Home
Topic RSS
09:29
28/10/2011
Offline
Pārcelties uz dzīvi sporta klubā
Sportiski cilvēki ir veselīgi un labāk tiek galā ar pienākumiem gan darbā, gan ģimenes dzīvē. Tomēr daži savu ieradumu ir sākuši pārspīlēt, pavadot katru brīvo minūti fitnesa klubā. Psihologi ir secinājuši, ka no fitnesa un sporta var rasties tikpat liela atkarība kā no vairākām narkotikām. Enerģiski vingrojumi organismā liek izdalīties endorfīniem. Vārdu "endorfīns" veido divu vārdu - endogēns un morfīns - salikums. Tātad tā ir morfīnam līdzīga viela, kas radusies organismā. Atkarība no fitnesa uzskatāma par problēmu, ja viss brīvais laiks tiek pavadīts sporta klubā, bet pārējā dzīve paliek aizkadrā. Atkarīgais zaudē interesi par visu, kas notiek ārpus sporta kluba sienām. Dažkārt fitnesa atkarība sakņojas dziļākā problēmā, piemēram, depresijā. Tad ar psihoterapiju vispirms jāuzveic depresija - pēc tam cilvēks atgūs arī veselīgo spēju izvērtēt prioritātes.
pārrakstīts no Ilustrētā Zinātne pielikuma Atkarības
09:37
24/04/2009
Offline
Filozofija beztēmā.
10:00
28/10/2011
Offline
Kampars rakstīja:
Filozofija beztēmā.
Atkarības pirmā pazīme ir atkarības noliegšana ;)
11:33
22/07/2009
Offline
Interesanti, ka tajā tekstā visu laiku uzsvērts tieši `sporta klubā`. Bet, ja ar sportu nodarbojas dabā, visu brīvo laiku pavada mežā - tas tikpat slikti? :) Droši jau vien..
11:49
19/05/2009
Offline
Atkarīgos, jau dēvējamus par saslimušiem, esmu redzējis sporta klubos vairākus. Praktiski katrā klubā ir pāris puši, kas lielāko dienas daļu pavada sporta zālē. Tā kā eju diezgan regulāri, tad šos puišus satieku vienmēr, un no tā izdaru secinājumus. Pārsvarā tie ir svaru cilātāji. Vai nu viņi cilā svarus vai ar sev līdzīgiem pārspriež tēmu cik kurš un ko ir pacēlis, ko un kādus pulverus vēl varētu apēst. Izskrien ārā paēst, aizskrien līdz darbam un ātri atpakaļ uz zāli. Ja zālē pavada regulāri, katru dienu, pa 5 - 10 stundām un treniņskapīšos ir pārnesta daļa no savas iedzīves - tad tā jau ir atkarība. Skrējējus gan neesmu saticis.
12:09
22/04/2009
Offline
Ar ko gan atšķiras skrējēji? Kad satiekas skrien un runā par to cik kurš noskrējis, kura vieta sāp, kādās sacensībās plāno piedalīties un kuru no noskrien.lv taisās apskriet. Un ja runā par skrējējiem sporta klubos, tad tur bieži vien vingrotāji atnāk un redz viens skrien. Samaksā, pārģērbjas. Vēl skrien. Aiziet uz stundas nodarbību. Vēl skrien. Ieiet dušās, pirtī. Vēl skrien. Ko lai tāds padomā?
13:31
24/03/2011
Offline
Nesaskatu neko sliktu šajā atkarībā. Noteikti labāks depresijas remdēšanas paņēmiens kā alkohols.
13:33
02/05/2011
Offline
Katram tak vajag kādu netikumu, atkarību utt. :)
Un es labāk izvēlos skriešanu nekā dzeršanu, narkotikas vai ko tamlīdzīgu....
19:49
15/08/2011
Offline
Katrā ziņā ne sliktākā atkarība ;)
+ es ar esmu tādus novērojusi :)
20:49
28/10/2011
Offline
Marihuānas smēķētājiem jāvingro
Našvilas (ASV) Vanderbilta atkarību centra zinātnieki veikuši pētījumus ar cilvēkiem, kas ikdienā smēķē marihuānu, bet nevēlas no šīs atkarības ārstēties. Katram eksperimenta dalībniekam izveidoja individuālu skriešanas treniņu plānu. Viņiem 10-30 minūtēs bija jasasniedz 60-70% no maksimālā sirdsdarbības ātruma. Jau pēc desmit šādiem treniņiem divu nedēļu laikā izrādijās, ka vēlme uzsmēķēt marihuānu bija krasi samazinājusies. Neizmantojot nekādu citu terapiju, skrējēji narkotiku patērēja divreiz mazākā daudzumā nekā pirms eksperimenta. Pēc zinātnieku domām, tas pierāda, ka vingrošana var labvēlīgi ietekmēt smadzeņu darbību, palīdzot atbrīvoties no atkarības.
pārrakstīts no Ilustrētā Zinātne pielikuma Atkarības
Ievēroju, ka daudzām atkarībām kā terapija ietektas fiziskas aktivitātes. Tā sacīt aizvieto vienu atkarību ar citu, veselīgāku.
