Home
Topic RSS
16:12
15/04/2010
Offline
Lēnā garā gatavojos Rīgas Maratona pusmaratona distancei. Vados pēc trenniņa programmas, kas bij šī maratona mājaslapā.
Esmu noskrējis 14 un 15 km distances abas reizes izjutu nelielas sāpes kādā no ceļgaliem 1 km garumā pēc 10 km noskriešanas, taču tās nebij lielas un pārgāja.
Pēdējo reiz skrēju 16 km, pēdējie 6 km sanāca pret vēju. Divus, trīs pēdējos km izjutu ļoti stipras sāpes abos ceļos. Pēc skriešanas vēl 20 min sāpēja.
Kā novērst šo problēmu un pārliecināties, ka ceļi netraucēs noskriet paredzētos 21 km?
16:59
24/04/2009
Offline
Iemeslu var būt daudz. Lai pateiktu ko precīzāk, būtu jāzin daudz vairāk nekā esi uzrakstījis. Piemēram, cik liels ir Tavs skrējēja stāžs, kad un cik esi skrējis pirms tam, cik strauji esi nonācis līdz šī brīža 14, 15 un 16 kilometriem, kāds ir Tavs svars, kā Tu iesildies, cik piemēroti ir Tavi skriešanas apavi... No atbildēm uz aptuveni šādiem jautājumiem varētu sākt domāt, kas tā ir par vainu un kā no tās atbrīvoties. Bet vispār - ļoti stipras sāpes ne par ko labu neliecina... :(
17:26
15/04/2010
Offline
Aktīvi sāku skriet šogad. Pirmstam tikai reizi mēnesī max 5 km.
Mans svars: 70kg. Iesildos lēnāk sākot skriet. Apavi nav paši piemērotākie skriešanai, bet galīgi ielas kedas arī nav: http://www.amazon.co.uk/dp/B001PEK02S/ref=asc_df_B001PEK02S640136/?tag=becomeuk20-21&creative=7966&creativeASIN=B001PEK02S&linkCode=asn
Pilna mana šī gada trenniņu vēsture:
17:38
22/04/2009
Offline
Viena no probleemaam vareetu buut tiesi apavi. Lai arii labi un daargi, tomeeer nav iisti domaati skriesanai. Tee vareetu buut gana smagi.
Pa kaadu segumu skrien?
Pameegini pirms un peec saadus vingrinaajumus - http://physicaltherapy.about.com/od/flexibilityexercises/ss/QuadStretches_2.htm
Un saapes mazinaat var ar aukstuma kompreseem (pirms skreejiena ieliec slapju dvieli leduskapii).
18:07
24/04/2009
Offline
Ja ir vēlme pašārstēties, piedāvāju pamēģināt tauksaknes krēmu. To lieto kaulu, muskuļu, locītavu, cīpslu traumu (kaulu lūzumu, izmežģījumu, sastiepumu, sasitumu) gadījumos. Četrus mēnešus nevarēju tikt vaļā no sāpēm ahilejas rajonā. Lietoju dažādus krēmus, bet nekas īpaši nelīdzēja. Man ieteica pamēģināt šo krēmu. Pēc dažu dienu palietošanas - ir jūtamas atveseļošanās pazīmes.
Sāpes ceļos - tas ir nopietni. Patiesībā vispirms vajadzētu noskaidrot šo sāpju cēloni.
19:47
19/05/2009
Offline
Kaut kur iepriekš forumā jau teicu, ka gadījumos, kad esmu samocījis ceļus (īpašu kalnu treniņos), uztaisu Glucosamine with Shark Cartilage terapiju. No otras puses jāsaka, ka papildus iepriekš Aivara minētajiem cēloņiem, kā iemesls ceļa sāpēm varētu būt nepareiza skriešanas tehnika (tā saucamā lēkāšana, vai gazelēšana- vibrācijas uz augšu vai uz sāniem).
19:51
13/11/2009
Offline
Pašlaik maratona forumā notiek ļoti līdzīga saruna. Varbūt kāda izteiktā doma noder.
20:15
24/04/2009
Offline
No kipeens vēstītā es sliecos secināt, ka, ja vien viņš nav 18-25 gadu vecs, tad viņš ir par strauju pieaudzējis treniņu apjomus. Turklāt, ja vēl viņam ir liekais svars, tad tas ir normāli, ka tas, ko var muskuļi, nav pa spēkam saitēm un locītavām - ar tām jāapietas uzmanīgāk un slodze jāpalielina pamazām...
20:46
15/04/2010
Offline
25 gadu vecs un 70 kg uz 183cm nav gluži liekais svars :)
Jebkurā gadījumā paldies visiem par atbildēm!
20:58
09/03/2010
Offline
Pats arī tagad mokos ar sāpēm ceļos, bet man par iemeslu varēja būt nepiemēroti apavi pa nepiemērotu virsmu(sporta veikalā pateica, ka manējie apavi ir krosa apavi, bet es ar tiem pa asfaltu dragāju) un iespējams arī nepareiza skriešanas tehnika :( Biju aizgājis pie ģimenes ārsta, tas neko nevarēja pateikt, nosūtīja pie ķirurga-traumatologa, bet nav vēl sanācis aiziet šo garo brīvdienu dēļ, gaidīt arī nevaru, citādi nogulēšu visu NRM prieku, tāpēc uz savu galvu nopirku "lēto" glikozamīnu un tagad jau vairākas dienas lietoju, it kā labāk ir, bet vēl jāpagaida kāds laiciņš, vismaz vairs nesāp ceļgali ejot vakarā gulēt un staigājot arī nesāp :)
21:31
15/04/2010
Offline
Man vismaz ikdienā nesāp, sapēja tikai skrējiena beigās un 20 min pēc tam. Rītdien mēģināšu ar mazāku slodzi atsākt.
21:59
24/04/2009
Offline
Paskaties, kipeen, te būs šis un tas, kas varētu noderēt Taviem ceļgaliem:
http://www.hollandandbarrett.com/pages/categories.asp?cid=31
22:06
29/04/2009
Offline
mož plakanā pēda tev. a varbūt ceļos ūdens. vēl ir variants par cistu. aizej pie ģimenes ārsta, ja ir nauda.
22:14
07/10/2009
Offline
Viss ir pareizi un vērā ņemami, ko iepriekšējie ieteikuši. Bet es Tevi mēģināšu morāli atbalstīt. Pagājušajā gadā tikai nedēļu pirms Rīgas pasākuma, kuram nemaz negatavojos, nejauši noskrēju 18 km un pēdējos 4 ar nopietnām sāpēm potītē. Biju aizvicojusi pārāk tālu un mājās kaut kā bija jātiek. Neskatoties uz sāpēm, tieši šis skrējiens mani pamudināja pieteikties pusmaratonam. Kaut kas tajā garajā distancē bija iepaticies! "Lielajā dienā" pielietoju šādu taktiku, viena pretsāpju tablete pirms skrējiena un otra tūlīt pēc 10 km.
Pati zinu, ka šis nav labs ieteikums, tāpēc arī neiesaku, bet ja gribas skriet, tad skrien un meklē risinājumu.
Un tiekamies finišā! :)
23:19
22/07/2009
Offline
Man šā gada februārī sāka sāpēt paceles cīpsla. Galīgi paskriet nevarēju. Visu ko izmēģināju - nomainīju apavus, notestēju pēdu plakanumu (izrādījās pārāk izliekta velve, tādēļ iegādāju ortopēdiskās zolītes), sāku lietot skrējienu (un pirms un pēc) laikā nevis ūdeni, bet tā vietā Electrolyte sāļu sķīdumu, kā arī iegādāju Dolubene Gel pretiekaisumu smēri. Kā arī krietni samazināju kilometrāžu, vienu nedēļu pat neskrēju vispār (bet laikam jau vajadzēja no skriešanas atteikties vēl ilgāk, to vnk nespēju). Bet man pašam liekas, ka vislielāko ieguldījumu cīpslas sāpju samazināšanā man deva regulāra traumētās vietas saldēšana. Katru dienu 2 reizes to saldēju ar ledu ~15 minūtes (no rīta un vakarā pēc skrējiena). Tagad ar ledu vairs neņemos (čakars), bet tā vietā 15 minūtes laistu ar ledusaukstu ūdeni (aukstāko, ko no krāna var dabūt). Un jāteic, ka esmu jau aizvadījis dažus skrējienus, kuru laikā un pēc kuriem praktiski sāpe vairs nav bijusi jūtama. Liekas, ka būšu sāpi uzveicis. Vēl gan ar ūdeni laistos, lai patiešām līdz galam izārstētu.
23:35
22/07/2009
Offline
Ā, jā, vēl aizmirsu piebilst par manu sāpju cēloni - pārslodze, kā tika oficiāli noteikts ultrasonogrāfijā. Tagad kilometrāžu cenšos atjaunot palēnām. Domāju, ka arī kipeena gadījumā varētu būt pārlieku strauja kilometrāžas kāpināšana - 10 km jau piektajā skrējienā un 15 km jau astotajā.. Lai gan, ja skatās pēc datumiem, tad nemaz tik strauji nesanāk..
23:55
18/05/2009
Offline
Ja Ozo atzīstas, es varī varu pačukstēt, ka tādā pat garā aizvadīju 2008. gada Rīgas pusmaratonu. Arī sāka sāpēt celis (iespējams, gan no pārslodzes, gan nepiemērota apava) un arī dabūju pretsāpju tabletes, lai tikai varētu skriet. Tas bija mans pirmais pusmaratons.
Ko tas aukstais ūdens tādu brīnumainu dara celim?
00:14
22/07/2009
Offline
Nezinu, ko aukstums īsti dara, laikam veicina apasiņošanu, dzīšanu, iekaisuma remdēšanu. Dzirdēts, ka traumu gadījumā jāvadās pēc RICE sistēmas - Rest, Ice, Compression, Elevation. Vēl dzirdēta tāda PRICE sistēma, kur pievienots vēl Protection, lai ko tas arī nenozīmētu.
11:27
03/03/2010
Offline
OreMan said:
Man šā gada februārī sāka sāpēt paceles cīpsla. Galīgi paskriet nevarēju. Visu ko izmēģināju - nomainīju apavus, notestēju pēdu plakanumu (izrādījās pārāk izliekta velve, tādēļ iegādāju ortopēdiskās zolītes), sāku lietot skrējienu (un pirms un pēc) laikā nevis ūdeni, bet tā vietā Electrolyte sāļu sķīdumu, kā arī iegādāju Dolubene Gel pretiekaisumu smēri. Kā arī krietni samazināju kilometrāžu, vienu nedēļu pat neskrēju vispār (bet laikam jau vajadzēja no skriešanas atteikties vēl ilgāk, to vnk nespēju). Bet man pašam liekas, ka vislielāko ieguldījumu cīpslas sāpju samazināšanā man deva regulāra traumētās vietas saldēšana. Katru dienu 2 reizes to saldēju ar ledu ~15 minūtes (no rīta un vakarā pēc skrējiena). Tagad ar ledu vairs neņemos (čakars), bet tā vietā 15 minūtes laistu ar ledusaukstu ūdeni (aukstāko, ko no krāna var dabūt). Un jāteic, ka esmu jau aizvadījis dažus skrējienus, kuru laikā un pēc kuriem praktiski sāpe vairs nav bijusi jūtama. Liekas, ka būšu sāpi uzveicis. Vēl gan ar ūdeni laistos, lai patiešām līdz galam izārstētu.
Paldies OreMan, laba info, bet cerams, ka man nenoderēs (jo nesāpēs ceļi) :)
11:51
22/04/2009
Offline
lielākā problēma (kļūda) iesācējiem un tiem, kas kādu lielāku laiciņu nav skrējis lielus gabalus ir nesamērīga kilometrāža. No sākuma liekas, ka tas pāries, bet nekā. Kilometrāžu palielināt ir nepieciešams, bet visu dariet pakāpeniski – "+10% princips" ("komforta" sitācijas gadījumā) nav nemaz tik slikts variants trenējoties, bet tāpat ir jāievēro organisma pretenzijas uz atpūtu ("Atpūta ir treniņu sastāvdaļa")
Citas organisma pretenzijas ir uz sekojošām lietām:
1) piemēroti apavi
2) treniņu trašu segumu maiņa – vislabāk ir variants, kad ir miksēts "skriešanas celiņš"
3) "kalna treniņi" (skrējiens kalnā ir vismazāk bīstamākais treniņu veids), kas veicina arī ceļu nostiprināšanos ….
…. Punktu te varētu būt gana daudz, visi tā uzreiz nenāk uz "papīra" … Katrā gadījumā, iesācējiem neieteiktu skriet vairāk par 1 nedēļas skrējienu virs 13-15km ….
