10:38
14/10/2016
Labdien! Gribu zināt jūsu viedokli sekojošajā jautājumā.
Paskatoties Latvijas rekordus vieglatlētikā https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_rekordi_vieglatl%C4%93tik%C4%81, redzam, ka daži no šiem rekordiem (konkrēti, skriešanā) ir ĻOTI veci, vēl no laikiem, kad lielākai daļai no mums pat vecāki iepazinušies nebija.
Piemēram, 5000 m: 13:34,2 uzstādīja Juris Grustiņš 1971. gadā.
vai arī 10 000 m Genādijs Hlistovs noskrēja ar pat kenijiešiem cienīgiem 28:25,8 tālajā 1973. gadā.
Toreiz nebija tik dziļu zināšanu par cilvēka organismu slodzes laikā. Nebija pulsometru. Nebija sporta uztura. Bet rekordi turas jau gandrīz pusgadsimtu!
Jūsu viedoklis - KĀPĒC? :) Tie bija ļoti ģenētiski apdāvināti vieglatlēti?
Labā virzienā skaties. Šeit arī veca datubāze:
http://latatletika.ucoz.lv/index/statistika/0-6
Ja vēl 10000 metros ne tik augstos rezultātus varētu norakstīt uz šīs distances nepopularitāti (domāju gan, ka labākajā gadījumā knapi zem 30min kādi 2-3 šobrīd varētu palīst, esot TOP formā un pie zināmas apstākļu sakritības), tad 5000m distancē situācija ir pavisam bēdīga, un pēdējos 30 gados kaut vai zem 14min tikai Jurkevičs ir skrējis. Bija viens gads, kad ap 14min vai pat ātrāk skrēja ap 10 skrējējiem. Jāņem vēl vērā, ka mūsdienās tie sintētiskie stadioni ir arī ātrāki, nekā vecie izdedžu tipa stadioni. Bet, cik esmu dzirdējis, tad jau toreiz izmantotās sistēmas nebija sliktas. Visādi nostāsti dzirdēti par tiem laikiem. Mūsdienās daudzi talanti padodas, jo treniņi esot pa grūtu, grūti ar citām lietām savienot, utt. Tajos laikos jau pati dzīvošana bija sarežģītāka, nebija tādas iespējas kā mūsdienās, cilvēki kopumā nebija tik slinki, veikalos nebija liftu/eskalatoru, mašīna bija liela ekstra. Kā redzams, tad pulsometru/GPS parādīšanās, kā arī ar kārtīgām tehnoloģijām apbruņotie apavi, kuros iebūvēti dažādi stabilizatori un supinatori ar smagiem klučiem papēžu daļā, nedod tik daudz, kā paši ražotāji apgalvo.
Manuprāt, cilvēki agrāk nopietnāk trenējās. Mūsdienās ir jātērē laiks, lai atrastu īstos gadžetus, ar kuriem apkārties, lai uz skrejceliņa atrastu sev piemērotus apavus, lai izvēlētos pareizo laboratoriju, kurā regulāri veikt slodzes testus, lai atrastu īstās želejas un sarēķinātu pareizos laika momentus, kad tās ieraut nāsīs utt.. Nu jā, un tad vēl paliek arī mazliet laika treniņiem.
12:26
14/10/2016
OreMan said
Manuprāt, cilvēki agrāk nopietnāk trenējās. Mūsdienās ir jātērē laiks, lai atrastu īstos gadžetus, ar kuriem apkārties, lai uz skrejceliņa atrastu sev piemērotus apavus, lai izvēlētos pareizo laboratoriju, kurā regulāri veikt slodzes testus, lai atrastu īstās želejas un sarēķinātu pareizos laika momentus, kad tās ieraut nāsīs utt.. Nu jā, un tad vēl paliek arī mazliet laika treniņiem.
Daļēji piekrītu. Tagad liekas, ka super mega apavi, pulsometrs, krekliņš, kādu valkā kenijiešu čempions, testi sporta laboratorijā kompensē nepietiekami intensīvus/ pareizus treniņus.
Bet no otras puses... tie nedaudzie, kuri trenējas pietiekami, var to darīt daudz kvalitatīvāk nekā toreiz. Ja agrāk tuvākais JĒDZĪGS vieglatlētikas treneris bija 400 km attālumā Maskavā, tad tagad... Palasi Internetā - tas trenē, tas trenē, tas sastāda treniņplānus...
Secinājums? Skrējēju ir kļuvis vairāk, bet skrējēju, kas varētu pretendēt uz visaugstākajiem rezultātiem - nav.
Frāze:"Bet no otras puses... tie nedaudzie, kuri trenējas pietiekami, var to darīt daudz kvalitatīvāk nekā toreiz. Ja agrāk tuvākais JĒDZĪGS vieglatlētikas treneris bija 400 km attālumā Maskavā, tad tagad... Palasi Internetā - tas trenē, tas trenē, tas sastāda treniņplānus..." ir absolūtas glupības. Jā tieši tā un nav tur ko apvainoties. Apvainoties var Imanta Gaiļa, Romualda Zigmunda , vai daudzu citu treneru audzekņi , kuriem ziedu gadi bija 60 - 70 gados!
Treneri toreiz bija profesionālaki, strādaja fanātiskak. Bez tam bija nopietns valsts atbalsts.
14:58
14/10/2016
Jōņs said
Frāze:"Bet no otras puses... tie nedaudzie, kuri trenējas pietiekami, var to darīt daudz kvalitatīvāk nekā toreiz. Ja agrāk tuvākais JĒDZĪGS vieglatlētikas treneris bija 400 km attālumā Maskavā, tad tagad... Palasi Internetā - tas trenē, tas trenē, tas sastāda treniņplānus..." ir absolūtas glupības. Jā tieši tā un nav tur ko apvainoties. Apvainoties var Imanta Gaiļa, Romualda Zigmunda , vai daudzu citu treneru audzekņi , kuriem ziedu gadi bija 60 - 70 gados!
Treneri toreiz bija profesionālaki, strādaja fanātiskak. Bez tam bija nopietns valsts atbalsts.
Nu, tas bija tikai mans pieņēmums un esmu tikai PAR to, lai zinošāki cilvēki, kuriem par tiem laikiem ir lielāka sajēga nekā man, to atspēko. Tāpēc arī tēma.
P.S. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Nezināju, ka Prokopčuku ex- treneris Leonīds Strekalovskis bijis tik augstas klases skrējējs pats.
DK86 said
Labdien! Gribu zināt jūsu viedokli sekojošajā jautājumā.
Paskatoties Latvijas rekordus vieglatlētikā https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_rekordi_vieglatl%C4%93tik%C4%81, redzam, ka daži no šiem rekordiem (konkrēti, skriešanā) ir ĻOTI veci, vēl no laikiem, kad lielākai daļai no mums pat vecāki iepazinušies nebija.
Piemēram, 5000 m: 13:34,2 uzstādīja Juris Grustiņš 1971. gadā.
vai arī 10 000 m Genādijs Hlistovs noskrēja ar pat kenijiešiem cienīgiem 28:25,8 tālajā 1973. gadā.
Toreiz nebija tik dziļu zināšanu par cilvēka organismu slodzes laikā. Nebija pulsometru. Nebija sporta uztura. Bet rekordi turas jau gandrīz pusgadsimtu!
Jūsu viedoklis - KĀPĒC? :) Tie bija ļoti ģenētiski apdāvināti vieglatlēti?
Tā vienkārši nevar atbildēt. Ja būtu laiks mutiski varētu izklāstīt.
Varu uzrakstīt dažas tēzes:
Tagad jaunatnei ir daudz vairak izklaides iespēju.
Mūsdienu skola ar savām prasībām izsūc visus spēkus.
Slikts uzturs. Himija savu padarījusi. Pesticīdi, herbicīdi, konservanti, irdin at aji , krāsotāji , garšas pastiprinātāji....
tagad jebkuršs var aizbraukt uz Parīzi , nav jābūt PSRS izlasē un jāskrien 10km zem 28 minūtēm.