Home
Topic RSS
11:53
10/10/2013
Offline
Čau, foršie! Man vajag jūsu padomu! Man ir daudz kolosālu draudzeņu, kas neskrien, bet viņām ir skaļas balsis un kolosāla izdoma. Mans sapnis ir, ka Rīgas maratonā arī ir daudz foršu atbalstītāju, kā tas ir ārzemju maratonos, protams ar varu neko neuzspiedīsi un iet, uz mums skrējējiem skatīties ar varu nevienam neliksi. Bet... esmu gandrīz viņas pierunājusi izveidot atbalstītāju punktu Rīgas maratonā, bet tad viena no draudzenēm uzrakstīja šo (biju viņu uz pāris Skrien Latvija posmiem paņēmusi līdzi):
Citāts - "jo, es piemēram, nezinu kas, kurā brīdī spotistiem patīk...
jo kad applaudē un sauc, aizeit, aiziet
esmu dabūjusi tiiik noraidošu un nefeinus skatirenus"
Jautājums - vai jums patīk un ir svarīgs līdzjutējs/atbalstītājs trases malā?
12:38
13/11/2009
Offline
1. Visā visumā jau patīk :)
Par uzmundrināšanu "noraidošus un nefeinus skatienus" varētu saņemt no tiem, kam kļuvis reāli grūti, plāns nojucis, cerētā rezultāta nebūs, pat vispār izstāšanās iespējama, jo viss ir slikti ... Pieļauju, ka tādā situācijā sajūsma no malas var likties neatbilstoša un kaitināt.
Tomēr ceru, ka šādi pesimisti/īgņas (nezinu, kā pareizāk nosaukt) ir neliela daļa no visiem dalībniekiem. Atzīstu: pagātnē atrodami daži momenti, kad biju tāds...
Līdzjutēji nevar zināt, kā kurš jūtas, ko domā. Te ir drusku problēma.
2. Svarīgs? Ir gan, bet ... hmm ... nu, vidēji svarīgs, teiksim tā ;) Labprāt redzu līdzjutējus/atbalstītājus - taču varu iztikt arī bez tiem. Tas tikai man, citiem varbūt citādi.
3. Vēl neesmu drošs, ka LRM skriešu - tāpēc varbūt nemaz neesmu tiesīgs atbildēt. Atvainojos, ja nu kas :)
12:51
17/08/2009
Offline
Man liekas, ka tādam muļkudrošam rezultātam ir nepieciešama mazliet tāda karsējmeiteņu pieeja. Asprātīgi plakāti, krāsains vizuālais tēls, atraktīva līdzjušana un vispār pozitīvas emocijas no līdzjutējiem ir tas, kas nodrošina to enerģijas pieplūdumu. Tb svarīgi ir tas, KĀ notiek uzmundrināšana. Sacensībās esmu skrējusi maz un sen, bet atmiņā ir divejādas emocijas no publikas. Vienā variantā uzmundrina, otrā rada stresu ar tādu pliku un pārlieku uzmācīgu "sarauj, aiziet, ātrāk, uzpriekšu!" kā tāds ar tavu sniegumu neapmierināts treneris.
13:02
21/10/2011
Offline
ja mani nosauc vārdā...es esmu starā;)
13:03
25/01/2013
Offline
Man personīgi šādi atbalstītāji ļoti palīdz, jo uz pāris sekundēm ļauj aizmirst to cik ir grūti. Pat ja esmu pilnīgi beigts, smaidu kā pateicību cenšos izspiest vienmēr. Kā tas izskatās no malas nezinu, varbūt rezultāts ir nefeins.
No paša pieredzes trases malā atbalstot, pārsvarā reakcija ir pozitīva. Lielākā daļa uzsmaida vai parāda īkšķi uz augšu, ir daļa kas ir vienkārši pārsteigta un tad ir maza daļa, kas neizskatās priecīgi par atbalstu. Parasti šie cilvēki ir tuvu spēku izsīkumam un tas īgnums ir radies no tā. Pat nezinu, droši vien šādi cilvēki vienkārši jāignorē, visiem nekad neizpatiksi. Kopumā es domāju, ka pilnīgi noteikti atbalstāma iniciatīva.
Man ir sapnis ka kādā kalnu skrējienā kādreiz būs tā kā riteņbraukšanas sacensībās, ka viss kalns pilns ar cilvēkiem un atbalsta. Vislabākās cerības to šobrīd attīstīt ir Stirnu bukiem un SKM un tur man liekas pat daudz nevajag. Kalns tuvu finišam, pasākuma vadītāju novirza uz kalnu nevis finiša zonu un aiziet. :)
Pats atbalstīšanā plānoju patrenēties sestdien Biķerniekos uzmundrinot pusmaratonistus.
13:06
05/03/2010
Offline
Līdzjutēju atbalsts ir foršs un patīkams. Slikti ir tad, ja trasē jūties viens pats vai pat kā traucēklis, jo, redz, ielas slēgtas un nevar tikt kur vajag.
Līdzīgi kā Zete minēja- ne ļoti forši ir, piem., maratonā pie desmitā km ir saņemt uzmundrinājumu "ātrāk, ātrāk, sarauj!". Protams, faniem parasti ir labi nodomi, bet brīdī, kad priekšā ir vēl 30km, par ātrumu galīgi domāt negribētos. :) Beigu daļā atkal "dusmīgs skatiens" var sanākt vienkārši tādēļ, ka ir jau nogurums un "viss ir slikti".
Bet kopumā- līdzjutēji ir labi un tādus vajag pēc iespējas vairāk! :)
13:13
14/01/2013
Offline
Kas var būt labāks par līdzjutējiem? :)
Man patīk, ka paslavē - "Tev labi sanāk!" "Lieliski izskaties" u.c. Vārdā saukšana ir forša (arī numurā saukšana, ja tas ir vienīgais identifikators). Tas ļauj saprast, ka uzmundrinājums ir tieši man, nevis mistiskajiem skrējējiem visapkārt.
Mazāk patīk, kā jau te minēja, visādi "ātrāk, ātrāk" brīdī, kad jau esmu zombijs. Ja jūtos un (cerams) izskatos sprigana, tad arī tas ir forši.
13:29
08/03/2010
Offline
ilZZuks said
Citāts - "jo, es piemēram, nezinu kas, kurā brīdī spotistiem patīk...
jo kad applaudē un sauc, aizeit, aiziet
esmu dabūjusi tiiik noraidošu un nefeinus skatirenus"
Ļoti laba ideja, bet par tiem noraidošajiem skatieniem, tie laikam pārmocījušies īgņas. Atbalsts ir svarīgs, jo interesantāk, jo labāk. Piemēram Kuldīgas pusmaratona līdzjutēji ir jau kļuvuši slaveni ar savu gādību vasaras tveicē atvēsinos skrējējus ar ūdeni un saviem dzeršanas punktiem ar māla krūzēm.
Ieteiktu tiem dažiem 10 īgnajiem nepievērst uzmanību, bet saprast to, ka viņas tajā pašā laikā iepriecinās un uzmundrinās simtus, pat tūkstošus skrējējus. Un tas ir pats svarīgākais, manuprāt.
13:43
16/05/2014
Offline
Es arī esmu par atbalstītājiem, jo tā ir vieglāk skriet.
Piekrītu, ka īgņas varētu būt tie, kas bez trenēšanās grib lauzt rekordus, kā rezultātā ir galīgi pārmocījušies un nevar vairs pār lūpu pārspļaut, bet tur kāds malā smaidīgs kliedz: "Aiziet! Aiziet!"
14:14
24/03/2011
Offline
Man šķiet, ka, ja tā lietiņa (atbalstīšana) tiek darīta ar aizrautību, tad tas nevar nepatikt. No savas pieredzes varu bilst par R-V, kad pie Alfas garām skrienošajiem gladiatoriem uzmundrinoši kliedzu, ka vairs tik simtiņš palicis, nevienu drūmu skatienu nepamanīju :D
Skrienot nemaz bieži vien nedzirdu, ko kāds atbalstītājs sauc, bet patīk pats fakts, ka atbalsts ir! Tas ceļ spārnos arī tad, kad gribas rāpot.
14:42
14/10/2010
Offline
Godīgi - tā saucamie līdzjutēji ir viens no retajiem elementiem, kas man spētu pabojāt skriešanas svētkus. It sevišķi, ja pārspīlētā entuziasmā bļauj "Aiziet! Uz priekšu! Tu vari! Tev izdosies!" un tamlīdzīgas muļķības, kas pilnīgi nemaz nepalīdz, tikai bojā pasākumu. Gribas atbildēt Līdakas vārdiem: "Aizver muti!", bet reāli tā tomēr neesmu izdarījis.
14:59
05/04/2013
Offline
Es vairākus gadus, no Rīgas maratona mājupejot, esmu uzmundrinājis tos skrējējus kas skrien uz 5+ stundām. Esmu bijis tā saucamais līdzjutējs. Un novēroju, ka gandrīz visi ārzemnieki novērtē, ka viņus uzmundrina, pasmaida, pamāj ar roku u.tml. Ar latviešiem ir drīzāk pusi uz pusi. Es, protams, atvainojos par vispārinājumu, bet īgns un noraidošs visbiežāk ir (pēc izskata) psiholoģiski norūpējies austrumeiropas vīrieties. Tas laikam ir tas padomju mantojums. No tiem skatieniem reizēm (bet, par laimi, pietiekoši reti) var tiešām nolasīt "aizver muti". Bet nekas, gan jau nākamajai paaudzei ar psihi viss būs kārtiībā.
Un paldies visiem līdzjutējiem - tas tiešām palīdz un ir patīkami. Jo vairāk LRM būs priecīgu līdzjutēju, jo vairāk Rīga izskatīsies pēc normālas valsts.
15:14
08/04/2013
Offline
"jo vairāk Rīga izskatīsies pēc normālas valsts."
Nez, Rīga par valsti nejauši vai jauši nodēvēta?
15:53
04/07/2011
Offline
Labāk jau, lai fonā ir kāds troksnis, kaut tāpat esmu tā koncentrējies, ka neko diži daudz nemanu, kas notiek apkārt. Bet nu man visvērtīgāk būtu, ja līdzjūtēji bļautu, sistu bungas, dziedātu uzmondrinošas dziesmas grūtos stadiona vai serpentīnceļa treniņos.
16:04
09/07/2009
Offline
Līdzjutēju jo vairāk, jo labāk! Viennozīmīgi esmu par šādas idejas realizāciju! :))
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka turot tempu, lielākoties no skrienošiem reakcija ir ļoti pozitīva un ļoti retais ir neģīmī. Lai gan, protams, kādu uzmundrinot vai atbalstot ir jājūt tā robeža, cik daudz un vai turpmākajā skrējienā varu viņu uzrunāt, vai tomēr likt mieru.
Šogad turot tempu Rēzeknē pirmo reizi saskāros ar viena skrējēja nepatiku pret tempa turētājiem. Viņam šie riebjoties! :D Tā visa uzmundrināšana, dzīšana uz priekšu! Labāk, lai liek svētu mieru šim un stāv klusu.. bet nevaru… :D Pēc skrējiena jau atvainojās un atzina, ka trasē palicis grūti un plāns nojucis. Gadās arī tā. :)
16:06
09/07/2009
Offline
Uldzha said
Godīgi - tā saucamie līdzjutēji ir viens no retajiem elementiem, kas man spētu pabojāt skriešanas svētkus. It sevišķi, ja pārspīlētā entuziasmā bļauj "Aiziet! Uz priekšu! Tu vari! Tev izdosies!" un tamlīdzīgas muļķības, kas pilnīgi nemaz nepalīdz, tikai bojā pasākumu. Gribas atbildēt Līdakas vārdiem: "Aizver muti!", bet reāli tā tomēr neesmu izdarījis.
Re kā! Tad jau man reāli ir paveicies, kad nedabūju iekšā, pagājušo gadu Liepājas pusmaratonā turot tempu un dzenot Tevi uz priekšu! :D
16:25
06/03/2010
Offline
Pieredze ar līdzjutējiem dažāda, atkarīgs arī no kultūras un dzīves uztveres, piemēram, dienvidu zemēs visa tā padarīšana būs daudz skaļāka, nekā tepat Latvijā vai kaut vai Vācijā. Tikko pārrados no Bostonas, no turienes var mācīties kā atbalstīt; drīz pabeigšu aprakstu par maratonu, pieminēšu arī līdzjutējus. Katrā gadījumā bez tā maratonu skriešana ne uz pusi nebūtu tik baudāma un neaizmirstama.
Pagājušajā gadā Frankfurtē (skatīt rakstu par Frankfurti ) bija brīdis, kad ap 30to kilometru ļoti nokaitināja līdzjutēji ar tieši entuziasma trūkmu - stāv vesels bars, skatās un klusē, kamēr mēs te mokamies. Gribējās vāciski nolamāties. Kad skrēju Cīrihē, kaitināja vāciešiem un laikam arī šveiciešiem raksturīgais hop-hop! Bet tas laikam individuāli. Jo ātrāk skrien, jo mazāk iespējams izšķirt konkrētus saukļus utt., tāpēc tad parasti tikai parādu īkšķi uz augšu vai taml. Galvenais ir entuziasms, sišana saujā, asprātīgi plakāti, saukšana vārdā, ja ir uz numura. Tāpat arī centrā un uz tilta vienmēr ir lielākais atbalsts, Krasta iela un Skanste ir diezgan klusa un pamirusi, varbūt tieši tur var parūpēties par īpaši enerģisku atbalsta punktu. Protams, ja uztaisīsiet ko šādu, tad noteikti nonāksiet ziņās:
https://www.youtube.com/watch?v=5Jx7t8p4GWw
16:36
11/03/2014
Offline
Ir bijuši dažādi gadījumi. Divi pilnīgi pretēji piemēri:
1) Itāļu līdzjutēji lasa vārdu uz nummura, un māj ar roku "Forzaaaa!". Smaids uz sejas abiem. Viss forši. Vienkārši un saprotami.
2) Klausos Ingusa Bauskenieka "Klusais Okeāns", uz austiņām... Skrienu ap 5:00 tempā. Nekur nesteidzos. Man nav grūti.
"...man mājā visi guļ, vienmuļi, saspiesti, vienā lielā kosmosā, skatās krāsu televizorā...." un tad pēkšņi kāda dāma ap 50, man kautko stāsta par "Latvija var, utt utt.", vai arī meitene ar mikrofonu Skanstes ielas galā kautkādus tekstus mēģina bīdīt, jo 3 stundas no vietas viņai ir pienākums uzmundrināt katru skrējēju. Un apnicis visiem teikt, "Aiziet aiziet". Ir jāsaprot, ka katram to nevajag. To var nolasīt un sejas, un paklusēt.
18:43
27/05/2014
Offline
domāju, ka viss ir atkarīgs no līdzjutējiem :)
Man ļoti patīka pagājušā gada Valmiera - tur vienā klusā vietā bija vina feina dāma, kura mācēja uzmundrināt visa skrējiena laikā. Bet personīgi nepatīk viena skrējēja mamma, kas katru reizi griež kaut kādu tarkšķi (mūzikas instrumentu?), jo personīgi man tā skaņa riebjas un tad vienmēr domāju, ka vajag mūziku austiņās klausīties. pie tam tā mamma ir visos skrējienos :D bet vispār līdzjutēji ir forši :)
19:44
14/01/2013
Offline
Man tieši patīk tā līdzjutēja ar tarkšķi! :) Kādu laiku nav manīts slavenais Salvis uz skritulenēm, kas visu sacensību laiku plaukšķināja plaukstas.
Reizēm ir nokaitinājuši visādi "Tu to vari" brīžos, kad esmu pārgājusi soļos veselības problēmu dēļ, bet es saprotu, ka tie cilvēki jau nezina, kāpēc es velkos, tāpēc parādu īkšķus uz augšu un viss.
Viens un tas pats teksts skan dažādi no dažādiem cilvēkiem. Viens pasaka tā, ka es jūtu, ka tiešām jūt līdzi, bet otrs tā, ka gribas iemest ar botu un pateikt, lai skrien pats. Bet arī tādi ir stimuls skriet ātrāk :)
