15:49
25/03/2010
turiburu said
Kā ir vieglāk - noskriet 2 apļus pa 50 km vai 50 (!) apļus pa 2 km? Man jau liekas ka pareizs ir pirmais variants.Tāpēc man nepieciešama palīdzība izlemt braukt vai nebraukt. :)
Viļņā būs kā pansijā. Nekas līdzi nav jānes, sakrāmē uz galda visu ko vēlies un našķojies pēc katrām 10 minūtēm:)
15:59
21/10/2011
18:21
01/03/2010
Ainars said
turiburu said
Kā ir vieglāk - noskriet 2 apļus pa 50 km vai 50 (!) apļus pa 2 km? Man jau liekas ka pareizs ir pirmais variants.Tāpēc man nepieciešama palīdzība izlemt braukt vai nebraukt. :)
Viļņā būs kā pansijā. Nekas līdzi nav jānes, sakrāmē uz galda visu ko vēlies un našķojies pēc katrām 10 minūtēm:)
Anārs, ļoti labi aprakstīja situāciju, proti, fakts, ka ir 50 apļi ir tikai pluss, jo trases konkrētā posmā ir (būs) izvietoti galdiņi, uz kuriem tad uzliec sev kārotos un nepieciešamos našķus, dzērienus utt., un atliek tikai noskriet vienu apli, lai tiktu pie padzēriena vai kā apēdama, un nekas nav jāstiepj līdzi. Jāatzīst, ka vēl LIELS pluss šādai trases konfigurācijai ir tas, ka vismaz 1x 2km Tu redzi atbastītājus, kas IR ļooooooooti svarīgi.
20:10
28/10/2011
matiss said
DM koncis gan jau būs vakarā, kad visi pa lielam jau būs noskrējušies ;)
Kad Mežaparkā uzstājās Lady Gaga, pie estrādes nevarēja tikt jau divas dienas iepriekš, pat vēl nebija uzstādīta aparatūra.
23:21
26/03/2011
Esmu ļoti bieži dzirdējusi no citiem, ka stundām ilgi riņķot pa nosacīti mazu apli esot grūti. Savukārt es vienmēr esmu uzskatījusi, ka tās ir pilnīgas muļķības. :) Ainārs un Tuksnesa vētra jau šo to pieminēja, bet es varu piebilst, ka no savas pieredzes no Viļņas 100km (50 apļi), Igaunijas 12h (100 apļi) un 24h skrējiena (kaut kas ap 90 apļiem) skriet pa apļiem ir forši, jo:
1) Visu laiku apkārt ir tauta - ritīgs koptreniņš, tu apdzen, tevi apdzen, var viegli izsekot sacensību notikumiem, pļāpāt, bieži satikt savus komandas biedrus utt. - vienvārdsakot tur reāli notiek viskautkas!
2) Ik pēc 1-2km (starta/finiša zonā) tevi sagaida ovāciju pūlis ar atbalstītājiem un finišējušajiem komandas biedriem. Tas dod tādu pozitīvu lādiņu, ka tu nākamo km aizlido uz emocijām vien.
3) Kad virsū nāk lielais guriens, tad ir vieglāk sevi nomotivēt noskriet vēl vienu aplīti (un pēc tam vēl vienu), ja tas aplītis ir tikai 1-2km, nevis bezgalīgi un nebeidzami 10km.
4) Līdzi trasē nav jāstiep nekas, jo pietiek noskriet 1-2km, kad atkal vari tikt pie našķošanās, pārvilkt drēbes, izlasīt uzmundrinošas sms no mammas utt.
5) Nav laika domāt par izstāšanos vai sevis pažēlošanu, jo visapkārt ir tauta, kas burtiski tevi iegrūž atpakaļ trasē vai pastum uz priekšu, kad esi sācis sačkot :)
Ja kāds vēlas noskriet 100km, tad šī ir ideāla iespēja to izdarīt, jo noskrieniešos ir spēks.
Man ar nepielec, kāpēc riņķošana pa 2km apli varētu būt grūtāka. Ideāli var kontrolēt skrējiena tempu, par apli apdzītie vai tie, kas apdzen, dod motivāciju turpināt skriet. Savādāk, ja ir 50km aplis, kad jāskrien kaut kur ellē ratā tālu prom, vēl arī mainīgs vējš un reljefs, km atzīmēm nevar ticēt ,īsti nevar saprast, vai es jau nesāku noplīst vai nē, un vēl pie tam liela iespēja, ka iznāks lielāko daļu distances skriet pilnīgi vienam, jo šāda veida pasākumi nekad nebūs īpaši masveidīgi.
Tā man te daži kolēģi sūdzējās, ka Nordea, kur maratonistiem vispār tikai 1 aplis, pēc 21 km pilnīgs tuksnesis bija priekšā un aiz muguras, bija psiholoģiski grūti skriet
12:50
13/11/2009
50 km aplī neesmu skrējis, būtu interesanti izmēģināt :)
Tā man te daži kolēģi sūdzējās, ka Nordea, kur maratonistiem vispār tikai 1 aplis, pēc 21 km pilnīgs tuksnesis bija priekšā un aiz muguras, bija psiholoģiski grūti skriet
Nu nez, tas varbūt tiem 3 h vai ātrākajiem maratonistiem. Lēnāk tipinot, kompānija bija visu laiku. Retāka/izkliedētāka, tas gan.
Ja tuvāk 4 h, tad beigās jau pievienojās "desmitnieki"; ja vēl lēnāk - tad, tieši otrādi, bija jādomā, kā pamukt no "piecīšiem", lai tie nesabradā :/
(Tiesa, šogad 10nieku un 5īšu starti mazliet vēlāk pārbīdīti laikam.)
12:52
26/04/2010
Piekrītu iepriekš minētajam, ka mazie aplīši ir foršāki gan no skrējēju, gan atbalstītāju viedokļa. Esmu bijusi abās pusēs. Skrienot, tiešām tas ka visu laiku var redzēt kā citiem iet un redzot nemitīgo kustību, ir grūti apstāties, gribas turpināt un būt daļai no notiekošā procesa (to izbaudīju Igaunijā). Arī no līdzjūtēju viedokļa mazie aplīši ir ideāli, jo tad var atbalstīt skrējējus ik pēc brītiņa, ne tikai vienu vai dažas reizes visa skrējiena laikā.
13:45
23/12/2011
Andulis said
maffija said
Esmu ļoti bieži dzirdējusi no citiem, ka stundām ilgi riņķot pa nosacīti mazu apli esot grūti. Savukārt es vienmēr esmu uzskatījusi, ka tās ir pilnīgas muļķības. :)+1
Pirms Vecgada vakarā pastaigājos Igaunijas 12h pasākumā arī šķita, ka riņķot pa mazu aplīti ir dulli, bet tagad domāju citādi. Tas nav dulli, tas ir visādā ziņā interesanti un liels pluss ir tas, ka var redzēt "elites skrējējus" tuvplānā, jo citos gadījumos būtu iespēja redzēt tikai viņu astes, t.i. bēgošās kājas.