Forums

Par skriešanu uzskatu tikai treniņus, kuriem esmu noskaņojies, saģērbies sporta tērpā un pēc tam noskrējis, veicis kādu distanci. Tieši tādēļ nespēju stādīt rekordus pēc kārtas noskrietajās dienās, jo katrreiz vnk fiziski nav laika tam. Situācijas, kad ikdienā jāskrien uz autobusu vai jāpaspēj kkur neskaitu kā skriešanu, ir gan gadījušies pāris izņēmumi, kad ejot no centra mājās kājām izdomāju paskriet un tā ari salasās kādi 3-7km, bet tādi gadījumi ir reti. Garajos treniņos un sacensībās gan visu distanci formulēju kā skrējienu, pat ja kāds posms ir veikts soļos, bet tas 40+ km ir saprotams.
Tas vai kāds šeit vada iekšā iešanu pēc piena vai pastaigu ar suni ir, manuprāt, viņa paša darīšana, pats to nedarītu, jo uzreiz visa treniņu statistika tiek sabojāta un nav arī vēlme fiksēt katru ikdienas soli, neredzu tam īsti jēgu, tā pat arī nekur neatzīmēju visas grāmatas, ko reiz esmu lasījis, vai mūziku, ko klausījies.

Geo said
Par soļošanu kā sporta veidu runājot, Galvenais labi pārzin to, varbūt vari pastāstīt kā tas ir radies? Tas ir jautājums bez ironijas, jo atklāti sakot, īsti neizportu soļošanas kā sporta veida rašanos un pastāvēšanu, lai arī mums tajā ir bijuši sasniegumi. Pirmkārt, tas ir subjektīvs, tiesnešu vērtējumam ir ļoti liela nozīme un viņi bieži kļūdās. Otrkārt, man tas liekas nedabisks - kāpēc soļot uz ātrumu, ja var skriet? Skriešanai es saprotu dabisko izcelšanos - lai aizbēgtu vai arī kaut ko noķertu, kas īpaši svarīgi bija senajos laikos, bet kāpēc soļot uz ātrumu? Tad jau drīzāk dabiskāka varētu būt rāpošana uz ātrumu - ja nu esi alā un jābēg no lāča :) Viena no priekšrocībām, ko Galvenais minēja, ka tā ir ļoti veselīga, ļoti labi, ar to var nodarboties, lai uzlabotu veselību, bet vai tas ir pietiekams iemesls, lai sporta veids būtu olimpiskajās spēlēs, būtu profesionāi sportisti, utt.?

Atvainojos, bet ņirgāšanās par olimpisko sporta veidu primitīvā un neargumentētā veidā liecina par sliktu nevis šim sporta veidam, bet gan liecina par intelekta līmeni tam, kurš šo ņirgāšanos veic. Soļošanai ir bagāta vēsture, tā ir radusies no kājām gājēju sporta, jo senos laikos cilvēki vairāk nevis skrēja maratonus, lai nodzītu no vēdera burgerspeķus, bet gan tāpēc, ka vajadzēja pārvietoties un ātri transportlīdzekļi vēl nebija izgudroti/viegli pieejami. Tolaik viņi gāja milzīgus gabalus ar kājām, diez vai kāds tolaik vai mūsdienās būtu spējīgs bez apstājas tādus gabalus noskriet. Par soļošanu jeb "race walking" vēsturi un būtību var palasīt sekojošā un citos internetā atrodamos resursos:
http://www.active.com/walking/articles/the-history-of-race-walking-870430

Rainers said

Tad tajos gadījumos,ka atlēti ir diskvalificēti,viņi ir bijuši tomēr skrējēji ! Paskatoties palēninājumā varam redzēt kā lido,o kā lido :)

Tīši vai netīši var sanākt brīdis, kad atraujas abas kājas no zemes, bet tehniku jau parasti viņi ievēro. Skriešanai taču ir savādāka tehnika.

Manuprāt, visu problēmu un nelaimju sakne slēpjas attieksmē un sistēmā, ko īsumā raksturo vārds "profesionāls". Ja mērķis ir pelnīt naudu, nevis godīgi un skaisti izcīnīt cīņu - vismaz uzvaru pār sevi, tad tā jau ir kļūda pašā saknē! Jautājums - vai gribi būt personība ar tīru sirdsapziņu vai arī negodīgs zemisks amorāls tipiņš, kam galvenais ir tikai saraust naudu nāsīs un gozēties viltus slavas gaismās. Meliem īsas kājas, re kā to pašu Armstrongu, dopinga rijēju atmaskoja... Mūsdienās profesionālajā sportā šmaucās ar totalizatoru, lieto dopingus un sazin ko tik vēl ne, te lauž šķēpus par soļotājiem - mazliet neadekvāti...