Forums

Mošķis said

kaut kā savienot 100m un 1500m treniņus izklausās visai nenopietni, ja grib to darīt nopietni - pārāk atšķirīgas distances .... :)

Nez vai Tev būs pilnībā taisnība. Cilvēks nāk no pusmaratona un gan 100, gan 1500 no turienes izskatās daudz, maz vienlīdz tālu. Gan jau sākums, lai celtu spējas abās šajās distancēs, ir diezgan līdzīgs, proti, bieži skraidīt intervālus, strādāt pie tehnikas (Man par to gan nav nekādas sajēgas ;)). Vispār vajag atteikties no kaut kā tik episka kā pusmaratons, jo kā tāda noskriešana iespaido tehniku un uzreiz pieber milzum daudz lieku sekunžu sprinta distancēs, ja iepriekš īpaši ticis strādāts uz tām.

dot said

Pieņemiet arī manus divus santīmus.
Pirmkārt, 100m un 1500m ir divas ļoti atšķirīgas distances. Treniņi sprintiem - 100..400m fokusējas tikai uz ātrajām muskuļu šķiedrām un daudz darbojas svaru zālē, skrien ar atsvariem un ļoti izkopj skriešanas tehniku. Vidējām distancēm - 800..3000m vajadzīga arī izturība un tāpēc treniņprogrammās iekļauti arī daži garie skrējieni, ne tikai ātrumdarbi.

Nolēmu padalīties arī ar savu kapeiciņu.
Tīrajās sprinta distancēs tiešām ļoti daudzir jāstrādā svaru zālē.
Turklāt nevis truli cilājot dzelzi, bet gan pildot konkrētus vingrinājumus, pie max slodzes 60% no iespējamā.
Tātad pietupieni, pusītes uz sola, arī frontālie, raušana un spiešana būtu pamats.
Gan arī ar trenažieriem un hantelītēm jāpastrādā, domāju ir specifiskāki vingrinājumi tieši sprinteriem.
Diemžēl, ja nav kārtīgas bāzes apakšā + trenera + perfektas tehnikas + konkrēti tev rakstītas progas........mmm ir liela iespēja sabojāt kaut ko un nopietni.
Kādreiz nodarbojos ar spēka trīscīņu ( powerliftings ) meistarkandidāta līmenī, tur arī izprovēju iepriekšminētās lietas un jāsaka - ātrums tiešām būtiski uzlabojās.
Klasiskā teorija vēsta, ka ir trīsstūris, kuru veido lokanība, ātrums un izturība - velkot uz augšu vienu īpašību, pārējās vājinās. Divas no minētām lietām vēl kaut kā var savienot, visas uzreiz - nekādi. Es gan nedomāju, ka tas ir akmenī kalts, bet pa lielam - tā ir.
Secinājums - ja gribi trenēt ātrumu,aizmirsti par garām distacēm un strādā stadionā pie tehnikas, bet zālē pie ātrumspēka

ario said

NilsS said
Klasiskā teorija vēsta, ka ir trīsstūris, kuru veido lokanība, ātrums un izturība - velkot uz augšu vienu īpašību, pārējās vājinās. Divas no minētām lietām vēl kaut kā var savienot, visas uzreiz - nekādi. Es gan nedomāju, ka tas ir akmenī kalts, bet pa lielam - tā ir.

Šī teorija gan tad ir strikti uz profesionālo sportu.. Jo citi šobrīd skrien pusi vai maratonu tā kā es varētu trenēties sprintu skriet. Un tad jau sanāktu, ka viņi piedzima ar tādu ātrumu, nevis uztrennēja ātrumu UN gargabalu.

Nu protams, ka visi nepiedzimst vienlīdz apdāvināti un tie, kuri ir rekordisti, par tādiem nekļūst nejauši :)
Pavisam noteikti - arī ar visu iedzimto talantu čaļi trenējas līdz asins pa degunu un tad vēl mazliet. Atbildi sev - cik intensīvi un ilglaicīgi Tu esi spējis trenēties, turklāt strikti ievērojot režīmu ? Tostarp arī sportam pakārtojot ēdienkarti un aizmirstot par foršu kodienu ar athodņaku nedēļas nogalē, kas sajāj visu nedēļas progresu......( pēdējais, protams vispārīgi, ne par Tevi, jo īpaši jauniem čaļiem tā lieta mēdz norakt karjeras )
Elites sportistiem tā ir ikdiena + labākais ekipējums + legālā farmācija ( par steroīdiem cits stāsts ) + laba līmeņa medicīna + treneris, kas galīgi nav mazsvarīgi.
Kaut kad lasīju, ka īstenais talants esot nenormālas darbaspējas, tur ir liela daļa taisnības :)
Par čempioniem nepiedzimst, par tādiem kļūst.
Tā ka sasniedz savu spēju maksimumu, sākumā, turklāt sev atbilstošā distancē.
Tad varēsim papļāpāt par iedzimtību, grūtu bērnību, negaršīgo putru uc nozīmīgiem faktoriem sportista karjerā :)