 km distancēm, kuras man ir līdz kaklam? iedomājoties, ka var nākties no šīs nodarbes avadīties pavisam, acis aizmiglojas!
Quote
google saka, ka ir ~200 artrīta veidi, cik kurš ārstējams nezinu, bet pēc idejas artrīts ir iekaisums
Quote
Lūk, kur Dr. Michael Nirenberg īsraksts par artrītu iekš America's Podiatrist – http://www.americaspodiatrist.com/2011/08/is-going-barefoot-the-best-way-to-prevent-and-alleviate-knee-pain-and-arthritis
Quote
Ar shito rakstu jau pat neskreejeeju var piedabuut paarvietoties basaam kaajaam :) nebiju domaajis, ka baskaaju skrieshana tik veseliiga…
Quote
Tomēr, vienīgā nianse, kas liek aizdomāties – tad kāpēc baskāju skrējēju ir tik maz?!!!
Quote
varbuut taapeec, ka visiem nav pacietiibas iemaaciities pareizi skriet ar basaam kaajaam? varbuut izmeegjina paaris reizes , konstatee, ka celji saap (jo skrien kaa vislaik ar papeedi pa priekshu) un nolemj, ka labaak turpinaat ka ieprieksh… ?
Nez, vai tāpēc. Ja jau pamēģinātu, tad basām ar papēdi pa priekšu gan neskrietu neviens, domājams, tas galīgi nesanāk dabiski. Drīzāk jau baidās pamēģināt. Un tas, savukārt, dēļ visapkārt valdošās informācijas, kuru diktē apavu ražotāji.
Bet visam savs laiks. Taisnība, ka Latvijā baskāju skrējēju nav daudz. Eiropa no ASV šajā ziņā atpaliek 1-2 gadus, un Latvija no pārējās Eiropas varbūt arī (nezinu). ASV jau baskāju kustība sāk ļoti izplatīties, katrās lielās sacīkstēs ir pa pilnam minimālistu skrējēju un arī baskāji sastopami. Ir pat reizēm atsevišķa kategorija – baskāju skrējēji – ar savu atsevišķu apbalvošanu. Starp citu, tajā video no šā gada Monblāna skrējēja var redzēt, ka starta zonā ir milzīgs Vibram plakāts ;) Tā kā tikai mēs te, Latvijā, vēl tādā kā tumsonībā dzīvojam.. :)
Starp citu, ap pagājušā gadsimta sākumu, kad Kirī pāris atklāta radioaktivitāti, visi par to bija sajūsmā. Likās, ka tā ir tāda lieta, kas noteikti dara labu jebkuram organismam. Tika reklamēta zobu pasta ar radioaktīvo piedevu, kas darīs brīnumu lietas jūsu zobiem, kā arī radioaktīvais minerālūdens ar rādija (laikam) piedevu.. ;) Mūsdienās jau ar apaviem ir līdzīgi – jāpaiet laikam, līdz cilvēki nāks pie prāta.. :)
Quote
man obligāti jškrien ar bāsām kājām vai minimālos apavos? varu vnk tehniku pamēģināt ar paviem, kas ir?
Quote
Obligāts jau nav nekas, var mēģināt visādi :)
Quote
Man bija, varētu teikt infekcijas izraisīts artrīts. Īsi viss bija tā: iesākumā nedaudz nezkāpēc saļimst viena kāja, sāk sāpēt kāda locītava, nevar bez sāpēm (lai gan tās izjūtas par sāpēm nevar nosaukt, tas drīzāk ir šausmgs stīvums, saki kājai celies, bet viņa neceļās) Periods ap 2 gadi. Izstaigājos pie visādiem dakteriem, visi apgalvoja visu kaut ko un pieminēja arī vainīgo iemeslu, ko es uzreiz noraidīju, tas tā…. bet tad slimība ekspluadēja, jo jebkura lielāka slodze radīja tūsku locītavās, iekaisumu un augstu temperatūru, pat ieliekot slimnīcā, Valmierā pirmā nakts bija jāguļ drāšu gultā ar šausmīgu izliekumu, pēc tam spēcīgi iekaisa mugura….. Secinājums: Nedrīgst nodarboties ar sportu artrīta laikā, galvenās ziepes, ko var savārīt – savilkuma brīdī var sačakarēt locītavas, parasti: muguras skriemeļi deformējas. Tad kādu pus gadu novazājos pa slimnīcām, šausmīgi daudz ripas apriju, jau tās pēdējās – prednizalonus, bet sāpes šausmīgas. Pirms slimības biju ļoti sportisks jaunēklis ar milzīgu jaudu, slimības brīdī – kroplis. Kad atrada infekciju, to izārstēja nedēļas laikā, bet uzliesmojušais artrīts vēl ilgi neatkāpās, tomēr šinī fāzē jau var ar slodzīti sākt darīt visu iespējamo. Nu redz, tagad no artrīta vairs neko nemana, vienīgais, dēļ daudzām ripām šķiet, jauda (ātrums) vairs nav iepriekšējā, iespējams biku pa daudz sirdi pačakarēju, jo nekad agrāk nenāca tādi bezspēki pēc pēkšņiem paātrinājumiem, bet garās distances var skriet cik uziet.
Tagad vēl par artrītu: ir tā, ka kaut kas cilvēka imūnsistēmai liek izstrādāt tik spēcīgas vielas, kas čakarē pača locītavas, bet ar konkrēto infekciju vienalga netiek galā, parasti līdz mazliet antibiotikas. Jaukākais, ka šī pati infekcija citam cilvēkam neizraisīs neko, artrīts izraisās tiem, kam ir kaut kāds gēns.
Artrīts ātrāk atkāpēs, ja lietoju Sulfasalazīnu, Asacols nelīdzēja, bet patiesībā, kad palika labāk es vienkārši dzēru tikai Vārnukāju (iesaka Tereško, bet pats viņš tīru šo tēju neražo), ko var atrast visādās slapjās vietās!
Tā kā iesaku: ātrāk atrast īsto infekciju (lai gan man organisms izstrādāja visas iespējamās pretvielas, kas īstās atrašanu padara grūtu, piemēram, bija gan borolozes (laimas) pretvielas, gan arī žurciņslimības pretvielas).
Dzert vārnukājas tēju un prātīgi staipīties, locīties, pavingrot uz bumbas!
Var arī rīkoties radikāli: Obligāti noskaidrot: vai nav kādi urīnceļu iekaisumi (arī STS) un tad nedēļu izmaukt spēcīgas antibiotikas – ja es būtu rīkojies šādi, es vispār artrītu nebūtu manījis(~četri gadi čakara), kaut esmu vienmēr bijis pret zāļu lietošanu! Pirmo jānoskaidro obligāti!
Lai veicas!
All RSS