Home
Topic RSS
19:34
03/07/2013
Offline
Sveiki,
biju Sporta Laboratorijā - it kā man ārste visu izskaidroja, bet, atnākot mājās, sapratu, ka daudz ko nesaprotu. Internets arī īsti nepalīdz (vai aŗi pirksti līki).
Lūk, piemēram, vai kāds var, lūdzu, pateikt, kā tieši no tām līknēm/datiem var noteikt aerobo/anaerobo slieksni - es tur tā tajās līknēs (un arī tabulās) skatos, un īsti neredzu, kā tur var saprast, kurā minūtē kuri parametri tur mainās, lai pateiktu "lūk!', te sākās jau anaerobs darbs u.tml...
Paldies!
Cenšoties saprast,
Ramiism
08:34
18/04/2011
Offline
Tu gribi teikt, ka Tev ārste nemaz nepateica sliekšņus?
09:02
03/07/2013
Offline
Dziņa said
Tu gribi teikt, ka Tev ārste nemaz nepateica sliekšņus?
Sliekšņus pateica- par to stresa nav. Tas, ko es nesapratu, bija tas, kā viņa to pateica..
10:25
01/04/2012
Offline
ramiism said
Dziņa said
Tu gribi teikt, ka Tev ārste nemaz nepateica sliekšņus?
Sliekšņus pateica- par to stresa nav. Tas, ko es nesapratu, bija tas, kā viņa to pateica..
Sveiks. Tu biji LOVĀ vai sporta laboratorijā? Uz LOVA lapām jābūt sliekšņiem, labajā pusē, lejas daļā. Ieliec bildi šeit forumā, tad spečuki iekomentēs. Bet padoms nākotnei. Kad doki ātri dragā kaut ko savā dakteru valodā, nepakautrējies pajautāt lai atkārto tā, lai arī tava vecmāmiņa saprastu. Tu par to maksā naudu.
11:37
10/02/2010
Offline
ramiism taču jau rakstīja, ka CIPARUS pateica. Viņam tikai nav skaidrs, kā no tiem datiem, doks nosaka, kāpēc tieši tie ir tie sliekšņi. Nav man pašam savi, tagad pie rokas, lai pateiktu, bet šķiet, ka sapratu un atradu sakarību daudzajos ciparos un tabulu ailītēs!
12:33
03/07/2013
Offline
Paldies - vakarā pievienošu bilžukus, lai tad visi zina, cik es vārgs :)
17:52
28/10/2011
Offline
Sliekšņu noteikšana ir nedaudz maģiska padarīšana, jo ir vairāki parametri, kurus kombinējot slodzes testa algoritms tos nosaka. Tīri no grafiku līknēm sliekšņus noteikt nevar.
11:26
03/07/2013
Offline
Paldies, dot, tā jau man šķita, ka tur viss nav tik vienkārši.
Labi - te ir
http://www.bildites.lv/images/0fc3ankd3m9pgh00wgxt.jpg
http://www.bildites.lv/images/5w5pg91quvl0gtfr3qxg.jpg
http://www.bildites.lv/images/0hbzhmnqro4tdy6rxsm.jpg
http://www.bildites.lv/images/sqx0wwn7ecpflsya1g2.jpg
Varētu domāt, ka pēc tās otrās lapas līknēm kaut ko varētu noteikt, bet laikam jau dot taisnība - tur tas viss nav tik vienkārši. Turklāt kaut kā jocīgi, ka tur tās VO2 un VCO2 līknes neturpinās virs 4000ml/min..
15:31
28/10/2011
Offline
Elpošanas līknēm griesti 4 L/min ir normāli sievietēm un nesportiskiem vīriešiem. Man pēdējā testā max skābekļa patēriņš ir 4613 mL/min, kādreiz varētu sasniegt pat 5 L/min. Pēc elpošanas biežuma līknes (BF) redzams, ka skaiti soļus uz ieelpu/izelpu. Tā nav mana darīšana, bet iesaku vienmēr veikt pilnu ieelpu un izelpu, jo tad elpošanas biežums mainās vienmērīgi, bez straujiem lēcieniem.
Kopumā tev ir labs fiziskās sagatavotības līmenis, jo reti kurš testā tiek līdz 3% slīpumam. Par to liecina arī VO2max=50,5. Ja gribas augstākus HRmax un VO2max, tad jāpaskrien intervāli ar 180+ pulsu. Vēl VO2max var pacelt nometot liekos kg, bet tie tev vairs daudz nav palikuši.
17:11
03/07/2013
Offline
dot said
Elpošanas līknēm griesti 4 L/min ir normāli sievietēm un nesportiskiem vīriešiem. Man pēdējā testā max skābekļa patēriņš ir 4613 mL/min, kādreiz varētu sasniegt pat 5 L/min. Pēc elpošanas biežuma līknes (BF) redzams, ka skaiti soļus uz ieelpu/izelpu. Tā nav mana darīšana, bet iesaku vienmēr veikt pilnu ieelpu un izelpu, jo tad elpošanas biežums mainās vienmērīgi, bez straujiem lēcieniem.
Kopumā tev ir labs fiziskās sagatavotības līmenis, jo reti kurš testā tiek līdz 3% slīpumam. Par to liecina arī VO2max=50,5. Ja gribas augstākus HRmax un VO2max, tad jāpaskrien intervāli ar 180+ pulsu. Vēl VO2max var pacelt nometot liekos kg, bet tie tev vairs daudz nav palikuši.
Paldies,
stāsts ar tām līknēm interesants ir tas, ka pēc tabulām man VO2 ml/min iet līdz 4.570, bet līknes nez kāpēc ir apgrieztas tā, ka iet tikai līdz 4.0L/min, kas man šķiet kaut kāda vienkārši stulba formatēšanas kļūda, ar ko viņi nav tikuši galā. Ko domā ar frāzi "pilna ieelpa un izelpa" (es jau it kā izelpoju daudz maz pilnīgi, ieelpoju arī it kā daudz maz ok)? Jo man ar to elpošanu vienmēr ir bijis tā viltīgi - es tā arī neesmu sapratis, kā elpot labāk - kaut kā vienmēr ir šķitis, ka tāda ritmiska elpošana uz soļiem ir sakarīgākā, bet tad, protams, ir tie lēcieni. Nu svars man šāds ir kopš vidusskolas - varbūt muskuļi ir mazliet vairāk, bet tā es daudz maz cenšos ar to svaru nevariēt.
Tāpat arī šķita ļoti interesanti, ka man slodzes testā pie ātruma 10.5km/h bija jauHR=150bpm, kaut gan es ar tādu tempu (it sevišķi, 'pēc tik neilga laika) parasti skrienu ar HR<140bpm.
Tāpat arī tās jaudas - kāpēc sirds maksimālā jauda tiek rēķināta pie anaerobā sliekšņa - tipa, pēc tam viņa vairs nestrādā? :D
14:29
28/10/2011
Offline
Protams, ka tā ir formatēšanas jeb precīzāk sakot mēroga kļūda. Esmu izgājis 10 kompleksos slodzes testus (4 uz skrejceļa, 6 uz veloergometra) un visos gāzu līkņu griesti ir 4 L/min. Iespējams, ka Sporta laboratorijā vienkārši nezin kā izmainīt līkņu griestus. Nākamgad mēģināšu pierunāt, lai paceļ griestus līdz 5 L/min.
Tavā testā VTin/VTex pamazām pieaug, bet BF pieaug lēcienveidīgi. Man testos BF pieaug vienmērīgi, uz skrejceļa no skriešanas sākuma līdz anaerobajam slieksnim VTin/VTex turas 3,4..3,7 L robežās,pēc tam sāk samazināties, uz veloergometra visu slodzes laiku turas 3,8..4,2 L robežās. Manas KST izdrukas.
Tev jau mierā stāvot pulss bija 102 un pie slēdziena ar roku rakstīts - satraukums. Citreiz, kad adrenalīns netraucēs un pulss būs zemāks, varēsi skriet testā kādu minūti vai divas ilgāk.
17:40
03/07/2013
Offline
dot said
Protams, ka tā ir formatēšanas jeb precīzāk sakot mēroga kļūda. Esmu izgājis 10 kompleksos slodzes testus (4 uz skrejceļa, 6 uz veloergometra) un visos gāzu līkņu griesti ir 4 L/min. Iespējams, ka Sporta laboratorijā vienkārši nezin kā izmainīt līkņu griestus. Nākamgad mēģināšu pierunāt, lai paceļ griestus līdz 5 L/min.
Tavā testā VTin/VTex pamazām pieaug, bet BF pieaug lēcienveidīgi. Man testos BF pieaug vienmērīgi, uz skrejceļa no skriešanas sākuma līdz anaerobajam slieksnim VTin/VTex turas 3,4..3,7 L robežās,pēc tam sāk samazināties, uz veloergometra visu slodzes laiku turas 3,8..4,2 L robežās. Manas KST izdrukas.
Tev jau mierā stāvot pulss bija 102 un pie slēdziena ar roku rakstīts - satraukums. Citreiz, kad adrenalīns netraucēs un pulss būs zemāks, varēsi skriet testā kādu minūti vai divas ilgāk.
Jjocīgi, ka viņi pa visiem šiem gadiem nav jēguši normālu grafiku uztaisīt.. It kā jau tas prieks nav arī gluži par velti.
Par to ieelpu - sapratu laikam, ko Tu domā, bet kaut kā tā nesanāk baigi nevajadzīgi dziļi elpot (patērēt lieku enerģiju)? Jo ķermenis jau it kā pats apmēram saprot, cik to skābekli vajag, un arī tik apmēram tā diafragma strādā, lai dabūtu attiecīgo tilpumu ribās. Tāpat arī par to elpošanu uz soļiem - kā Tu elpo - ne uz soļiem? Vispār man ļoti paskatīties un salīdzināt arī ar citiem, kā ir gājis, lai kaut kā labāk saprastu tos rezultātus.
Bet tas, kas mani visvairāk mulsināja (kāpēc es vispār atvēro šo tematu), bija tas, kā viņa izvēlējās to "bāzes skrējiena" pulsa diapazonu. Redz, Tev (un kā viņa teica, tad lielākajai daļai), tas sakrīt ar aerobās zonas pašu augšu, kamēr man viņa teica, lai es skrienu kādus 15-25 bpm zem tās, ko es līdz galam nesapratu, lai arī vairākkārt jautāju. Viņa man rādīja uz SVc parametru grafikā (kas ir saistīts ar sirdi, bet tā līdz galam nesapratu), kurš strauji pieaug līdz tiem 125-135bpm, bet tad iestājas plato. Tiktāl viss lavi bet tā arī nesapratu, kas tas tāds, un tieši kā tas trenē vislabāk sirdi, lai man tā "sirds jauda" (kuru nez kāpēc nosaka pie anaerobā sliekšņa) mazliet pietuvotos "muskuļu jaudai", kas arī man šķita ļoti jocīgi parametri...
p.s. Tavi rezultāti, ja jau mazliet tiktu no tā liekā svara vaļā gan jau, ka arī būtu stipri labāki, jo nevar salīdzināt to apjomu, ko noskrien Tu, ar manējo (ok, es noskrien.lv vairs nelieku treniņskrējienus, jo slinkums, bet vienalga tikai nupat pārsniedzu 1000km šogad, kas man ir visvairāk skrienošais gads mūžā).
20:09
28/10/2011
Offline
Ķermenis daudz ko automātiski dara ne visai optimāli, jo tā bērnībā ir iemācījies. Tas attiecas gan uz soļa tehniku, gan elpošanu. Vai zināji, ka peldētāji mācās ieelpot caur muti un izelpot caur degunu? Sākumā bija mazliet jāpiedomā pie dziļās elpošanas, bet nu jau sen tas notiek automātiski. Ar dziļāku ieelpu vairāk skābekļa nonāk plaušās un pēc tam asinīs. Visneefektīvākā ir sekla elpa jeb elsošana. Pēc KST datiem izdalīju soļu kadenci ar elpošanas biežumu (BF), iegūtais skaitlis ir soļu skaits uz vienu ieelpas un izelpas ciklu: Ae=9,0; An=6,1; max=4,2.
Pēc sirds izsviedes var noteikt, cik liela sirds izaugusi. Man max SVc ir slodzes sākumā, pēc tam samazinās. Pa gadiem aerobā sliekšņa SVc izauga no 143 mL 2011.gadā līdz 188 mL 2015.gadā, slodzes sākumā šogad pat pārsniedza 190 mL. Tavs SVc plato ir interesants, bet nezinu vai tas ir slikti vai labi, es vairāk skatos uz minūtē pārsūknēto asins tilpumu Qtc. Trešās lapaspuses tabulā Qtc slēpjas rindiņā CO calculated (cardiac output), uzreiz zem SV calculated (stroke volume). Pārsūknētais asins tilpums minūtē man pa gadiem Qtc L/min:
2011 rest=9,0 Ae=15,6 An=17,0 max=19,7;
2012 rest=5,5 Ae=21,4 An=24,8 max=27,2;
2013 rest=9,9 Ae=22,6 An=27,0 max=28,7;
2014 rest=12,1 Ae=25,3 An=27,3 max=28,0;
2015 rest=12,2 Ae=25,0 An=27,6 max=28,4.
Tev tie attiecīgi ir: rest=6,6 Ae=22,9 An=27,4 max=28,2. Profiem šis rādītajs sasniedz pat 35 L/min. Protams, ka maza auguma cilvēkiem tas ir mazāks, tāpēc sievietēm sportistēm parasti nepārsniedz 28 L/min.
P.S. Palasīju nedaudz par kreisā kambara hipertrofiju. Aerobie treniņi veicina ekscentrisko hipertrofiju - sirds tilpums palielinās un proporcionāli izmēram izaug biezākas arī kambaru sienas. Anaerobie treniņi veicina koncentrisko hipertrofiju - sirds tilpums nemainās, bet kambaru sienu biezums palielinās, kā adaptācija augstākam asinsspiedienam anaerobajā zonā. Koncentriskā hipertrofija ir novērojama arī hroniskiem hipertoniķiem, kas vispār netrenējas. Relatīvi zemais SVc=154 teorētiski varētu norādīt uz hipertonijas (augsta asinsspiediena) izraisītu koncentrisko hipertrofiju. Slodzes hipertoniju var noteikt tikai uz veloergometra, jo uz skrejceļa spiedienu mēra tikai pirms un pēc slodzes.
11:04
03/07/2013
Offline
Tad sanāk, ka bāzes treniņi ir jāveic pie lielākās sirds izsviedes (SVc), lai viņa strādātu ar maksimālu tilpumu un tā turpinātu plesties platāka?
Ja runā par spiedienu, tad es veloergonometriju esmu taisījis Stradiņos un arī esmu apturēts par pārāk lielu spiedienu. Vispār tas interesanti - es nekad neesmu sapratis, kāpēc slodzes testā "'jāņem nost no trases" pārāk liela spiediena dēļ - galu galā jebkuros sačos, ja beigās iet uz maksimumu, tāpat tas spiediens būs tur debesīs. Tiesa, ikdienā man spiediens ir zems (tipa, labs), un man īsti neviens ārsts nevar pateikt, ko man darīt (ja neskaita zāļu dzeršanu/sportošanu pie mazas slodzes, lai spiediens nekāpj), lai to asinspiediena reakciju uz slodzi kaut kā normalizētu. Un neviens arī nevar pateikt, kāpēc man tas spiediens tā pie slodzes nekāpj. Tiesa, citiem ārstiem ir domas, ka tā kāpšana ir tikai no uztraukuma, kam atkal tie slodzes testa veicēji negrib piekrist.. Respektīvi sviests.
Tu saprati, kāpēc viņi to maksimālo sirds jaudu rēķina pie anaerobā sliekšņa?
11:49
03/07/2013
Offline
p.s. Par peldētājiem zināju, bet tur līdz brīdim, kad nesāk cīnīties par lielām medaļām tas ir manuprāt pilnīgi mazsvarīgi. Mums pagājušogad treneris teica, ka lai vispār par to neiespringstam.
13:10
28/10/2011
Offline
Augsts asinsspiediens ir bīstams, jo palielina sirds muskuļa (miokarda) infarkta un smadzeņu triekas (insulta) risku. Pie ilgstoši augsta spiediena plīst sīkie asinsvadi (kapilāri), piemēram, acs tīklenē.
Bāzes treniņi ir aerobā sliekšņa tuvumā. Asinsspiediens ir daudz zemāks kā anaerobajos treniņos un sirds pamazām pielāgojas efektīvākam darbam šādā režīmā. Vēl spiediena normalizēšanai iesaka intervālu trepes - 10 min iesildīšanās zem aerobā sliekšņa; 5 min (vai 1 km) skrien pie aerobā sliekšņa; katrā nākošajā 5 min (1 km) intervālā +5 pie pulsa līdz sasniedz anaerobo slieksni; pēc tam katrā nākošajā intervālā -5 no pulsa līdz sasniedz aerobo slieksni; 10 min atsildīšanās zem aerobā sliekšņa. Šis treniņš pieradina organismu lēnāk paaugstināt spiedienu pie lielākas slodzes.
Lai pārsūknētu vienādu asins apjomu ar mazāku sirds tilpumu, vajadzīgs lielāks spiediens. Neskatoties uz lielāku sirds tilpumu (SVc), man joprojām ir slodzes hipertonija. Visi veloergometra testi ir beigušies pie sistoliskā spiediena 250, vienreiz pat īsti nesasniedzot anaerobo slieksni. Normāli sistolei nevajadzētu pārsniegt 200 un diastolei 120. Pie tam svarīgāks par absolūto skaitli ir sistoles pieauguma ātrums (diastole samazinās). Man līdz pulsam 90 spiediens ir stabils, pēc tam sāk palielināties. Ja 2011.gadā sistole bija 240 jau pie pulsa 124, tad 2015.gadā 240 sasniedza tikai pie pulsa 160. Arī diastole ir uzlabojusies - 2011.gadā slodzes laikā tā samazinājās līdz 50, 2015.gadā tikai līdz 70. Bet tas joprojām ir sliktāk kā vajadzētu būt - sistole ir 200 jau pie pulsa 120. Tas nozīmē, ka praktiski visi treniņi joprojām notiek sarkanajā zonā.
Miera stāvoklī asinsspiediens ir atkarīgs no Na jonu koncentrācijas plazmā. Ja uzturā daudz lieto vārāmo sāli, organisms aiztur ūdeni, lai atšķaidītu elektrolītus, palielinās kopējais sķidruma apjoms asinsritē un attiecīgi pieaug arī spiediens. Pie slodzes svīstot sķidruma daudzums un elektrolītu koncentrācija asinīs samazinās. Nierēs ir šūnas, kas uz to reaģē izdalot enzīmus, kas samazina urīna ražošanu, atgriež šķidrumu un elektrolītus no nierēm atpakaļ asinsritē. Vēl šīs vielas izsauc asinsvadu saraušanos, kas paaugstina asinsspiedienu, lai kompensētu sķidruma zudumu. Ja spiedienu regulējošās šūnas nierēs reaģē pārāk vētraini, to ir iespējams labot operācijā ar lāzeru piededzinot daļu no jūtīgajām šūnām. Nezinu vai tas ir nepieciešams, bet iespēja kā tāda ir. Pagaidām ceru, ka pietiks ar minimālu sāls patēriņu ikdienā un elektrolītu dzērieniem treniņos.
12:26
11/01/2014
Offline
Interesanti bija salīdzināt dot skrejceļa un velo izdrukas. Uzreiz radās jautājums: Kāpēc neredzu EhoKG? Itsevišķi, ja runa iet par hipertrofiju.
16:28
28/10/2011
Offline
EKG piemēri ir izdruku 4.lappaspusē.
Kreisā kambara hipertrofijas pazīmes:
V5 un V6 novadījumos R>S;
V1 novadījumā S>R.
Izdrukās V5 un V6 R>S - ir gan man, gan ramiism.
ramiism izdrukā V1 S>R nav viennozīmīgs - pirmajā mērījumā S=R; otrajā - S>R; trešajā nevar pateikt, jo neveiksmīgs stopkadrs.
Manās izdrukās V1 apmēram S=R, bet grūti pateikt, jo traucē "zaķa ausis", kas norāda uz Hisa kūlīša labā zara daļēju blokādi.
17:30
11/01/2014
Offline
dot said
EKG piemēri ir izdruku 4.lappaspusē.
Kreisā kambara hipertrofijas pazīmes:
V5 un V6 novadījumos R>S;
V1 novadījumā S>R.Izdrukās V5 un V6 R>S - ir gan man, gan ramiism.
ramiism izdrukā V1 S>R nav viennozīmīgs - pirmajā mērījumā S=R; otrajā - S>R; trešajā nevar pateikt, jo neveiksmīgs stopkadrs.
Manās izdrukās V1 apmēram S=R, bet grūti pateikt, jo traucē "zaķa ausis", kas norāda uz Hisa kūlīša labā zara daļēju blokādi.
Nu ja, zinošiem noteikti pietiek ar asins izsviedes parametriem. Vienkārši biju domājis statiskā veidā sirds tilpumu, sieniņu biezumu. Atceros, ka manam radiniekam norādīja uz nepareizu. pārforsētu treniņrežīmu t.i. kambaru sieniņu sabiezināšanos. Pēc pāris gadiem pareizā režīmā viss normalizējās.
