Forums

Nākamā dienā pēc sacensībām iesaku atpūsties. Tak loģiski, ka ja sacensībās izliek sevi maksimāli, tad organisms ir noguris.

Tāds nu ir amatieru liktenis - bez treniņiem un sacensībām mums ir arī darbs (kas ļauj mums skriet un braukt tipināt startus ārpus Latvijas). Tas būtu jāpieņem un ar to jāmācās sadzīvot. Ja sacensības tiešām svarīgas (piem., sezonas centrālais starts, kam nopietni gatavojies), tad paņem darbā brīvas 1-2 dienas un izbaudi atpūtu. Savukārt, ja tie ir parasti mači, tad vai nu neizliecies par visiem 100, vai arī pieņem, ka nāksies darboties ar pazeminātām darba spējām. To var uztvert arī kā sava veida treniņu - tikai no citas operas - proti, arī birojs var būt kā long run :)

Ar tām paģirām man liekas katram ir savādāk. Skrienu jau vairākus gadus un vēl joprojām ar baltu skaudību skatos uz saviem draugiem, paziņām, kas nākamajā dienā vēl atļaujas pateikt, ka varētu vēl kādu tempa skrējienu uzrīkot un nedod Dievs vēl piedalīties kādās skriešanas sacensībās. Esmu jau samierinājies, ka man organisms pēc sacensībām atgūstas vismaz 2 dienas. Vienīgais es tās paģiras cenšos samazināt cik nu tas ir manos spēkos. Parasti palīdz izlocīšanās, vieglas pastaigas un zvilnēšana dīvānā. Bet ja nākamajā dienā ir jāiet uz darbu, tad ir vienkārši jāsamierinās ar darba kolēģu "paķeršanu uz zoba" par dīvaino gaitu vai nespēju normāli noiet pa trepēm :) . Piekrītu, ka ar laiku tās paģiras kļūst mazākas...bet tikai nedaudz :) .
P.S. Man patīk pie sevis skandēt:"Priecājies. Muskuļi Tev tikai saka lielu Paldies par labi padarītu darbu!"

HappysunshineUser said

Uzreiz pēc maratona (kas bija pirmais, un gandrīz ar pusmaratona piepūli) izdzēru kādu litru tējas, kam bija piejaukts 200 g lauku medus. Un vēlāk vēl dzēru. Un šoreiz noguruma sajūta bija krietni mazāka. Domāju ka pie šādas taktikas kādu laiku palikšu :)

Es izdzēru vairākus aliņus un arī domāju, ka palikšu pie tādas taktikas. :)