Home
Topic RSS
11:52
24/09/2009
Offline
Tie, kas noskrieniešos jau senāki biedri, tie mani iespējams atceras. Esmu te gandrīz jau kopš pirmsākumiem, bet nu jau labu laiku kā pārtraucu reģistrēt savus skrējienus. Kāpēc?
Vienkārši! Sajūtos kaut kāda neiederīga. Man te ļoti patīk motivējošie raksti un intervijas, patīk cilvēki, kurus pazīstu (pamaz gan), bet attur tā nepārtrauktā sacensību gaisotne - kurš vairāk, ātrāk, ilgāk utt. Vismaz ir tāda sajūta no malas. Es gribu skriet, tik cik gribu un cik atļauj veselība, piedalos sacensības sava prieka pēc, nevis dzenoties pēc "lauriem". Un tas reizēm šķiet nepareizi un neiederīgi no manas puses, lai atrastos TE.
Kur lai paliek tie skrējējiņi vienkāršie, kas grib maratonu noskriet savam priekam, neciešot trasē mokas un necīnoties ar muskuļu sāpēm pēc sacensībām (ko šai gadījumā laikam nevar saukt par sacensībām)?
Vēl nupat, nesen, stāstot kādam skrējējam, ka gribu piedalīties Valmieras Maratonā, saņēmu jautājumu - kādā laikā plāno noskriet, vai vispār esi tam gatava? Bet - es neplānoju konkrētu laiku. Es plānoju jauki pavadītu dienu :), kurai esmu gatava.
Vai es vienīgā tāda?
11:57
02/05/2011
Offline
Es skrienu tikai un vienīgi savam priekam, savam gandarījumam, saviem mērķiem.... Un es domāju, ka te ir daudz tādu, Tu noteikti neesi vienīgā!! :)
12:02
24/04/2009
Offline
Indra - es arī, es arī skrienu savam priekam. Vienīgi šad tad kaut ko uzrakstu par to kā gājis.
Tāpēc: "Skrienu, kad gribu, kāpēc gribu. Negribu neskrienu."
12:07
19/07/2011
Offline
Neesi, neesi vienīgā.:) Arī es skrienu regulāri, skrienu sen, pat precīzi neatceros, cik sen, un skrienu tikai un vienīgi prieka pēc. Sacensībās piedalos labi, ja reizi gadā un arī tad savu iekšējo apsvērumu dēļ, ne tāpēc, lai konkurētu. :)
Iekāpju te regulāri, bet tādu sacīkšu gaisotni gan neesmu manījusi :). Katrs čubinās savā ritmā, pēc savām prasībām. Man tieši patīk, ka esam tik dažādi, ka savējie ir gan Spartieši, gan cilvēks, kurš dalās priekos par pirmo "pusīti".
VSK "Noskrien" motivē un iedvesmo.:)
12:08
25/01/2013
Offline
Man atkal pārsvarā ir tieši otrāds iespaids. Proti, ir sajūta, ka šeit tā sacensību gaisotne ir krietni par mazu, ka lielākā daļa skrien tikai prieka pēc un trūkst tāda īsta sacensību gara. Par rezultātiem runājot, lielākā daļa noteikti uz kādu rezultātu tiecas, bet nereti arī esmu dzirdējis, ka dodas uz skriešanas pasākumiem tikai priekam. Nesaku, ka Tev ir radies nepareizs iespaids, tik stāstu kā es to redzu. Nekas nav balts vai melns.
12:13
26/03/2011
Offline
Nevaiga dažas liekas pogas spiest un tad arī neradīsies tā sacensību sajūta. Es citreiz tiki savadu skrējienu Endomondo un pat neieeju šeit pārliecināties vai pārsinhronizējies. Tagad pat Endomono nevaiga ieiet, galvenais, lai Garmin Express parāda, ka pārsūtīts. Pašai veselība ir piebremzējusi visu skriešanas padarīšanu, bet es te nejūtu baigo sacensību garu. Parasti jau lielākais konkurents esi tu pats sev.
12:17
22/07/2009
Offline
Godīgi sakot, man arī liekas tāpat kā droppy.. ;)
12:20
24/09/2009
Offline
Forši! Nomierinājāt maini. Citādi jau sāku domāt, ka nav ko ķēmoties pa 1/2 maratoniem, maratoniem savā lēnā tempā un traucēt citiem skriet :)
Man sacensībās patīk atmosfēra, patīk tā sabiedrība, nedaudz satrauktā gaisotne. Tie ir svētki.
Patīk sajūta, ka varu skriet, varu kustēties un varu nokustēties visu maratona distanci :)
Par to sacensību gaisotni te - man varbūt vnk ir mazvērtības kompleksi, ka es vairs nevaru kā jaunieši :). Skriet un skriet. Arvien vairāk, ilgāk ... Nē nu varu jau, bet pamazām.
12:23
24/09/2009
Offline
Ilze FM said
Neesi, neesi vienīgā.:) Arī es skrienu regulāri, skrienu sen, pat precīzi neatceros, cik sen, un skrienu tikai un vienīgi prieka pēc. Sacensībās piedalos labi, ja reizi gadā un arī tad savu iekšējo apsvērumu dēļ, ne tāpēc, lai konkurētu. :)
Iekāpju te regulāri, bet tādu sacīkšu gaisotni gan neesmu manījusi :). Katrs čubinās savā ritmā, pēc savām prasībām. Man tieši patīk, ka esam tik dažādi, ka savējie ir gan Spartieši, gan cilvēks, kurš dalās priekos par pirmo "pusīti".
VSK "Noskrien" motivē un iedvesmo.:)
Par iedvesmošanu tas tiesa - kad pavisam negribas vilkt botas kājās, tad jāizlasa te kāda laba intervija un uzreiz liekas, ka dzīve nav nemaz tik traka. ir vnk jāceļas, jāaunas un jāļaujas, lai kājas tevi nes :)
12:26
24/09/2009
Offline
Lauma said
Indra - es arī, es arī skrienu savam priekam. Vienīgi šad tad kaut ko uzrakstu par to kā gājis.
Tāpēc: "Skrienu, kad gribu, kāpēc gribu. Negribu neskrienu."
Laumiņ, Tu jau nevari nemaz nerakstīt. Tev tik aizraujoši un reāli sanāk, kā reti kuram. Tavus rakstiņus var lasīt un lasīt. Vienmēr esmu teikusi, ka gribētu tik "traku" meitu kā Tu :)
12:41
14/01/2013
Offline
Te taču lielākā daļa skrien priekam! Es arī. Regulāri piedalos sacensībās, bet to daru tāpēc, ka patīk. Man jau liekas loģiski, ka vairums piedzīvojumu stāstu ir tieši par sacensībām, jo tās parasti ir tik aizraujošas. Hm, bet varbūt tiešām kādreiz būs jāapraksta interesantākie "tāpat vien" paskrējieni... Ziemā, kad retāk skrējēji mūs lutinās ar sacensību aprakstiem:)
13:08
21/05/2012
Offline
Es sacensībās patiešām apbrīnoju tos, kas spējīgi žmiegt no sevis maksimumu līdz stadijai, ka nav spējīgi ne vārda pateikt, ne pasmaidīt, bet koncentrējas vienīgi uz mērķi. Man tādai mērķtiecībai trūkst motivācijas, negribas mocīties, tāpēc lēnām čunčinu uz priekšu un izbaudu maratonu ar smaidu un komfortu. Bet var jau būt, ka tā nostāja ar laiku mainīsies.Šobrīd sacensības man ir skrējēju satikšanās svētki. Bet es pilnīgi saprotu, ka tas var būt savādāk. Ja visi tikai čunčinātu, tās vairs nebūtu sacensības. Ir prieks redzēt ātros skrējējus un atbalstīt viņus.
13:37
24/04/2009
Offline
Indra, pievienojos Tavam viedoklim. Arī es skrienu bez plāniem un grafikiem - tikai priekam. Esmu regulārs koptreniņu apmeklētājs, jo šāda skriešanas un kopā būšanas forma man šķiet nesalīdzināmi saistošāka par sacensībām. Pat neatceros, kad pēdējo reizi būtu piedalījies, piemēram, kādā no "Skrien Latvija" posmiem. Kaut kā nemaz uz tiem nevelk...
Man arī nākas piedomāt par atbildi uz bieži pirms sacensībām uzdoto jautājumu – kādā laikā plāno noskriet? Mani pārsteidz tas, cik ļoti citi fokusējas uz šo jautājumu. Es, apmeklējot skriešanas sacensības līdzīgi kā Tu, plānoju vienkārši jauki pavadīt dienu - savu brīvo laiku. Tu neesi vienīgā tāda! :)
14:02
25/03/2010
Offline
Skriešanu izbaudu. Iztīru galvu un ķermeni. Kad jūtu, ka vajag, tad arī paskrienu. Treniņu programmas neesmu izmantojis nekad. Un jau teju būs otrā sezona, kad sacensībās skrienu tikai ar baloniem:)
14:10
22/03/2011
Offline
Ne reizi vien esmu aizdomājusies, kāpēc mums ir tik maz skrējēju pusmaratonā virs 2h un maratonā ar 4:30 un 5h finiša laikiem? Varbūt šeit ir tā atbilde - ka tas lēnais gals vienkārši jūtas neiederīgi un sacensības/ skriešanas pasākumus uzskata par ātro skrējēju lauciņu?
Lai arī pati neesmu no tā lēnā gala, ir bijusi doma par lēnās skriešanas popularizēšanu. Redz, ir jau Pārdaugavā Divplākšņi, vajag vairāk un arī sacensībās. Piemēram Divplākšņi uzrīkotu zibakciju - skriet vesels bars ar finiša laiku 2:30.
Patiesībā apbrīnoju tos baudītājus, jo, manuprāt, tas nebūt nav vieglāk - riņķot pa trasi tik ilgi.
14:10
25/01/2013
Offline
Mani īstenībā šis temats paķēra un pusdienlaikā bija ko padomāt. Pašā saknē man liekas, ka te ir daži aplami apgalvojumi, kas attiecīgi noved arī pie aplamies secinājumiem. Diezgan daudz tiek rakstīts par skriešanu prieka pēc un automātiski tiek pieņemts, ka tas ir sinonīms lēnai skriešanai vai skriešanas baudīšanai. Bet kāpēc visi domā, ka skriešana ātri nav baudāma? Es piemēram ļoti izbaudu ātru nešanos cauri mežam vai kādu īpaši grūtāku intervālu treniņu. Vai man tajā brīdī ir grūti? Jā! Vai es smaidu? Nē! Vai man pēc tam sāp kājas? Protams. Vai es pēc treniņa smaidu? Jā, turklāt citreiz visu vakaru. Cilvēki ir dažādi un arī mērķi ir dažādi un arī prieku cilvēki gūst dažādos veidos. Gandrīz visi brauc uz sacensībām baudīt dienu, tik veidi kā to sasniegt ir dažādi. Viens to dara lēnām, izbaudot pilsētu, otrs to dara pietvīkušu ģīmi un nosiekalojies kā jenots, kurš ieraudzījis miskasti. Galvenais ir tas, ka gan viens gan otrs pēc finiša ir priecīgs.
Jebkurā gadījumā, es noskrien.lv uzskatu par ļoti draudzīgu un atbalstošu forumu, salīdzinot ar citām vietnēm šeit ir ļoti mazs negatīvisma procents - atbalstīti tiek visi, neatkarīgi no mērķiem un tas ir forši. No šejienes to esmu paņēmis un pārnesis arī uz ielu. Tu vari skriet ātri, lēni, šķībi, taisni, kilometru vai simts. Tam visam nav nozīmes. Ja Tu skrien un es to redzu, tad zini - tavā virzienā ceļo klusi uzmundrinājuma saucieni. Noskrien!
14:27
26/03/2011
Offline
ja bite_L un Indra pasaka, ka čunčina lenā garā... es nezinu ko par savu tempu teikt, kad paskriet 21km zem 2:20 ir svētki! Te, protams, ir daži kadri (vārdus nesauksim), kas uzskata, ka ar tādu laiku ir jāmaina sporta veids, bet trasē mani atbalsta!
14:31
14/09/2009
Offline
Superīgi jauki apcerējumi par SKRIEŠANU SAVAM PRIEKAM.
Tieši tā - vienam prieku sagādā ātra skriešana,citam lēna,katrs savādāk izbaudam šo prieciņu.
Sacensības,koptreniņi - tie ir īsteni svētki,tikšanās ar līdzatkarīgiem,draugiem.
Man sen vairs nav svarīgs rezultāts,jo skrienu ,kad sanāk laiks un ir vēlme to darīt.
BAUDAM DZĪVI,SKRIEŠANU ! NOSKRIEN !
